Vācijas valdības lēmums uz pusgadu ieviest pagaidu pārbaudes uz visām sauszemes robežām, lai labāk kontrolētu nelegālo migrāciju, kā arī valdības maiņa Francijā ir atjaunojuši diskusiju ne tikai par migrāciju, bet arī par Šengenas zonas nākotni.
Jaunais Francijas premjerministrs Mišels Barnjē par iekšlietu ministru ir iecēlis konservatīvo politiķi Bruno Retaijo kurš vēlas asāk vērsties pret nelegālo migrāciju. Francijas kreisie to dēvē par izdabāšanu Marinai Lepēnai un viņas galēji labējam politiskajam spēkam. Tomēr intervijā Francijas Televīzijai Barnjē saka, ka viņš nemēģina flirtēt ar ekstrēmistiem.
"Tā ir vēršanās pie Francijas iedzīvotājiem. Tas ir jautājums par sabiedrisko drošību, turklāt ne tikai priekšpilsētās, bet arvien vairāk arī laukos. Tas ir jautājums par sabiedrisko drošību un spēju integrēt ārzemniekus, kurus mēs vēlamies uzņemt mūsu valstī, nevis uzņemt pilnīgi jebkuru. Mums ir jāspēj kontrolēt savas robežas. Paskatieties, ko dara vācieši, paskatieties, ko dara briti," pauda amatpersona.
Francijas premjers uzskata, ka šobrīd runa nav tik daudz par jaunu Eiropas likumu pieņemšanu migrācijas jomā, cik daudz par esošo normu ieviešanu.
"Mēs darīsim praktiskas lietas, lai kontrolētu un ierobežotu migrāciju, kas bieži vien ir kļuvusi nepanesama, un vēl jo vairāk – traucē mums uzņemt tos, kurus mēs gribām uzņemt. Tas ir arī jautājums par cilvēcību. Nebūs nekādas ideoloģijas, nekāda sektantisma, tikai praktiski soļi, kādus sper visi mūsu kaimiņi. Turklāt mēs to darīsim, saglabājot ar viņiem labas attiecības," teica premjers.
Turklāt jaunais Eiropas Savienības migrācijas pakts pēc vairāku gadu diskusijām beidzot tika apstiprināts tikai pirms dažiem mēnešiem. Tas stāsies spēkā 2026. gadā. Tādēļ mēģināt veikt būtiskas izmaiņas Eiropas migrācijas likumos jau tuvāko mēnešu laikā būtu visai sarežģīti. Nav arī skaidrs, ko pašreizējās sistēmas vietā īsti vēlētos redzēt tās kritiķi.
Tajā pašā laikā daudzviet Eiropā trūkst izglītota darbaspēka.
Bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi, prezentējot savu neseno ziņojumu par Eiropas konkurētspēju, atzīst, ka mūsu kontinentā neiebrauc ne tuvu tik liels migrantu skaits, kāds būtu nepieciešams, lai kompensētu darbaroku trūkumu.
Tādēļ Vācija šomēnes noslēdza migrācijas vienošanos ar Keniju. To slavē Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
"Manuprāt, tā ir Kenijas iedzīvotājiem ļoti svarīga vienošanās. No vienas puses, paver viņiem iespējas, jo jauni vai izglītoti cilvēki varēs atbraukt uz Vāciju, lai gūtu praktisku pieredzi. Tas var palīdzēt mums kompensēt akūtu izglītota darbaspēka trūkumu, ko mēs sākam izjust jau tagad un turpināsim izjust turpmākajās desmitgadēs. Bet vienošanās runā arī par medaļas otro pusi, proti, par efektīvu atgriešanas procedūru tiem, kuri ir ieradušies pie mums no Kenijas, bet nevar iegūt tiesības te palikt," teica Vācijas kanclers.
Arī Kenijas prezidents Viljams Ruto saka, ka viņiem ir daudz spējīgu jauniešu:
"Strādājot kopā ar Vāciju, mēs varam apvienot mūsu jauniešu inovācijas, radošumu, enerģiju, talantu un zināšanas ar Vācijas investīcijām tehnoloģijās un resursiem, nodrošinot abpusēji izdevīgu iznākumu."
Izskan arī ideja panākt migrācijas vienošanos ar Lielbritāniju, jo pēc dažām aplēsēm līdz pat trešdaļai no migrantiem, kuri nelikumīgi mēģina iekļūt Eiropas Savienībā, grib tālāk doties uz Apvienoto Karalisti.
Nav skaidrs, ko tas praksē varētu nozīmēt, bet zīmīgi ir tas, ka Lielbritānijas premjers, sociāldemokrāts Kīrs Stārmers nesen ir apmeklējis Romu, lai mācītos no konservatīvās Džordžijas Meloni migrācijas apkarošanas jomā.
