Izraēlas armija ceturtdien turpināja triecienus Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Izraēla vēsta, ka vienā no triecieniem nogalināts "Hizbullāh" dronu vienību komandieris Muhammeds Huseins Sururs.
"Hizbullāh" uz triecieniem atbild, izšaujot raķetes uz Izraēlas ziemeļiem. Kopš trešdienas, kad Izraēla paziņoja par rezervistu nosūtīšanu uz valsts pierobežu, pieaug bažas par Izraēlas sauszemes operāciju Libānā.
Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu birojs pavēstījis, ka Netanjahu uzdevis armijai turpināt cīņu ar pilnu spēku.
"Mēs vienmēr priekšroku dodam diplomātiskam risinājumam. Bet vairāk nekā 11 mēnešu garumā "Hizbullāh" to ir noraidījis. Libānas valdība diemžēl nav spējusi izdarīt nekādu spiedienu uz "Hizbullāh" un Irānu, kas kopīgi cenšas žņaugt Izraēlu.
Tā ir vesela teroristu organizāciju banda, sākot no "Hizbullāh" Libānā līdz "Hamās" Gazā un hutiešiem Jemenā. Un viņi saņem ieročus arī no Irākas," norāda Izraēlas valdības pārstāvis Dāvids Mensers.
Arī Izraēlas ārlietu ministrs Izraels Kacs paziņojis, ka pamiera nebūs un Izraēla turpinās ar visu spēku cīnīties pret teroristu organizāciju "Hizbullāh" līdz pilnīgai uzvarai.
Izraēlas laikrakstam "Haaretz" divi rietumvalstu diplomāti šodien pauda, ka šādi paziņojumi var graut diplomātiskus mēģinājumus atrisināt konfliktu un novest pie pilna mēroga karadarbības izcelšanās. Publikācijā pat citēts diplomāts, kurš ārlietu ministra Kaca pausto šodien raksturo kā apzinātu mēģinājumu sabotēt pamiera sarunas.
Izraēlas armijas komandieris nav izslēdzis arī sauszemes iebrukuma iespēju.
Kā ceturtdien paziņojis viens no izraēliešu ķīlnieku ģimeņu pārstāvjiem, Gils Dikmans, valdība tiek aicināta panākt, ka jebkāda vienošanās par pamieru ar "Hizbullāh" paredz arī nosacījumus par notiekošo Gazā. Dikmans saka, ka ja netiks pieņemti pareizie lēmumi, tad tiks pazaudēta iespēja atbrīvot sagūstītos izraēliešus.
Žurnāliste: Libānā karš jau ir ienācis
Libāniešu žurnāliste un domnīcas "Carnegie Europe" bloga "Strategic Europe" galvenā redaktore Rima Momtaza šorīt diskusijā Francijas sabiedriskā radiokanāla "France Inter" ēterā atzīmēja, ka Libānā faktiski jau ir karš, un tā vairs neesot situācija, kuru var deeskalēt. Tiesa, tas vēl nav reģionāls karš, jo Irāna nevēlas tajā iesaistīties, kas "Hizbullāh" rada draudus
"Libānieši spēj vienlaikus uzturēt divas nostājas – viņi neatbalsta "Hizbullāh", bet viņi ir pret Izraēlu, un nevēlas, lai tā izposta viņu valsti. Mums tas ir jāsaprot. Ja Izraēla uzsāk sauszemes iebrukumu, tā atgriezīs dzīvību "Hizbullāh", kas šobrīd ir ļoti novājināta. Sliktākais, kas var notikt, ir [Izraēlas] atgriešanās Libānā," viņa teica.
Izraēlas spēki pat pēc Libānas pilsoņu kara beigām kontrolēja tās dienvidu daļu līdz pat 2000. gadam.
Karš nebūtu ne Izraēlas, ne Libānas interesēs
ASV, Eiropas Savienība, Lielbritānija, Saūda Arābija, Apvienoto Arābu Emirāti un vēl vairākas valstis kopīgā paziņojumā aicināja Izraēlu un "Hizbullāh" nekavējoties izbeigt cīņas un 21 dienu ievērot uguns pārtraukšanas režīmu, kura laikā karojošās puses mēģinātu vienoties par diplomātisku risinājumu.
Paziņojumā arī pausts atbalsts pamieram Gazas joslā, kur jau vairāk nekā 11 mēnešus turpinās karš starp teroristu grupējumu "Hamās" un Izraēlu.
Valstis paziņojumā uzsvēra, ka karadarbība ir "nepieļaujama" un rada "nepieņemamu plašākas reģionālās eskalācijas risku", kas nav ne Izraēlas, ne Libānas iedzīvotāju interesēs.
Savukārt ASV prezidents Džo Baidens un Francijas prezidents Emanuels Makrons atsevišķā paziņojumā uzsvēruši, ka ir pienācis laiks rast tādu risinājumu, kas ļautu droši atgriezties mājās desmitiem tūkstošiem civiliedzīvotāju Izraēlas ziemeļos un Libānas dienvidos pēc gandrīz gadu ilgušām "Hizbullāh" un Izraēlas pārrobežu apšaudēm.
Arī Baidens un Makrons brīdināja, ka pašreizējā karadarbība var pāraugt plašākā konfliktā un kaitēt lielākam skaitam civiliedzīvotāju.
Izraēla nevēlas pieļaut "Hizbullāh" spēku pārgrupēšanos
Kāda ASV amatpersona sacīja, ka šis ir būtisks diplomātisks izrāviens, lai nepieļautu, ka starp "Hizbullāh" un Izraēlas armiju izceļas pilna mēroga karš. Amatpersona arī teica, ka Libāna un Izraēla tuvākajās stundās varētu sniegt atbildi, vai piekrīt uguns pārtraukšanai.
Galēji labējais Izraēlas finanšu ministrs Bezalels Smotričs paziņoja, ka premjerministrs Benjamins Netanjahu nedrīkst piekrist uguns pārtraukšanai, jo tas nāks par labu tikai "Hizbullāh", kam tiks dots laiks atgūties. Smotričs uzskata, ka Izraēla to nevar pieļaut, tāpēc tai ir jāturpina darīt visu, lai panāktu "Hizbullāh" sakāvi un ļautu atgriezties Izraēlas ziemeļos pārvietotajiem civiliedzīvotājiem.
Savukārt opozīcijas līderis Jairs Lapids vēlas, lai Izraēla piekristu septiņas dienas ilgam uguns pārtraukšanas režīmam, kas neļautu "Hizbullāh" pārgrupēties.
Viņš arī pieprasīja "Hizbullāh" spēku atvilkšanu no Izraēlas ziemeļu robežas un brīdināja, ka jebkāds pamiera pārkāpums novedīs pie tā, ka Izraēla atkal uzbruks ar pilnu spēku un visā Libānas teritorijā.
Vienlaikus skaidrs, ka arī daudzu izraēliešu ir neapmierināti ar esošo stāvokli, īpaši valsts ziemeļos. Tas ir pamats tam, kāpēc amatpersonas varētu dot zaļo gaismu sauszemes iebrukumam Libānā. Uz to pirms neilga laika sarunā ar Austrālijas raidsabiedrību ABC norādīja domnīcas "Atlantic Council" vecākais pētnieks Šaloms Lipners:
"Ir tāds kā pingpongs... raķetes krīt uz Izraēlas pilsētām. Desmitiem tūkstoši, ja ne pat līdz simtam tūkstoša izraēliešu ir pārvietoti no savām mājām ziemeļu pierobežā. Valda spēcīgs pamundinājums spēt atjaunot to stāvokli, kāds tas bijis. Kā teikuši Izraēlas līderi, ar Libānu kā tādu nav problēmu, bet pretstāve ar "Hizbullāh" ir nonākusi strupceļā."
Libānas iekšlietu ministrs Basams Mavlavi paziņojis, ka viņa valstī tikmēr 533 patvertnēs atrodas 70 100 cilvēku. 27 000 cilvēku, no tiem puse sīriešu bēgļi, ir devušies uz Sīriju.
Netanjahu devies uz Ņujorku
Izraēlas premjers Netanjahu ceturtdien ieradīsies Ņujorkā, lai uzstātos ANO Ģenerālajā asamblejā.
Vēl trešdien Izraēlas bruņoto spēku komandieris Herci Halevi saviem karavīriem bija paziņojis, ka izraēliešu intensīvie aviācijas triecieni pa "Hizbullāh" pozīcijām varētu pavērt ceļu sauszemes iebrukumam Libānā.
Aizvadītajā naktī Izraēla uzbruka ar "Hizbullāh" saistītiem 75 objektiem Libānas dienvidos. Libānas varasiestādes apgalvo, ka izraēliešu uzlidojumos ir nogalināti vairāki desmiti cilvēku.
"Hizbullāh" ceturtdien no rīta apšaudīja Izraēlas ziemeļus ar vismaz 45 raķetēm, no kurām lielāko daļu notrieca Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
KONTEKSTS:
"Hizbullāh" ir Libānas šiītu grupējums, kas tika izveidots pagājušā gadsimta 80. gados ar Irānas atbalstu. Tulkojumā no arābu valodas "Hizbullāh" nozīmē "Dieva partija". Grupējuma sākotnējais mērķis bija cīnīties pret Izraēlas iebrukumu Libānas dienvidos.
"Hizbullāh" neatzīst Izraēlas valsti un vēršas pret ebreju tiesībām apdzīvot šo teritoriju.
"Hizbullāh" ir gan militārs, gan politisks grupējums; Eiropas Savienība uzskata "Hizbullāh" militāro spārnu par teroristisku organizāciju.
"Hizbullāh" ar Irānas režīma atbalstu jau gadu desmitiem cīnās pret Izraēlu. Bruņotais konflikts saasinājās pēc palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" 2023. gada 7. oktobrī sarīkotā slaktiņa, kad Izraēla sāka atbildes triecienus Gazas joslā.
Kopš tā laika "Hizbullāh" un Izraēla regulāri apmainās ar raķešu apšaudēm, kuru dēļ desmitiem tūkstoši civiliedzīvotāju bija spiesti pamest savas mājas.
2024. gada septembrī vienlaikus uzsprāga tūkstošiem "Hizbullāh" biedriem izsniegto peidžeru. Tiek uzskatīts, ka šo operāciju sarīkoja Izraēlas specdienesti.
Libānas Veselības ministrija vēsta, ka pēdējā laikā Izraēlas raķešu triecienos Libānā nogalināti simtiem cilvēku.
