Ņujorkā šonedēļ pulcējušies pasaules valstu līderi, lai tiktos ANO Ģenerālajā asamblejā. Protams, ne no visām valstīm ir ieradušies prezidenti. Vladimirs Putins tur nevar doties, neriskējot ar savu brīvību. Tajā pašā laikā Ukrainas prezidenta Zelenska braucienam ir pievērsta īpaša uzmanība. Viņš grasās prezentēt gan esošajam, gan iespējamiem ASV prezidentiem savu "Miera plānu". 

Tikmēr Slaidiņš vērtēja, ka Zelenska vizīte varētu būt saistīta arī ar tālās darbības ieročiem un atļauju tos pielietot Krievijas teritorijā.

"Skaidrs, ka Ukrainai pienācis laiks noteikti saņemt no Rietumiem daudz plašāku palīdzību, jo tomēr Krievija turpina uzbrukumus, turpina mobilizēties, un skaidrs, ka viņi ies uz savu mērķi.

No Ukrainas puses ir vajadzīgs vēl kāds efektīgs sitiens pa Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai situāciju kardināli mainītu. Iespējams, Zelenska vizīte ir ar to saistīta," pauda Slaidiņš. 

Pats galvenais Ukrainai šobrīd tomēr ir dabūt jaunu bruņojumu, daudz modernākus ieročus un aprīkojumu, lai tā varētu veikt militārās operācijas Krievijas teritorijā un veiksmīgi aizsargāt frontes līniju pašā Ukrainā. 

"Iespējams, ka daudz kas jau ir nokavēts. Es negribu teikt, ka viss, bet jebkurā gadījumā atļauja Ukrainas spēkiem veikt triecienus Krievijas teritorijā nav tikai par, kā ASV saka, lidlaukiem. Tur ir ļoti daudz militāro objektu, no kurienes Krievijas bruņotie spēki saņem visu nepieciešamo. Jo kas ir armijas galvenais vadības elements? Tas ir štābs. Štābi ir izvietoti [Krievijā], un, lai tos sasistu, ir vajadzīgi daudz, protams, spēcīgāki un efektīvāki ieroči," skaidroja Slaidiņš.

Pagaidām ar tiem ieročiem, kas ir Ukrainas bruņoto spēku rīcībā, ir par maz, lai ukraiņi spētu kaut kā būtiski mainīt kara gaitu, tāpēc tālās darbības ieroči šobrīd ir ārkārtīgi nozīmīgi. 

"Ukraiņu rīcībā ir viņu pašu ieroči, bet, protams, ja tā paskatās, to nav tik daudz, lai viņi varētu, teiksim, kaut kā būtiski pavērst šo kaujas gaitu sev par labu īsā laika posmā.

Tāpēc ir vajadzīgas ilgtermiņa apgādes ar šāda veida ieročiem, un tad tas varētu nest kādu būtisku pagriezienu," vērtēja Slaidiņš.

Astukevičs tikmēr atzina, ka šobrīd neredz pamatu optimismam, ar kādu daudzi uzlūko un gaida Zelenska "Miera plānu". 

"Patinot to bildi atpakaļ, kad bija tā pēdējā ASV atbalsta pakotne aprīlī, tad viens no tiem nosacījumiem, ko toreiz, lai dabūtu šo pakotni cauri, republikāņi iestrādāja, bija par to, ka Baltajam namam ir jānāk ar stratēģiju karam Ukrainā. To Baltais nams kaut kad septembra sākumā esot nosūtījis kongresmeņiem, bet tas gan ir klasificēts, tā kā mēs nezinām, kas šajā stratēģijā ir, bet tas iedod kontekstu, kāpēc šobrīd Ukraina, visticamāk, vēlas nākt ar savu iniciatīvu šajā diskusijā attiecībā uz to, kāda šī uzvara izskatās," skaidroja Astukevičs.

Viņaprāt, līdz šim gan no Zelenska paša, gan no viņa amatpersonām intervijās ar medijiem nekas kardināli jauns nav izskanējis. Šis "Miera plāns" drīzāk ir veids, kā parādīt, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir stratēģisks redzējums, kā šo karu uzvarēt. 

"Bet tas, kas parādās, ir, manuprāt, ka šī nav skaidri militāra uzvara. Šeit tomēr parādās arī vēlme piespiest Krieviju nākt pie sarunu galda.

Un tas tomēr ir ļoti būtisks pagrieziens, jo līdz šim vienmēr ir bijis optimisms par to, ka nekādā gadījumā mēs nepiekāpsimies un vienīgā uzvara ir militāra. Tad šī stratēģija jau parāda citu dimensiju," sprieda Astukevičs.

Viņš uzsvēra arī to, ka viss, kas šobrīd notiek, jāuzlūko arī ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā, jo vēlēšanas tuvojas arvien straujāk. 

"Šis varbūt ir pēdējais brīdis kaut kādas lietas vēl paspēt izsist, pirms mainās prezidenti, pirms mainās sarunu vedēji un sarunas ir jāsāk no jauna. Līdz ar to, ja mēs paspējam, pieņemsim, par tiem pašiem tālās darbības ieročiem vienoties šobrīd, tad tas vismaz ir akmenī iecirsts un mēs ejam tālāk," pauda Astukevičs.

Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka, par spīti pāris veiksmīgām militārām operācijām, Ukrainā situācija joprojām ir smaga, uzsvēra pētnieks. 

"Attiecībā arī uz šo Kurskas operāciju, kad Zelenskim "The New Yorker" intervijā prasīja, kā viņš vērtē šo operāciju un vai tā ir saistīta ar šo "Uzvaras plānu", viņš tā starp rindām pateica, ka, protams, tā bija daļa no tāda… Kaut kas ir jādara, citādi mēs noasiņojam. Mums ir jāparāda, ka mēs spējam militāri gūt panākumus. Bet vienlaikus viņš arī nebija pilnīgi pārliecināts, ka šī operācija ir bijusi veiksmīga. Viņš to tā līdz galam arī nepateica," skaidroja Astukevičs.

Viņaprāt, savā "Miera plānā" Ukraina  būs iekļāvusi programmas maksimumu, tostarp dalību NATO, bet sarunu ceļā noteikti tiks nonākts pie reālākiem apsvērumiem un mērķiem. 

Arī Slaidiņš norādīja, ka nevar iedomāties, ka Ukraina "Miera plānā" varētu uzburt vēl ko tādu, kas iepriekš nav izskanējis, taču vienlaikus viņš atzina, ka pēdējā laikā informācija par karā notiekošo tiešām ir skopa un tiek turēta lielā slepenībā. 

"Skaidrs, ka ļoti daudz informācijas noplūst atklātos avotos. Ukraiņi no tā ir izdarījuši secinājumus, un tagad, sekojot notikumiem frontes līnijā, tā informācija ir ļoti skopa vai parādās ar divu, trīs dienu nokavēšanos. Ir pilnīgi normāli, ka viņi aizsargā savu informatīvo telpu šādā veidā, un krievi ir sākuši darīt to pašu," skaidroja Slaidiņš.