Pirmo reizi Austrijas pēckara vēsturē parlamenta vēlēšanās prognozes uzvaru sola par galēji labējo dēvētajam un vienam no senākajiem labējiem spēkiem Eiropā – Brīvības partijai. Kaut tā jau divreiz bijusi pie varas, tā nekad nav bijusi lielākā partija parlamentā.
Vēlētāju aptaujās Brīvības partija ir līdere ar 27% balsstiesīgo atbalstu, aiz sevis ar 25% atstājot centriski labējo Tautas partiju un ar 21% sociāldemokrātus.
Tā kā arī šoreiz FPO vairākumu nesola, partijai nāksies meklēt koalīcijas partnerus, kas nebūs viegli. Un, ja tas izdosies, Eiropā pie varas jau esošo labējo partiju saimei pievienosies vēl viena. Šo partiju pieaugošā popularitāte ir jau labu laiku novērota tendence, sarunā ar LTV atzīmēja austriešu politoloģe.
"Mēs to redzam viscaur Eiropā – ne tikai Austrijā. Labējās partijas kļūst spēcīgākas, saņem daudz balsu, un tas ir saistīts ar tiem jautājumiem, kas ir svarīgi vēlētājiem. Mēs zinām, ka migrācijas jautājums – tas pieder šīm partijām. Un vēlētāji izvēlas to partiju, kas viņiem šķiet kompetentākā šī jautājuma risināšanā. [..] Tas gan nenozīmē, ka viņi ir paši kompetentākie, bet viņi ir galvenie, kas par to runā," sacīja Kricingere.
Austrijā vēlētājus uztrauc augstā inflācija, kas jau teju divus gadus ir virs eirozonas vidējā, pie kā labējie vaino migrāciju un karu Ukrainā.
FPO programma paredz migrantu nodrošinājumu samazināt līdz minimumam, liegt viņu ģimeņu apvienošanos, kā arī sludina remigrāciju. Ārpolitikā tā ir eiroskeptiska un vairāk raugās austrumu virzienā.
"Brīvības partijai vienmēr bijušas ciešas saiknes ar Maskavu. Viņi centušies mazināt šo saikņu nozīmīgumu, bet nekad šo saikni nav pārcirtuši," norādīja politoloģe.
Partijai bijis līgums ar Vladimira Putina "Vienoto Krieviju" un tā ir kritizējusi sankcijas pret Maskavu. Bet Austrijas vēlētājus tas neuztrauc, vērtēja eksperte.
"Tas nav pārsteidzoši, un arī šeit Austrija nav izņēmums. Vēlētājus galvenokārt uztrauc iekšpolitika – vai nu tā ir migrācija, sociālā politika, ekonomika, klimats un tā tālāk. Ārpolitika ir mazāk viņu redzeslokā. Līdzīgi arī citur Eiropā – vēlētāji skatās, kas notiek valstī, nevis ārpus tās," viņa skaidroja.
Austrija ir viena no tām valstīm, kas joprojām paļaujas uz Krievijas gāzi, un arī citiem pie varas esošajiem spēkiem nav izdevies šo atkarību mazināt, kaut gan šāds nodoms ir bijis.
Pašreizējais Austrijas kanclers Karls Nēhammers, kurš pārstāv centriski labējo Tautas partiju, joprojām uzstāj, ka Austrija saglabā vēsturisko neitralitāti, kaut sniegusi finansiālo un humāno atbalstu Ukrainai.
Tikmēr Brīvības partijas līdera un iespējamā nākamā kanclera Herberta Kikla nostāja ir mazāk skaidra, un, ņemot vērā ciešās saiknes ar Maskavu, izskan bažas, ka Ungārijas premjers Viktors Orbāns varētu iegūt sev vēl vienu sabiedroto.
"Pēdējā laikā Brīvības partijas līderis negribīgi atbild uz jautājumiem par atbalstu Ukrainai. Tas varētu būt stratēģiski, ņemot vērā vajadzību meklēt koalīcijas partnerus. Otrs variants – viņa nostāja varētu būt mainījusies. Bet, tā kā viņš izvairās par to runāt, ir grūti saprast šīs partijas pozīciju," uzskata Kricingere.
Uzvaras gadījumā gan partijai nāksies meklēt kompromisus, un tas jebkurus ekstrēmos uzskatus padara mērenākus, norādīja pētniece. Viens no reālākajiem koalīcijas partneriem varētu būt kanclera pārstāvētā Tautas partija, ar kuru tā kopā valdībā bijusi jau iepriekš.
Nēhammers gan noraidījis iespēju sadarbībai, ja par valdības galvu kļūtu Kikls, kuru viņš uzskata par pārāk radikālu, taču partijas varētu atkal sadarboties, ja kanclera krēsls tiktu kādam citam.
