Izraēlas amatpersonas ceturtdien skeptiski izteicās par iespējām izsludināt pamieru, tomēr Izraēlas premjerministra biroja izplatītais paziņojums liecina, ka Netanjahu nostāja nav pavisam noraidoša.
Izraēlas valdība raida neskaidrus signālus par pamiera iespējamību
Izraēla atbalstot ASV vadītās iniciatīvas mērķus, kas nodrošinātu drošu civiliedzīvotāju atgriešanos savās mājās Izraēlas ziemeļos. Turklāt ceturtdien ASV un Izraēlas pārstāvji tikās, lai pārrunātu rosināto pamiera plānu un to, ka šādas tikšanās turpināsies. Baltais nams precizēja, ka šī amerikāņu un Francijas virzītā iniciatīva ir tikusi saskaņota ar Izraēlu.
Netanjahu ir pakļauts lielam spiedienam, īpaši no Izraēlas sabiedrības. Vēl ceturtdien Izraēlas premjers aicināja bruņotos spēkus pilnā apmērā turpināt cīņu. Turklāt iebildumi par iespējamo pamieru ar "Hizbullāh" raisīja neapmierinātību arī pašreizējās valdošās koalīcijas partneru vidū.
Ekspertu un amatpersonu paustie viedokļi liecina, ka ASV būtu ietekme panākt vienošanos par pamieru starp "Hizbullāh" un Izraēlu. Bet šajā konfliktā būtiska loma ir arī Irānai, kas sniedz atbalstu "Hizbullāh" grupējumam.
Irāna atturas no tiešas konfrontācijas ar Izraēlu
Politikas analītiķi secina, ka pēdējās dienās Teherānas atturīgā pozīcija šajā konfliktā nav palikusi nepamanīta. Bijušais Irānas ārlietu ministrs, tagad viceprezidents stratēģiskajos jautājumos Džavads Zarifs intervijā žurnālistei Kristiānai Amanpūrai, komentējot pēdējā laika notikumus, uzsvēra, ka Irāna ievēro savaldību pat tad, kad Izraēla esot veikusi uzbrukumu, kurā tika nogalināts viens no "Hamās" līderiem Ismails Hanija. No viņa teiktā noprotams, ka Teherāna vismaz publiski nav gatava iesaistīties kaujinieku grupējuma "Hizbullāh" pusē.
"Mēs uzskatām, ka "Hizbullāh" ir spējīga sevi aizsargāt. To nedarot, tā [Irāna] ievēro savaldību. Tā ir starptautiskās sabiedrības atbildība iesaistīties, pirms "Hizbullāh" nāksies uzņemties aizsardzību savās rokās. Un varbūt situācija tad kļūs nekontrolējama," intervijā Amanpūrai atzina Zarifs.
Uz to, ka Irāna diez vai militāri iejauksies esošajā konfliktā, norāda arī raidsabiedrības "Deutsche Welle" uzrunātie eksperti. Britu domnīcas "Karaliskais Apvienoto dienestu institūts" pētniece Burcu Ezčelika norāda, ka Teherānas iesaistīšanās "Hizbullāh" pusē nozīmētu tiešu konfrontāciju ar Izraēlu.
Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta pētnieks Hamidreza Azizi paudis, ka Irānas līderu vērtējumā situācija nav sasniegusi punktu, kad "Hizbullāh" saskaras ar eksistenciālu draudu, kas prasa Teherānas iejaukšanos.
Būtisks jautājums, kā Irāna būtu spējīga palīdzēt grupējumam lielā ģeogrāfiskā attāluma dēļ. Pētnieki gan neizslēdz, ka situācija vēl var mainīties.
Irāna nav ieinteresēta reģionālā karā
Irānas atbalsts "Hizbullāh" joprojām saglabājas kā zināms drauds Izraēlai. Uz to telekanālam "France 24" norādīja arī domnīcas "Chatham House" Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas programmas asociētais pētnieks Josi Mekelbergs. Uz jautājumu, vai Irāna un tās sabiedrotie ievērotu iespējamo pamieru, viņš sniedza šādu atbildi:
"Es domāju, ir augsta iespējamība, ka, ja Izraēla panāk vienošanos ar "Hamās" [par pamieru] Gazas joslā, tāda sekos arī ar "Hizbullāh" un nomierinātu situāciju.
Es domāju, ka Irāna tagad nav ieinteresēta reģionālā karā. Tas nekalpotu tās interesēm.
Mēs dzirdējām vairāk samiernieciskus vārdus no Irānas prezidenta [ANO] Ģenerālajā Asamblejā. Bažas ir vairāk par pārrēķinā radušos eskalāciju, kad lietas noiet greizi karadarbības apmēra un rakstura dēļ. Racionāli runājot, nevienam nav intereses tālāk saasināt, jo neviens politiski nebūs ieguvējs."
ANO Bēgļu aģentūra tikmēr ir paziņojusi, ka pēdējo triju diennakšu laikā Sīrijā no Libānas ieradušies 30 000 cilvēku, no kuriem 80% ir sīriešu bēgļi.
Kāda amatpersona aģentūrai AFP anonīmi pauda, ka iespējamais Izraēlas sauszemes iebrukums Libānā būs ātrs, un tam notiek gatavošanās katru dienu.
Kāda cita amatpersona aģentūrai AP norādījusi, ka šādas operācijas mērķi ir krietni šaurāki, bet gala lēmums par iebrukumu neesot pieņemts.
KONTEKSTS:
"Hizbullāh" ir Libānas šiītu grupējums, kas tika izveidots pagājušā gadsimta 80. gados ar Irānas atbalstu. Tulkojumā no arābu valodas "Hizbullāh" nozīmē "Dieva partija". Grupējuma sākotnējais mērķis bija cīnīties pret Izraēlas iebrukumu Libānas dienvidos.
"Hizbullāh" neatzīst Izraēlas valsti un vēršas pret ebreju tiesībām apdzīvot šo teritoriju.
"Hizbullāh" ir gan militārs, gan politisks grupējums; Eiropas Savienība uzskata "Hizbullāh" militāro spārnu par teroristisku organizāciju.
"Hizbullāh" ar Irānas režīma atbalstu jau gadu desmitiem cīnās pret Izraēlu. Bruņotais konflikts saasinājās pēc palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" 2023. gada 7. oktobrī sarīkotā slaktiņa, kad Izraēla sāka atbildes triecienus Gazas joslā.
Kopš tā laika "Hizbullāh" un Izraēla regulāri apmainās ar raķešu apšaudēm, kuru dēļ desmitiem tūkstoši civiliedzīvotāju bija spiesti pamest savas mājas.
2024. gada septembrī vienlaikus uzsprāga tūkstošiem "Hizbullāh" biedriem izsniegto peidžeru. Tiek uzskatīts, ka šo operāciju sarīkoja Izraēlas specdienesti.
Libānas Veselības ministrija vēsta, ka pēdējā laikā Izraēlas raķešu triecienos Libānā nogalināti simtiem cilvēku.
