ASV izlūkdienestu novērtējumā aprakstīti vairāki iespējamie Krievijas atbildes pasākumi – sākot no pastiprinātas sabotāžas Eiropā, piemēram, dedzināšanas, līdz uzbrukumiem ASV un Eiropas militārajām bāzēm, kuros var būt bojāgājušie.

Amatpersonas Vašingtonā uzskata, ka lielāko daļu nesen notikušo sabotāžu Eiropas Savienībā organizējusi Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).

Ja Rietumi atļaus Ukrainai izmantot Rietumu tāla darbības rādiusa ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijai, Maskava turpinās darboties slepeni un nesāks atklātus uzbrukumus ASV un Eiropas objektiem, lai mazinātu plašāka konflikta risku, pieļauj avoti.

Gatavojoties šādam lēmumam, arī Krievijas diktatora Vladimira Putina retorika ir bijusi "īpaši kareivīga", norāda laikraksts.

Kā uzskata daļa ASV prezidenta Džo Baidena vadošo padomnieku, gadījumā, ja lēmums būs par labu Ukrainai, Putins, visticamāk, pielietos nāvējošu spēku.

Pēc laikraksta sarunbiedru teiktā, nav skaidrs, kādu lēmumu Baidens pieņems.

ASV izlūkdienesti apšauba, ka gadījumā, ja ukraiņiem atļaus izmantot tāla darbības rādiusa raķetes, Ukrainas armijas rīcībā būs pietiekami daudz ieroču, lai radikāli mainītu konflikta gaitu.

Ukrainai ir ierobežots raķešu skaits, un nav skaidrs, cik daudz ieroču vēl spēs nodrošināt tās sabiedrotie, norāda izlūkdienests.

Pēc pirmajiem triecieniem Krievijas spēki, visticamāk, pārvietos munīcijas noliktavas, komandpunktus, triecienhelikopterus un citus objektus ārpus raķešu darbības zonas, prognozē izlūkdienests.