Kā Kremlis reaģējis uz mācībām

Kremlis reaģējis jau izstrādātās propagandas retorikas ietvaros, traktējot to kā gatavošanos iebrukt Krievijas teritorijā un apgalvojot, ka Rietumu valstis ir agresori un provocē Krieviju. Patiesībā aizsardzības mācībās tiek izspēlēti scenāriji, kā reaģēt uz militāro iebrukumu tieši mūsu teritorijā, bet Kremlis situācijas skaidrojumu apgriež ar kājām gaisā.

Kremlis šos notikumus izmanto arī tam, lai spodrinātu savu tēlu vietējās auditorijas acīs.

Propagandas mediji izceļ Krievijas militāro pārākumu, apgalvojot, ka konflikts Ukrainā – vēl aizvien izvairoties no vārda "karš" – parāda, ka Rietumiem nav cerību pieveikt Krieviju un jebkāda rietumvalstu turpmākā iesaistīšanās konfliktos būs tikpat neveiksmīga. Ukraina savukārt turpinot dzīvot ilūzijās, jo tās sakāve ir neizbēgama. Šādas retorikas mērķis ir atturēt citus no atbalsta sniegšanas Ukrainai vai jebkuram citam Krievijas oponentam.

Kā Kremlis skaidro to, ka Ukraina nav pieveikta

Kremlis apgalvo, ka Krievija ukraiņu tautu uzskata par brāļiem un zināmā mērā šo konfliktu pat drīzāk varētu skatīt kā pilsoņu karu. Šī iemesla dēļ, tā teikt, aiz žēlsirdības, Krievija nemaz neizmantojot savu pilno militāro potenciālu. Ar šādiem absurdiem apgalvojumiem Krievija norāda uz savu it kā morālo pārākumu un "humāno" pieeju, cenšoties radīt iespaidu, ka visas tās zvērības, ko ir pastrādājusi Krievijas armija, nevarot būt patiesas – viņu taču tā neizturētos pret saviem slāvu brāļiem!

Tas, protams, ir pretrunā ar faktu, ka Starptautiskā krimināltiesa izmeklē Krievijas pastrādātos kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīdu, un ir izdevusi vairākus aresta orderus, tostarp arī Vladimira Putina arestam.

Atsaucoties uz Ukrainas it kā militāro neveiksmi un Krievijas "labestību", propagandisti nonāk pie secinājuma, ka izmērā mazākās Baltijas valstis nevarētu būt tik jukušas, lai patiešām domātu, ka tās jebkādā mērā spēj stāties pretī Krievijai.

No kurienes mums vispār tādas iedomas? Pie vainas, kā ierasts, ir Rietumi, kuri Krievijas kaimiņvalstis vienkārši izmantojot kā bāzi, lai kādā brīdī neprovocēti it kā uzbruktu tās teritorijai. Rietumi to esot nokārtojuši, piestāstot mums pilnas ausis un tādējādi panākot, ka Baltijas valstis vienkārši akli sekojot ASV pavēlēm. Mēs tiekot izmantoti, tikai paši to neapzināmies. Šāda propaganda aicina aplami domāt, ka Baltijas valstis nav lemtspējīgas un – kā naivais Antiņš – tenterē nopakaļ lielajam brālim. Interesanti, ka sociālajos medijos klejo arī šķietami pretēja dezinformācija par to, ka Eiropa patiesībā muļķojot un izmantojot ASV.

Kā tad tas izpaužas

Šāda veida dezinformācija cenšas atrast dzirdīgas ausis tieši starp amerikāņiem. Nepatiesas ziņas mēģina pārliecināt, ka Eiropa neiegulda pietiekami daudz līdzekļu NATO, tā vietā "notrallinot" naudu savas labklājības veicināšanai. Savukārt ASV aizsardzībā ieguldot nesamērojami lielākus līdzekļus un upurējot savu izaugsmi par labu Eiropas aizsardzībai. Šādi aplami izteikumi rada iespaidu, ka amerikāņi tiek "apzagti", lai Eiropas valstis varētu uzplaukt, un tāpēc mudina ASV izstāties no NATO.

Taču tā nav taisnība. Šogad vēl nebijis skaits NATO dalībvalstu, proti, 23 no 32, aizsardzībai plāno atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to nosaka alianses vadlīnijas.

Tas ir divreiz vairāk nekā pirms četriem gadiem. Visvairāk aizsardzībai tērēs Polija (4,1%), tai seko Igaunija (3,43%) un ASV (3,38%), bet ceturtajā vietā ierindojas Latvija (3,2%).

Dezinformācija mēģina graut sabiedrības uzticību starptautiskām aliansēm, veicinot šķelšanos starp ASV un tās sabiedrotajiem, kā arī apdraud ilgstošu partnerību, kas gadu desmitiem ir veidojusi globālo drošību.