ĪSUMĀ:
- Krievijas opozīcijai trimdā ir vairāki grupējumi, bet trūkst vienotības un kopīgu mērķu.
- Opozīciju vieno tikai naids pret Putinu, taču nav skaidra redzējuma, kā tikt no viņa vaļā.
- Dažādas grupas konkurē par to, kurš būs lielākais Putina ienaidnieks.
- Krievijas specdienesti izmanto opozīcijas vājumu, uzkurina savstarpējos konfliktus.
- Opozīcijai trūkst atbalsta Krievijas iekšienē, kur valdošais režīms gadiem ilgi nomelnojis savus pretiniekus.
- Putina pretiniekiem nav arī kopīga redzējuma, kādai jābūt Krievijai pēc diktatora krišanas.
Viņus nevar saukt par "Krievijas opozīciju" – uzreiz uzsver Latvijā dzīvojošais politologs Dmitrijs Oreškins. Opozīcija var būt tādā demokrātiskā valstī kā Latvija, kur ir iespējas likumīgā veidā cīnīties par varu.
Kopīgs ir tikai naids pret Putinu
"Autoritāros režīmos nav opozīcijas, ir tikai sultāna ienaidnieki, kuriem kā likums nocērt galvu vai iemet pazemē," spriež Oreškins.
Krievija nav demokrātiska valsts - tie, kuri aktīvi nostājas pret varu, nonāk vai nu cietumā, vai aizbēg prom. Krievijā, līdzīgi kā tas bija PSRS, var runāt tikai par disidentiem, skaidro politologs. Viņi darbojas vairāk vai mazāk grupās, un vienīgais šos cilvēkus vienojošais ir nevis ideja, kā pārņemt varu, bet būt pret Vladimiru Putinu.
Un līdzīgi, kā tas bija PSRS, trimdinieki nekavējoties sāk konkurēt viens ar otru par monopolstāvokli Putina kritiķu rindās.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs piekrīt, ka nevar runāt par kādu vienotu Krievijas opozīciju, bet ir tikai dažāda veida interešu grupējumi, kuru lielākais izaicinājums ir vienoties par kopīgiem līderiem un programmu.
Vienīgais kopīgais to uzstādījums ir būt pret Putinu un karu Ukrainā, ambīcijas katram ir savas, skaidro pētnieks.
Ar Navaļniju saistītie cilvēki ir viena no pamanāmākajām grupām. Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (KAF) ir veicis daudzas izmeklēšanas un veidojis filmas par korupciju Krievijā. Tur fondu pasludināja par ārvalstu aģentu un vēlāk arī ekstrēmistisku organizāciju. Krievijā fondu likvidēja 2020. gadā, bet šobrīd KAF darbojas ārpus tās, lai arī tā dalībnieki ir izkliedēti pa dažādām valstīm.
Navaļnija sekotājiem ir vairāk cilvēku, bet Hodorkovskim - vairāk naudas
Trimdā atrodas arī vecā Krievijas opozīcija, kas saistīta ar Mihailu Hodorkovski, kurš sev piespriesto termiņu Krievijas cietumā jau ir nosēdējis. Pieminētais Ņevzļins savulaik bija Hodorkovska naftas kompānijas "Jukos" viceprezidents.
Oreškins uzskata, ka Hodorkovska grupa ir ietekmīgākā, ņemot vērā, ka viņam ir pieejama nauda, ko savulaik, iespējams, izdevās izvest no Krievijas, viņam joprojām ir vecie sakari, tajā skaitā arī Krievijas ierēdniecībā.
Tas Hodorkovski padara par bīstamāko Kremlim, un viņš arī cenšas audzēt savu ietekmi, vērtē politologs. Iespējams, tas arī ir iemesls, kādēļ KAF ar tādu pašu kaismi kā savulaik vērsās pret Kremli tagad vēršas pret Hodorkovska cilvēkiem, pieļauj Oreškins.
Astukevičs savukārt uzskata, ka jaudīgākā šobrīd ir Navaļnija grupa, jo tā ir spējusi uzrunāt cilvēkus gan Krievijā, gan arī ārpus tās un tai ir plašs atbalstītāju tīkls.
Aktīvs un ietekmīgs ir arī vecās opozīcijas pārstāvis Garijs Kasparovs ar savu "Brīvās Krievijas forumu". Būtiska balss ir arī politiķim Iļjam Ponamarjovam, kurš vienīgais 2014. gadā Krievijas Valsts domē nobalsoja pret Krimas aneksiju, bet pēc tam pievienojās Krievijas leģionāriem Ukrainas bruņotajos spēkos.
Šovasar ārpus Krievijas esošajām pretputinistu rindām pievienojās arī vairāki politiskie ieslodzītie, kurus Kremlis apmainīja pret Rietumos notiesātajiem Krievijas aģentiem – nogalinātā Borisa Ņemcova līdzgaitnieks Iļja Jašins, publicists Vladimirs Kara-Murza, politiķis un uzņēmējs Andrejs Pivovarovs, cilvēktiesību aktīvists Oļegs Orlovs un citi.
Daudz spēku tērē savstarpējiem strīdiem
No Krievijas ir aizbraukuši simtiem vairāk vai mazāk aktīvu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, tostarp redzami žurnālisti, publicisti, dokumentālisti, kuriem nav politiskās aizmugures, bet kas pauž viedokli pret karu Ukrainā, iesaistās sociālās aktivitātēs un dažādās sociālo tīklu platformās izveidojušies par viedokļu līderiem, kuros ieklausās gan propagandas nenozombētā Krievijas iedzīvotāju daļa, gan citu valstu pilsoņi, kuri pārvalda krievu valodu.
Iespējams, būtiskākā atšķirība ir redzējumā, kā varētu notikt varas maiņa Krievijā, kāda ir Krievijas nākotne un kurš tur pārņems varas grožus.
Navaļnija grupa līdz viņa nāvei sevi redzēja kā varas pārņēmējus Navaļnija vadībā. Tomēr, lai arī mirušā opozicionāra atraitne Jūlija paziņoja, ka turpinās vīra iesākto, viņa nav tik spilgta līdere. Turklāt Navaļnija grupas līderību šajā procesā neatzīst citu grupu pārstāvji.
Oreškins norāda, ka politiskā emigrācija ļoti daudz spēka tērē savstarpējiem strīdiem, ko ļoti labi izmanto Krievijas specdienesti, piegādājot kompromitējošu informāciju par specdienestiem.
Arī informāciju par Ņevzļinu KAF piegādāja cilvēki, kas saistīti ar Krievijas Federālo drošības dienestu, un tas arī netika slēpts, līdz ar to diskreditējot abas iesaistītās puses. Astukevičs piekrīt, ka šis skandāls kļūst par kauna traipu un risku arī pārējām politiskajām grupām.
Trūkst atbalsta Krievijas iekšienē
KAF jau iepriekš ir darījis zināmus darbus, kur nepievilcīgā gaismā parādās savulaik Krievijas elitē esošas personas, kuras nonākušas Putina nežēlastībā. Tāda ir KAF veidotā filma "Nodevēji" par pagājušā gadsimta 90. gadiem, kur nozīmīga loma bija Hodorkovskim.
"Korupcijas apkarošanas fonda uzstādījums ir, ka mēs esam pret korupciju, esam taisnības cīnītāji, līdz ar to visi, kas bijuši pie varas vai veidojuši Putina Krieviju, ar viņiem mums nav pa ceļam," saka Astukevičs.
Politiķi, kuri aizmukuši no Krievijas, nav gatavi apvienoties kādam kopīgam plānam, lai veidotu alternatīvu, ja Putins krīt.
"Viņi nav gatavi apvienoties ap pozitīvu mērķi, izveidot kādu kopīgu struktūru," saka Oreškins, "es neredzu, ka viņi spēj izveidot valdību izsūtījumā."
Arī atbalsta Krievijas iekšienē viņiem nav, jo Kremļa propaganda gadiem ilgi ir centīgi diskreditējusi opozīciju sabiedrības acīs.
Astukevičs piebilst, ka šiem politiskajiem aktīvistiem vispār pietrūkst praktiskās ceļa kartes - kā tad veidosies tā nākotnes Krievija un kurš tur piedalīsies, vai tur varēs būt klāt, piemēram, tie, kuri kā ierindas ministriju darbinieki šobrīd uztur šo mašinēriju.
Nav skaidrs, kā varētu notikt varas maiņa
Nav arī skaidrs, kā tad varētu notikt varas maiņa Krievijā. Vairums politisko grupu no Krievijas uzskata, ka varas maiņai būtu jānotiek mierīgā ceļā, bet nav skaidrs, kā tas var notikt autoritārā valstī bez godīgām vēlēšanām un iznīcinātu opozīciju. Arī vērtējums par Krievijas nākotni dažādām grupām atšķiras.
Lai arī visi vēlas, lai karā uzvar Ukraina un atgūst visas okupētās teritorijas, maz kurš domā, ka Krievijai būtu vēl vairāk jāatsakās no impēriskajām ambīcijām, atsakoties no nacionālajām republikām.
Iļja Ponomarovs ir viens no retajiem, kas pieļauj, ka Krievija varētu tik sadalīta daļās, un viņš arī uzskata, ka arī politiskā elite Krievijā ir jānomaina piespiedu kārtā. Viņš pats ir saistīts ar Krievijas pretošanās kustību, kas tagad karo Ukrainas pusē, un uzskata, ka tā ar laiku pārcelsies uz cīņu jau Krievijas teritorijā.
Astukevičs uzsver, ka emigrācijas krievu politisko grupu lielākā problēma ir nepieciešamība balansēt starp to, ko viņi pauž Krievijas iedzīvotājiem un ko saka Rietumiem.
Piemēram, jautājumā par sankcijām aicinājumi tās mazināt un neattiecināt uz parastajiem iedzīvotājiem Rietumos tiek uztverti ļoti neviennozīmīgi. "Tāpat, nesakot, ka esam arī pret Krievijas iedzīvotājiem, kas šo karu veic, arī ukraiņu pusē šāda laipošana tiek uztverta negatīvi."
