Nu jau daudzus gadus Stoltenbergs nāk uz darbu NATO jaunajā ēkā, kas uzcelta par vienu miljardu eiro. Taču NATO pārvākšana no vecajām telpām uz jaunajām, protams, nav vienīgais, ko Stoltenbergs šajos 10 gados ir paveicis.
NATO no organizācijas, kas piedzīvo "smadzeņu nāvi", kā 2019. gadā teica Francijas prezidents Emanuels Makrons, ir kļuvusi par galveno kontinenta drošības sargātāju.
Un Stoltenbergs ir bijis viens no šī procesa virzītājiem.
"Kopš 2014. gada, kad stājos ģenerālsekretāra amatā, pasaule ir pamatīgi mainījusies. Mēs esam redzējuši Krievijas nelegālo Krimas aneksiju, ISIS pieaugumu, Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā," pauda Stoltenbergs.
Norvēģis Stoltenbergs uzauga bijušajā Dienvidslāvijā, kur viņa tēvs bija Norvēģijas vēstnieks. Stoltenbergs precējies ar diplomāti, kas daudz strādājusi ar Baltijas valstīm un Centrāleiropu, un bijusi Norvēģijas vēstniece Beļģijā. Abiem ir 2 pieauguši bērni.
Pirms NATO vadīšanas Stoltenbergs bija Norvēģijas premjerministrs. Tolaik viss negāja gludi – Stoltenbergs iekūlās nepatikšanās, jo priekšvēlēšanu kampaņas klipa filmēšanai izlikās par taksometra vadītāju. Kļūstot par NATO ģenerālsekretāru šādām ēverģēlībām bija jāatmet ar roku. Stoltenbergs pamanījies vienmēr būt ieturēts un nepateikt vairāk kā plānots.
"Viena lieta ar Stoltenbergu bija ļoti skaidra - visi, pat ja ne vienmēr viņam piekrīt, vienmēr ciena viņu. Un tas attiecās pat uz Donaldu Trampu un Viktoru Orbanu," vērtēja "Radio Brīvā Eiropa" redaktors Rikards Jozviaks.
Stoltenbergs vairākas reizes bijis arī Rīgā, un visi viņu slavē par komunikāciju – par spēju sarežģītās drošības lietas izstāstīt vienkārši.
Pirms 10 gadiem viņš izrādījās pavisam citādāks nekā iepriekšējais NATO ģenerālsekretārs dānis Rasmusens. Jo spēja arī pajokot oficiālās situācijās.
"Stoltenbergs uzreiz ar atnākšanas brīdi, viņš parādīja, ka viņam ir cits stils. Viņš smaidīja vairāk, arī oficiālajās sanāksmēs – arī tur viņš ir šad un tad pajoko, kad uzskata par nepieciešamu. Viņš ir savādāka stila cilvēks," sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Stoltenberga lielākais izaicinājums, it īpaši sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, bija - kā šādā situācijā noturēt ASV Eiropas sarga lomā. Un kā pielauzt valdības pildīt Velsas samitā 2014. gadā apsolīto – veltīt aizsardzībai 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Mēs nekad nedrīkstam uzskatīt saikni starp Eiropu un Ziemeļameriku par pašsaprotamu. NATO nav akmenī iecirsts. Tas ir liberālās izvēles un politiskās gribas rezultāts. Mēs dzirdam abās Atlantijas okeāna pusēs aicinājumu Amerikai un Eiropai šķirties.
Koncentrēšanās uz tuvredzīgām nacionālajām interesēm, nevis uz ilgtermiņa sadarbība, mums nenāks par labu. Izolacionisms nevienu nepasargās," pauda NATO ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs ir reālists un diplomāts. Šo īpašību kombinācija bija viens no iemesliem, kādēļ viņa termiņš NATO ģenerālsekretāra amatā tika pagarināts četras reizes.
Viņa vadībā NATO piedzīvojis vislielāko kolektīvās aizsardzības spēku pieaugumu kopš Aukstā kara, NATO paplašinājies ar Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Somiju un Zviedriju. Un ievērojami palielinājies atbalstu Ukrainai, tai skaitā - tās ceļā uz aliansi.
"Es neticu, ka mēs varam mainīt Putina domas, bet es ticu, ka mēs varam mainīt viņa aprēķinus, dodot Ukrainai vairāk ieroču. Mēs varam likt Putinam saprast, ka viņš nevar ar varu iegūt to, ko vēlas," izteicies Stoltenbergs.
Turpmāk Stoltenbergs vadīs Minhenes drošības konferenci, kas tiek saukta par Davosu ar ieročiem. Bet viņa vietā NATO ģenerālsekretāra amatā nāks Marks Rute, nu jau bijušais Nīderlandes premjers. Abi ir līdzīgi ne tikai tāpēc, ka ir gari un slaidi, bet arī ar savu spēju atrast vienu valodu ar ļoti dažādiem valstu līderiem – jo NATO tādi ir tagad 32.
