ES ir sasnieguši jau gandrīz 4 miljoni Ukrainas kara bēgļu. Tas ir piecas reizes vairāk nekā Dienvidslāvijas kara laikā un gandrīz trīs reizes vairāk nekā no Sīrijas. Tā pirms šīsdienas ES iekšlietu ministru sanāksmes paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Shins. 

Daudzi no bēgļiem caur Ukrainas kaimiņvalstīm dodas uz citiem Eiropas reģioniem. Tādēļ Eiropā ir nepieciešama labāka koordinācija, lai zinātu cik liels bēgļu skaits atrodas katrā valstī. Tāpat Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piektdien ir solījusi, ka 3,4 miljardi eiro no kopumā 17 miljardiem eiro, kas piešķirti bēgļu uzņemšanai, būs jau uzreiz pieejami dalībvalstīm, lai tās varētu izmitināt iebraucējus, nodrošināt veselības aprūpi un izglītības iespējas.

Shins norādīja: „Bērniem ir jātiek skolā, slimiem un ievainojamiem – slimnīcā. Cilvēkiem, cik vien ātri iespējams, ir jādod iespēja strādāt un katram no viņiem ir jāatrod miteklis. Tādēļ mēs esam izstrādājuši desmit punktu rīcības plānu, kas nodrošina gan to dalībvalstu vajadzības, kas pirmās uzņem bēgļus, gan arī pārējo valstu vajadzības, kur dosies vairums bēgļu. Mēs gribam skaidrus noteikumus reģistrācijai, transportēšanai, bērnu un riska grupu pārstāvju aizsardzībai, kā arī finansējuma piešķiršanai.”

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.