Stratēģiskas nozīmes preces var izmantot divējādi – gan militāriem, gan civilajiem mērķiem. Tajās ietilpst ieroči, sprāgstvielas, iekārtas, materiāli, ķīmiskas vielas, programmatūras, tehnoloģijas un pakalpojumi. Divējāda lietojuma preču tirdzniecību rūpīgi kontrolē, lai novērstu to izmantošanu nelegālā veidā, piemēram, militāro tehnoloģiju vai ieroču izgatavošanā.
Latvijā militārās preces var iegādāties tikai komersanti, kam ir attiecīgā Aizsardzības ministrijas licence, bet fiziskas personas var iegādāties un nēsāt tikai civilos šaujamieročus un ar tiem saistītos piederumus.
Savukārt pašvaldības var iegādāties tikai preces, kuru aizsardzības līmenis nepārsniedz 3A pakāpi.
Jo augstāka pakāpe, jo lielāka aizsardzība. Preces, kas ir virs 3A pakāpes, paredzētas augsta riska situācijām, piemēram, militārajiem, policijas un drošības spēkiem.
Šis ir starptautisks regulējums, kas lielākoties koncentrējas uz preču eksportu. Iekšējo regulējumu kontrolē katra valsts, bet Latvijā pagaidām vēl nav, piemēram, bruņuvestu ražotāju, līdz ar to nākas paļauties uz ārvalstu ražotāju sniegto informāciju par to, vai stratēģiskās nozīmes prece ir militārā prece vai nav.
Pašvaldībām neesot skaidrības par stratēģisko preču iegādi
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš sēdē norādīja, ka šobrīd pašvaldībām nav skaidrības par to, kādas stratēģiskas nozīmes preces tās var iegādāties un kādas vispār ir nepieciešamas:
"Rezerves pašlaik tiek veidotas pēc reālām situācijām, kurās ir reāls apdraudējums miera laikā. Tur, kur ir plūdu apdraudētās teritorijas, tur ir ģeneratori, laivas un tamlīdzīgi. Tās rezerves tīri vēsturiski tiek veidotas. Kas attiecas uz militāro gadījumu – šī [preču] nodrošināšana ir stipri minimāla un ļoti dažāda. Tādi konkrēti jautājumi [no pašvaldībām] ir respiratori un gāzmaskas, bet es baidos, ka sistēmiski mēs neesam īsti gatavi ne no valsts puses, ne no pašvaldības puses šo jautājumu risināt."
Pašvaldību savienības pārstāvis uzsvēra –
lai saprastu, kādas preces pašvaldībām ir nepieciešamas, būtu analītiski jāpēta gan notikumi Ukrainā, gan arī Izraēlā, nevis vienkārši jāprasa pašvaldībām – "kas ir tas, ko jūs gribat?".
Tādā gadījumā saraksti esot ļoti dažādi un atainojot katras pašvaldības vēlmes un izpratni par karu vai militāru apdraudējumu.
Tāpat Salmiņš norādīja, ka valstij būtu jāizveido aģentūra, kas centralizēti nodarbotos ar preču iegādi pašvaldību vajadzībām. Tas būtu lētāk, ātrāk un arī neradītu haosu, jo, katrai Latvijas pašvaldībai individuāli meklējot nepieciešamās preces, iepirkumi būtu gan sarežģīti, gan arī neizdevīgi.
Mudina smelties pieredzi no Somijas
Arī Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka Latvijai nav jāizgudro savs ritenis, bet gan jāraugās Somijas virzienā, kur jau daudzus gadus stratēģiskās nozīmes preču iegādes pašvaldību vajadzībām organizē centralizēti, tostarp atbalstot vietējos ražotājus, proti, caur noteiktu aģentūru, kas atbildīga par stratēģiskām lietām.
Runājot par iespēju pašvaldībām iegādāties augstāka aizsardzības līmeņa stratēģiskas nozīmes preces, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs norādīja, ka ir labi jāpārdomā, vai iedzīvotājiem tādas ir nepieciešamas, jo tas nozīmē arī krietni lielāku šo preču kontroli no valsts puses, lai preces neaizietu brīvā apritē:
"Te nevajag pārspīlēt ar šīm lietām, jo tie cilvēki, kas pašvaldībā nodarbosies ar palīdzības sniegšanu turpat uz vietas, viņi neies zem lodēm un viņiem nav nepieciešama tāda līmeņa aizsardzība.
Ja tāda situācija rodas, viņiem nav jāiet uz priekšu, viņiem jāatkāpjas atpakaļ un jāglābj savas dzīvības
– viņi var darboties tikai tādā situācijā, kur ir relatīva drošība, un viņi var pildīt tos uzdevumus, kuri ir uzdoti."
Diskusijas par šo jautājumu Saeimā vēl ir pašā sākumā. Otrdienas, 18. jūnija, sēdē nolemts, ka deputātiem kopā ar pašvaldībām un jomas ekspertiem ir jādiskutē par to, kādas un kāda līmeņa preces pašvaldībām vajadzīgas. Tāpat sēdē klātesošie vienoti raudzījās uz ideju centralizēti ļaut pašvaldībām iegādāties šīs preces līdzīgi kā Somijā.
