Latvija no Baltijas valstīm saražo vismazāko vēja enerģijas jaudu
Pie Ķelmes pilsētas Lietuvā topošais "Ignitis Renewables" vēja parks iedzīvotājiem kļuvis par ierastu lietu. Arī vietējā zemnieka ganāmpulks gluži labi sadzīvo ar blakus esošajām turbīnām. Tās gan vēl lielākoties ir celtniecības stadijā. Pirmās sāks darboties pēc dažām dienām, bet kopumā parks sāks darboties nākamā gada sākumā.
Šeit 44 turbīnas saražos gadā 900 gigavatstundas elektrības, maksimālā jauda – 300 megavati. Tas ir divreiz vairāk nekā visi Latvijas vēja parki kopā.
Lielākā vēja enerģijas ražošanas jauda Baltijas valstīs 2023. gadā bija Lietuvā – 814 megavati, Igaunijā – 317, bet Latvijā – aptuveni 133.
Šogad Lietuvā jau – 1288 megavati, Igaunijā – 409, bet Latvija joprojām pēc dažādiem avotiem svārstās 133 līdz 140 megavatu robežās.
Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe norādīja: "Jā, diemžēl tāda situācija ir, un situācija nav mainījusies par nožēlu jau vairākus gadus. Jaunākais vēja parks mums nodots ekspluatācijā pirms diviem gadiem. Pirms tam 10 gadus mums vispār nekāda jauna jauda neienāca Latvijā."
Kā galvenos iemeslus atpalicībai min smagnējo regulējumu un sabiedrības aizdomas
Runājot par atpalicības iemesliem, Latvijas amatpersonas uzsvērušas divus blokus. Pirmkārt, Latvijā ir salīdzinoši smagnējāks normatīvais regulējums, piemēram, vides prasības.
"Lietuvā acīmredzami ir daudz liberālāki šie nosacījumi normatīvajos aktos, tai skaitā viņiem joprojām ir dažāda veida atbalsta formas," pauda Irbe.
Otrkārt, Latvijas sabiedrība pret vēja turbīnām izturas krietni aizdomīgāk nekā dienvidu kaimiņi.
Pēc uzņēmuma "Ignitis Latvija" sadarbībā ar SKDS veiktā pētījuma datiem vēja turbīnas Latvijā idejiski atbalsta vairāk nekā 60% iedzīvotāju, bet daļa no atbalstītājiem tās nevēlas redzēt savas dzīvesvietas tuvumā – bažas ir gan par ainavas bojāšanu, gan par ietekmi uz vidi un veselību.
Iedzīvotāju bažas savā labā mēģina izmantot un papildu bailes iedzīt arī dažādi sazvērestību teorētiķi. Arī Lietuvas vēja enerģijas uzņēmējiem nācies daudz ieguldīt, lai pierādītu sevi kā labu kaimiņu.
Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Renewables" izpilddirektors Tjerī Elenss sacīja: "Pilnīgi saprotams, ka cilvēkiem ir bažas. Tādēļ mēs aktīvi cenšamies ar viņiem komunicēt. Lietuvā mums ir kopienu komandas, kas apmeklē cilvēkus, rīko pasākumus, informē. Ir apmācības bērniem, apmeklējam skolas.
Dažus aizspriedumus pret vēja enerģiju varam atspēkot, bet apzināmies, ka zināma ietekme tomēr paliek. Tādēļ mums ir arī kompensējošais mehānisms.
Vienkārši sakot, "Ignitis" daļu naudas atvēl tieši vietējām kopienām dažādu projektu īstenošanai."
Vai vēja parku "sāpju naudas" iespaidā iedzīvotāji atmaigs?
Arī Latvijā augusta beigās pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas uzliks pienākumu vēja enerģijas uzņēmējiem sniegt finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā. Finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo 2 kilometru radiusā ap turbīnām, būs 2500 eiro par megavatu gadā. Tas tiks sadalīts divās vienādās daļās – puse iedzīvotājiem un puse pašvaldībai. Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgu apmērā. Pie pašreizējās minimālās algas iedzīvotāji varēs saņemt no 700 līdz 2100 eiro gadā par to, ka viņu mājas tuvumā uzcelta turbīna.
Tukuma novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Egils Dude sacīja: "Protams, tas ir no svara, un tas arī ir viens no instrumentiem, ar ko varēja pārliecināt. Bet tiem, uz ko tas neattieksies, tas nebūs arguments. Ja vietējai kopienai maksā un tuvāko ēku īpašniekiem, bet tiem, kas dzīvo tālāk, tāpat jāskatās tā ainava, viņiem tas rūgtums paliks iekšā."
Dažādi mīti un aizdomas ar laiku atmirst paši no sevis. Tā, piemēram, cilvēki no Priekules un Grobiņas, kur jau 20 gadus darbojas vēja turbīnas, daudz mazāk uztraucas par plāniem veidot jaunas.
Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Kalējs (Latvijas Reģionu apvienība) pauda: "Tur mēs redzam, ka cilvēki ir pieraduši, ka tādas būves eksistē un ka tas ir īstais ceļš uz atjaunojamo elektroenerģiju Latvijā."
Patlaban Latvijā ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts 45 iecerētajiem vēja parkiem ar kopējo jaudu aptuveni 10 gigavati. Cik daudzi no tiem tiks realizēti, rādīs laiks. Reālistiskāka prognoze ir līdz 2030. gadam sasniegt pusotru līdz 2 gigavatus vēja enerģijas.
