To paredz otrdien, 24. septembrī, valdības akceptētie grozījumi Grāmatvedības likumā, kuri vēl būs jāapstiprina Saeimai.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē norādīja, ka tas ved digitalizācijas virzienā, "tā ir laba ziņa, jo esam solījuši, kas esam digitālā valsts un samazinām birokrātiju".
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") piebilda, ka tas ir arī pasākums ēnu ekonomikas apkarošanai, jo ierobežos uzņēmumu iespējas kaut ko mainīt rēķinos; tā ir mūsdienīga sistēma, un uzņēmumiem ir dots pietiekams laiks, lai uz to pārietu.
Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka strukturētu elektronisko rēķinu izmantošana nodrošina operatīvāku un efektīvāku rēķinu apstrādi, samazinot darba apjomu.
Pašlaik vairāk nekā 85 % iestāžu neizmanto iespēju saņemt e-rēķinus, neizmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas padarīt procesus efektīvākus.
Paredzēts, ka valdība līdz nākamā gada 1. jūlijam izstrādās noteikumus, kuros noteiks elektroniskos nosūtīšanas veidus (kanālus).
Tāpat paredzēts, ka strukturētu elektronisko rēķinu dati būs iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestā, sākot no 2026. gada 1. janvāra.
Paredzēts, ka uzņēmumiem iekšzemes e-rēķinu apritei būs iespējas izmantot bezmaksas valsts piegādes risinājums (e-adrese), e-rēķinu pakalpojuma sniedzēja jeb operatora maksas pakalpojumus vai uzņēmumi var vienoties par aprites kanālu (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes).
Ar grozījumiem ir noteikti arī atbrīvojumi, kādos gadījumos var atkāpties no noteiktās obligātās prasības par strukturēta elektroniskā rēķina noformēšanu. Tie, piemēram, ir gadījumi, kad uzņēmumi samaksu par darījumiem apliecina ar kases čeku vai kvīti, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī gadījumi, kad darījumi saistīti ar valsts noslēpuma objektiem.
Finanšu ministrija arī skaidroja, ka fiziskai personai, kas nav saimnieciskās darbības veicēja, nav saistošas Grāmatvedības likuma prasības.
Līdz ar to uzņēmumam – pakalpojuma sniedzējam vai preces nosūtītājam – nav pienākuma izsniegt fiziskai personai rēķinu noformētu kā strukturētu elektronisko rēķinu.
Prasības arī neliedz Latvijā reģistrētam uzņēmumam sagatavot strukturētu rēķinu uzņēmumam, kas nav reģistrēts Latvijā, ja šie uzņēmumi ir vienojušies izmantot e-rēķinus.
