«Projekts lēnām iegūst jēdzīgus apveidus» – piedāvā «Rail Baltica» īstenot pakāpeniski

Piedāvā projektu īstenot pakāpeniski 

Visu "Rail Baltica" projektu līdz 2030. gadam neīstenos nevienā no Baltijas valstīm. To uzņēmums "RB Rail" paziņoja jau vasarā.

Satiksmes ministrija ar dzelzceļa nozari projekta virzību piedāvā organizēt kārtās, primāri vadoties no Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātā līdzfinansējuma. Pamattrases izbūvei tie ir 85% no visām izmaksām. Daudzgadu budžetā līdz 2027. gada beigām Latvija var pretendēt uz 160 miljoniem eiro.

Raugoties uz nākamo budžeta periodu, cer uz līdzīgu atbalsta apjomu, pēc "Rail Baltica" projekta tematiskās komitejas sēdes norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača.

"Šobrīd mums pieejams finansējums pamattrases būvniecībai no Lietuvas robežas līdz Misai. Tad iespēja tālāk uz Igauniju un būvēt atzaru [no Misas] uz Rīgas lidostu. Ar Eiropas Komisijas atbalstu mēs turpināsim būvēt pārrobežu savienojumu virzienā uz Igaunijas robežu," stāstīja Malnača.

"Rail Baltica" Rīgas loka Eiropas sliežu platuma savienojumu rosināts sākt no Misas virzienā uz Rīgas lidostu.

Pakāpeniska pāreja uz Eiropas platuma sliedēm nebūs tuvākās desmitgades jautājums

Vienlaikus – jau pirms 2030. gada vai projekta pirmās kārtas pabeigšanas – iecerēts nodot ekspluatācijā modernizēto un paplašināto Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un jaunuzbūvēto termināli Rīgas lidostā.

Šos punktus Satiksmes ministrija vismaz uz laiku piedāvā savienot, izmantojot esošās 1520 milimetru platuma dzelzceļa sliedes, un izbūvēt trūkstošo posmu no Imantas līdz lidostai.

Tas nozīmētu Eiropas sliežu platuma vai 1435 milimetru sliežu ceļus savienot ar modernizētu esošo 1520 milimetru infrastruktūru maršrutos no Imantas līdz Rīgas Centrālajai stacijai un tālāk līdz multimodālajai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, kur būtu iespēja pārkāpt "Rail Baltica" ātrvilcienos.

Portāls LSM.lv pirmdien vēstīja, ka šāds piedāvājums ekspertu ieskatā noņem lielu daļu no ekonomiskā pamatojuma "Rail Baltica" projektam, jo Eiropas ātrvilcieni neiebrauktu Baltijas valstu lielākajā pilsētā.

Taču Kristīne Malnača skaidroja, ka pakāpeniska pāreja uz Eiropas platuma sliedēm nebūs tuvākās desmitgades jautājums.

"Vispirms, lai nodrošinātu šo savienojumu funkcionalitāti, 2027.–2028. gadā šajā Eiropas standarta uzbērumā tiks uzliktas esošā platuma sliedes, lai varētu notikt pasažieru pārvadājumi.

Brīdī, kad "Rail Baltica" izbūve būs tik tālu, ka varēs savienoties ar Rīgas Centrālo staciju, blakus būs iespēja uzlikt "RailBaltica" sliedes.

Tādā veidā mēs varēsim nodrošināt piekļuvi Rīgas lidostai abu dzelzceļa sistēmu vilcieniem un pasažieriem," skaidroja Kristīne Malnača.

Ministrs pārliecināts, ka EK varēs pamatot šādu pieeju

Bet vai Eiropas Komisijas dāsni finansētajā projektā izdosies pamatot padomju laikos būvētas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu Rīgā un tās tuvumā? Par to ir pārliecināts satiksmes ministrs Kaspars Briškens no "Progresīvajiem". Viņš uzsvēra – Latvijas interesēs ir nodrošināt iespēju izmantot Rīgā esošo infrastruktūru.

"Var jau politizēt arī dzelzceļa sliedes, bet var uz to paskatīties arī no saimnieciskās perspektīvas, saprotot, ka mūsu jaunie "Škodas" vilcieni, nākotnē arī bateriju vilcieni brauks pa platajām sliedēm.

Šajā gadījumā mērķis ir panākt, lai stacijas ir lietojamas pēc iespējas ātrāk.

Ja mēs, piemēram, 2028. gadā jau varam nodrošināt funkcionējošu savienojumu starp Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un Rīgas lidostu, tad kāpēc tur pagaidu režīmā neuzlikt platās sliedes, lai tur var sākt kursēt vilciens," sacīja ministrs.

Lai ietaupītu, pirmajā kārtā jeb līdz šim 2030. gadam visā "Rail Baltica" garumā plānots tikai viens sliežu ceļš, kas varētu ietekmēt vilcienu kursēšanas biežumu.

Tomēr politiskas vienošanās valdībā par to arvien neesot, norāda premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Viņas ieskatā tehniskie risinājumi gan ir sekundāri, galvenais – kā finansēt samilzušās projekta izmaksas.

"Es domāju – jautājumi par sliedēm, platajām vai šaurajām, ir sekundāri, kamēr mēs neatrisinām visu kopējo projekta ietvaru. Šobrīd projekta kopējās summas, kas provizoriski tiek sauktas, tālu atpaliek no tā, ko mēs varam šobrīd atrast Eiropas mums iedotajā finansējumā," atzina premjere.

"Projekts lēnām iegūst jēdzīgus apveidus"

"Projekts lēnām iegūst jēdzīgus apveidus" – tā komitejās piedāvāto ceļa karti raksturoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības".

Valsts budžetā turpmākajiem gadiem ir iezīmēta vien līdzmaksājamā 15% daļa Eiropas Komisijas finansējumam jaunā dzelzceļa pamattrases izbūvei.

Savukārt Satiksmes ministrija plāno pārdalīt Eiropas Savienības fondu finansējumu no citiem Satiksmes ministrijas plānotajiem infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Taču kopējās projekta aplēsēs precīzi vēl neaprēķināto iztrūkumu "Rail Baltica" pilnīgai izbūvēšanai varētu organizēt dažādos veidos, skaidroja Ašeradens.

"Valsts finanses lēni sāk kļūt skaidras tuvākajiem četriem gadiem. Valdība ļoti maz varēs piedalīties šajā projektā, tie ir 15 %. Mēs to uzturam spēkā. Un tas ir ieprogrammēts. Bet par pārējo naudu – ir jāskatās un jāmeklē, kā to darīt," atzina ministrs.

"Ir jāmeklē veidi, kā to risināt. Ir privātās un publiskās partnerības risinājums. Latvija māk to darīt, piemērs ir Ķekavas apvedceļš. Tad gan jāatceras, ka nevaram te nekādas sapņu pilis būvēt. Otra iespēja – starptautisku banku iesaiste. Eiropas Investīciju banka uzstādījusi savus noteikumus, kas "Rail Baltica" cilvēkiem vairs nelikās interesanti," sacīja Ašeradens.

Par Satiksmes ministrijas un dzelzceļa jomas piedāvātajiem risinājumiem vēl sagaidāma lemšana koalīcijas sadarbības sanāksmē un valdībā. Tas varētu notikt dažu tuvāko nedēļu laikā.

Briškens sola, ka tas būs pieejams arī plašākai sabiedrībai, nevis noslepenots kā daudzi citi iepriekšējie dokumenti par "Rail Baltica".

KONTEKSTS:

Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu. 

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.

Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.