Banku sektors pēdējos gados ir ļoti attālinājies no saviem klientiem, un tam ir savas negatīvās sekas. Nozīmīga daļa iedzīvotāju un uzņēmēju nav apmierināti ar filiāļu un klātienes konsultāciju pieejamību. Tā uzskata Latvijas Banka, kas uzrauga banku darbību.
Kā noskaidrots pēc Latvijas Bankas pasūtījuma veiktā aptaujā, gandrīz trešdaļa uzņēmēju domā, ka kredītiestādes strādā standartizēti un birokrātiski, neiedziļinoties uzņēmumu vajadzībās. Pēc pašu komercbanku veiktas aptaujas 12% uzņēmumu uzskata, ka banku filiāļu slēgšana un klātienes sarunu trūkums mazina banku darbinieku izpratni par komersantu ikdienas darbu, tāpēc tiem ir grūtāk tikt pie aizņēmumiem.
Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma stāsta, ka pēdējos trīs četrus gadus uzrauga galvenās rūpes bijušas, lai klientiem būtu pieeja skaidrai naudai jeb nemazinātos bankomātu tīkls. Tagad finiša taisnē ir apņemšanās apturēt arī citu pakalpojumu attālināšanos no klientiem.
"Pēdējos desmit gados ir bijusi būtiska fiziskās klātbūtnes mazināšanās reģionos, un Latvija šajā statistikā ir vienā no pirmajām vietām Eiropā.
Jāsaka, ka tā gan ir tendence visās Eiropas valstīs, bet Latvijā tas ir noticis diezgan strauji. Digitalizācija finanšu sektorā ir ļoti attīstījusies, bet iedzīvotāji vēl nav tik digitāli prasmīgi, un tad rodas plaisa. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt banku klātbūtni reģionos," saka Posuma.
Ar likumu jau ir noteikts, ka bankām ir jāizvērtē, vai klientiem maz ir pieejami elektroniskie identifikācijas un saziņas līdzekļi, tāpat jāvērtē konkrētu cilvēku grupu iespējas iztikt ar attālinātiem banku pakalpojumiem, kā arī ir ierobežoti klātienes pakalpojumu cenu griesti. Savukārt četrām lielākajām bankām no 2026. gada būs papildu prasības pieejamībai reģionos – ar kredītiestādēm vēl tiek diskutēts, kurās vietās bankas būs pieejamas visu laiku, bet kur pakalpojumus nodrošinās pēc pieprasījuma – noteiktos laikos vai bankas speciālistam dodoties pie klienta.
"Pirmkārt, protams, nekādā veidā mēs neattālināmies no uzņēmējiem.
Tas, ka ir mainījušies kanāli, pa kuriem apkalpojam klientus, ir nepārprotami, bet īsā atbilde ir – nē, nekādā gadījumā neattālināmies no saviem klientiem,"
stāsta Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes loceklis, atgādinot, ka, piemēram, bankomātu tīkls Latvijā ir nemainīgs jau vairākus gadus, turklāt to neplāno samazināt par spīti tam, ka daļa aparātu ir reti apmeklēti. Viņš gan atzīst, ka bankas savas filiāles ir naski slēgušas, bet arī tam esot iemesli, jo līdz ar digitalizāciju klātienes klientu skaits ir būtiski mazinājies.
"Piemēram, 83% no aptaujātajiem klientiem pēdējā gada laikā filiāli nav apmeklējuši nemaz vai arī tur ir bijuši tikai vienu reizi. Savukārt gandrīz ceturtā daļa klientu ir vēl kategoriskāki – viņi fiziskas klientu apkalpošanas vietas neapmeklē principā. Drīzāk jau filiāles un citas banku struktūrvienības lielā mērā pilda sociālo funkciju. Nu, ļoti negribētos, lai mēs no digitālajiem sasniegumiem sāktu kārpīties atpakaļ uz akmens laikmetu," atzīst FNA valdes loceklis.
Kaut arī atgriešanās pie biežākas būšanas klātienē varot atņemt naudu citām attīstības iespējām, bankas solās pieņemt jaunos noteikumus.
Nozares asociācija gan uzsver, ka valstij būtu vairāk jāiesaistās cilvēku, sevišķi senioru un latviski nerunājošo, socializācijā un dažādu pratību veicināšanā.
Bet vai uzņēmējiem pietrūkst banku klerku klātbūtnes? Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris skaidro:
"Līdzīgi, kā to norādījuši iedzīvotāji, arī uzņēmējiem šķiet, ka banku klātesamība nav tik bieža, kā varbūt gribētos. Uzņēmēji ne reizi vien ir teikuši, ka banku neesamība reģionos ietekmē viņu spēju izprast konkrētā uzņēmēja darba problemātiku un attīstības iespējas. Klātienes sarunas palīdzētu daudz labāk iepazīt uzņēmumu."
Tiesa, tikai 12% jeb visai maz uzņēmēju aptaujā ir norādījuši, ka klātienes sarunu trūkums ir mazinājis iespēju nonākt pie abpusēji izdevīga risinājuma. Savukārt finanšu nozare atgādina un uzsver, ka Latvijā ir daudz vairāk par četrām lielākajām kredītiestādēm, turklāt tās mēdz arī specializēties un atšķirties ar, piemēram, risku izvērtējumiem. Tādēļ uzņēmējiem iesaka ar savām vēlmēm doties pie vismaz trim bankām, nevis nolaist rokas pēc pirmā noraidījuma.
