Pētījuma rezultātus izmantos investīciju stratēģijas izstrādē. Šie pētījumu būs būtiski Latvijas mērķa realizēšanā – līdz 2050. gadam sasniegt nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni.
Pētījumu ir paredzēts sākt 2024. gada 4. ceturksnī, un tas ilgs 15 mēnešus.
Pētījuma mērķis ir modelēt dažādus enerģētikas nozarei būtiskus ieguldījumu scenārijus, galvenokārt koncentrējoties uz enerģijas ražošanas un uzglabāšanas kombināciju; uz dekarbonizāciju, optimizējot investīcijas, lai sasniegtu emisiju samazinājumu; kā arī – uz investīcijām, kas vērstas uz zaļās degvielas ražošanu gan vietējam patēriņam, gan eksportam.
"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste norādīja: "Ļoti svarīgi ir investēt pareizi, lai sasniegtu maksimālo efektu. Mēs zinām, ka līdzīgu pētījumu ir pasūtījuši arī lietuvieši. Līdz ar to mēs domājam, ka Baltija ir vienots enerģētikas tirgus. Un, ja mēs kopā pētām un skatāmies, kā, piemēram, nākotnē šo enerģētiku vajadzētu eksportēt uz Poliju, Vāciju vai citām valstīm, tad ir ļoti svarīgi, ka mēs izdarām šīs investīcijas pareizi, saprātīgi un ar skatu vismaz 20-30 gadus uz priekšu."
Savukārt Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku sabvienība) paziņojumā medijiem norādīja, ka "NREL kompetence ir pasaules augstākajā līmenī, kas arī Latvijas gadījumā varētu veidot pamatu objektīvai un izsmeļošai analīzei par optimālākajiem Latvijas enerģētikas investīciju ieguldīšanas scenārijiem".
"Latvenergo" paziņojumā medijiem norādīja, ka Latvijai ir viens no zemākajiem vēja enerģijas īpatsvariem Eiropā, Latvijas augsti attīstītā hidroenerģētika arī Lietuvu un Igauniju nodrošina ar lielu apjomu tīras elektroenerģijas, tomēr Latvijas energobilance joprojām ir sezonāla.
Līdzās esošās Ziemeļvalstis saražo daudz vairāk elektroenerģijas par ievērojami konkurētspējīgākām cenām.
Turklāt, kamēr Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēdējā desmitgadē aug, elektroenerģijas patēriņš valstī ir stagnējis. Tādēļ "Latvenergo" konkurētspējas palielināšanai un valsts tautsaimniecības apgādei ar videi draudzīgu un zemu izmaksu enerģiju nepieciešams attīstīt jaunas jaudas, kas ražo tīru enerģiju, norādīja koncerns.
NREL ir viena no prestižākajām atjaunīgo resursu (AER) izmantošanas, modelēšanas un komercializācijas pētniecības institūcijām pasaulē, un "Latvenergo" pirms gada iepazinās ar amerikāņu laboratorijas potenciālu, kas tagad rezultējies sistemātiskā sadarbībā. NREL šobrīd strādā latviešu zinātnieks Pēteris Stradiņš, kura konsultācijas un pieredze stimulējusi Latvijas energokompānijas sadarbības iespējas ar vadošo AER laboratoriju.
NREL Tīkla plānošanas un analīzes centra direktore Žaklīna Kohrena atzīmēja: "Mēs uzskatām, ka šī sadarbība palīdzēs identificēt soļus energoneatkarības sasniegšanā un drošībā. Tā palīdzēs attīstīt enerģijas eksportu, kā arī valstij nodrošināt lētu un izturīgu elektrosistēmu."
"Latvenergo: koncerna mērķis ir attīstīt atjaunīgās enerģijas papildu ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā. Šajā notiek intensīva saules un vēja elektrostaciju izbūve, kur īsā laikā koncerns palielinās savu AER portfeli par 130 MW vēl šajā gadā, bet par 600 MW līdz 2026. gadam.
