Trešdien, 25. septembrī, notikušajā sēdē bijušais nacionālā projekta ieviesēja "Eiropas Dzelzceļa līniju" vadītājs Kaspars Vingris apgalvoja, ka viens no sadārdzinājuma iemesliem bijis tas, ka projekts pārplānots "simtiem reižu". Turklāt reizēm tas darīts pat laikā, kad būvdarbi jau sākušies.
"Pirmkārt, tie bija šie drošības aspekti, kas bija saistīti ar pārseguma biezumu gan Centrālajā stacijā, gan lidostā un visās iespējamajās betona konstrukcijās visā Baltijā. Biezumi mainījās būtiski, un tās izmaksas bija mērāmas miljonos.
Tā bija šī piesauktā "air to rail" sistēma, kas ir tunelis, lai bagāža varētu tikt nodota un bagāžas ceļi nešķērsotu publiskos ceļus," skaidroja Vingris.
Pie šīm vadlīnijām strādājis Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", kā arī visu trīs nacionālo ieviesēju Baltijas valstīs deleģētie pārstāvji, kuriem bija jābalso par šīm izmaiņām.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
