Trešais kara laika budžets ar visām no tā izrietošajām sekām – tā varētu raksturot Ukrainas 2025. gada valsts budžeta projektu, ko valdība ir apstiprinājusi un iesniegusi izskatīšanai Ukrainas parlamentā.
Valsts aizsardzība ir galvenā prioritāte
Līdzīgi kā iepriekšējos divos kara gados arī nākamgad visus iekšzemes ienākumus aptuveni 2,2 triljonu hrivnu jeb aptuveni 48 miljardu eiro apmērā Ukraina plāno izmantot armijas uzturēšanai un aizsardzības nozares vajadzībām. Turklāt nākamgad šim mērķim paredzēts veltīt vairāk naudas, nekā tas bija šogad.
"Sagaidam, ka ienākumi budžetā pieaugs gandrīz par 30%, izdevumu pieaugumu paredzam gandrīz par 20%. Valsts aizsardzība un drošība ir svarīgākā prioritāte," uzsver Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs.
"No valsts budžeta finansētā ieroču un militārās tehnikas apjomu ierosinām palielināt par 65%. Tas ir pieaugums gandrīz par 300 miljardiem hrivnu. Būs daudz vairāk Ukrainas raķešu, dronu, tehnikas un munīcijas."
Ienākumu pieaugumu valsts kasē Ukraina cer nodrošināt ar šoruden apstiprinātajām izmaiņām nodokļos. Likumprojekts par grozījumiem nodokļos vēl gaida galīgo apstiprināšanu parlamentā, bet pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz no 1,5% uz 5% celt tā dēvēto kara nodokli, ko maksā pilnīgi visi Ukrainā nodarbinātie.
Tas ir ievērojams pieaugums. Piemēram, cilvēks, kas saņem minimālo algu – ap 174 eiro mēnesī – šobrīd vēl "kara nodoklī" maksā 3,26 eiro mēnesī. Bet, ja grozījumi tiks pieņemti, no 1. oktobra tie varētu būt jau 8,70 eiro mēnesī.
Lai savilktu galus kopā, Ukrainai nepieciešams sabiedroto atbalsts
Kara nodoklis 10% apmērā no minimālās algas vai 1% no ienākumiem turpmāk būs jāmaksā arī pašnodarbinātajiem, turklāt krass nodokļu pieaugums līdz 50% no peļnas sagaida arī bankas. Taču ar to visu var nebūt pietiekoši, lai segtu vajadzības, tāpēc tiek apsvērti arī citi soļi valsts ienākumu palielināšanai.
Savukārt tādas vajadzības kā algu izmaksa valsts pārvaldē nodarbinātajiem – skolotājiem, mediķiem, sociālajām vajadzībām un daudzas citas valsts pastāvēšanai svarīgas funkcijas – arī nākamgad iecerēts finansēt no starptautiskā atbalsta līdzekļiem.
Šim mērķim nākamā gada budžetā no partneriem nepieciešami apmēram 38 miljardi ASV dolāru.
"Mēs aktīvi strādājam pie tā, lai saņemtu šo naudu no dažādiem avotiem. Turpinām mūsu programmas ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Savienību, turpinām strādāt ar visiem mūsu partneriem, lai saņemtu nepieciešamos resursus. Bet, lai pilnībā nosegtu visu budžeta deficītu, nepieciešams beidzot izmantot Rietumos iesaldētos Krievijas aktīvus," atzīst premjerministrs Šmihaļs.
Ukrainas ekonomikā atkal vērojama izaugsme
Nākamā gada valsts budžeta projektu Ukraina veidojusi, balstoties uz prognozi, ka Ukrainas ekonomika augs nedaudz lēnāk, nekā tas ir noticis šogad. Šo gadu Ukraina varētu pabeigt ar 3,5% iekšzemes kopprodukta pieaugumu.
"Mēs prognozējam diezgan mērenu ekonomisko izaugsmi, ņemot vērā, kāda ietekme ir uzbrukumiem energosistēmai un apstākļiem ražošanā. Iekšzemes kopprodukts pieaugs līdz 2,5% vai 2,7%, ja gribam precīzi," skaidro Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.
Atbilstoši valdības prognozēm nākamgad valstī samazināsies bezdarbs, nedaudz paaugstināsies vidējās algas, bet pensijas un pabalsti tiks saglabāti līdzšinējā apmērā.
Kopējie Ukrainas budžeta ienākumi nākamgad plānot aptuveni 50 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 85 miljardu eiro apmērā, savukārt valsts budžeta deficīts pilna apmēra kara trešajā gadā plānots rekordliels – 35 miljardu eiro apmērā.
