Šis jautājums tiek risināts nacionālā līmenī – Ministru kabinetā pieņemts informatīvais ziņojums "Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu". Programmas īstenotājs būs valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Programma tiks īstenota vairākos posmos, un 1. posmā iekļautas 17 Latvijas pašvaldības, kurās tika veikta izpēte un ir plānots, ka dzīvokļi īrniekiem būtu pieejami ar 2030. gadu.
Gala lēmums par dalību programmā pašvaldībām vēl jāpieņem. Rēzeknē šīs programmas ietvaros paredzēts izbūvēt 60, bet Daugavpilī 120 jaunus dzīvokļus.
Brīvi simtiem pašvaldības īpašumā esošu dzīvokļu
Dzīvojamais fonds noveco, bet vietā jauns, īpaši reģionos, netop. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vairāk nekā 80% mājokļu trīs un vairāk dzīvokļu mājās, kas būvēti kopš 2015. gada, atrodas Rīgā. Savukārt Daugavpilī, Jelgavā un Jēkabpilī kopš šī laika posma nav uzbūvēta neviena daudzdzīvokļu ēka.
"Pēdējā daudzdzīvokļu māja Daugavpilī tika uzbūvēta 2011. gadā kā jauna dzīvojamā platība, nu tad šis varētu būt tas projekts, kas varētu veiksmīgi realizēties un piedāvāt dzīvokļus gan speciālistiem, gan kā īres dzīvokļus," tā iesaisti šajā Ministru kabineta izstrādātajā pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības jeb PPP attīstības programmā skaidro bezpartejiskais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
"Mēs šodien lemjam par jaunu māju no 2030. gada, būtībā tas ir politikas plānošanas dokuments uz nākotnes projektu," viņš saka.
Daugavpilī šīs programmas ietvaros paredzēts izbūvēt 120 jaunus dzīvokļus. Tas ir situācijā, kad pilsētā jau ir vairāki simti brīvo jeb pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu, neizpratnē par domes vairākuma lēmumu atbalstīt iesaisti šajā valsts atbalsta programmā, ir deputāts Ivars Šķinčs no "Daugavpils novada partijas".
"Komitejas sēdē mēs uzzinājām, ka šobrīd pašvaldībai ir pāri par 300 brīvo dzīvokļu, – cik izmaksā šo dzīvokļu uzturēšana? Un varbūt pašvaldībai ir jāsaved kartībā šie brīvie dzīvokļi, jāinvestē līdzekļi, lai veiktu remontus, un jārenovē mājas," viņš saka.
Šo dzīvokļu uzturēšanai, piemēram, par siltumapgādes nodrošināšanu gadā no pašvaldības budžeta tiek tērēti ap 200 tūkstoši eiro, taču šādi dzīvokļi, kas pārsvarā ir bēdīgā stāvoklī, nav pieprasīti. Un to atjaunošana, tāpat kā visa nama renovācija, izmaksātu dārgi. Iedzīvotāji vēlas īrēt dzīvokļus, kuri atrodas jaunos vai renovētos namos. Taču piedāvājums, piemēram, Daugavpilī, ar ko savā pētījumā dalās kompānija "Ernst & Young" liecina, ka pērn dzīvokļu īres sludinājumu datos tikai 29 dzīvokļi jeb 2,2% no vairāk nekā 1300 (1313) sludinājumiem bija jaunajā projektā.
Ko saka iedzīvotāji
Kā vērtēt šo programmu, Latvijas Radio uzrunāja vietējos iedzīvotājus.
"Šī problēma Daugavpilī vienmēr ir bijusi aktuāla, ar dzīvojamo fondu Daugavpilī ir, kā ir. Tas ir diezgan pašvaks, to var redzēt arī pēc sludinājumiem un pēc tā, kad vispār Daugavpilī uzcelta pēdējā jaunā māja. Es pat neatceros, kad dzīvojamais fonds, dzīvokļi Daugavpilī ir nākuši klāt. Tāpēc, jā, vajag."
"Protams, ka vajadzētu, jo pie mums tikai tās vecās mājas, pēc kara uzceltās, jaunas mums vispār nebūvē, 30 gadus vispār nav jaunas mājas, tikai privātais sektors kaut ko ceļ, un viss."
Iedzīvotāji par jaunu dzīvojamo fondu pilsētā ir tikai par, pat ja tas nenonāks īpašumā, bet būs tikai kā īres dzīvoklis.
"Mēs, paldies dievam, jau esam iegādājušies. Bet jaunajiem cilvēkiem īrēt, jā, te pat nav runa par atspērienu, jo vienkārši to dzīvokļu nav un arī tās cenas nav adekvātas."
"Tie jaunie cilvēki, jaunās ģimenes, kuriem nav naudas, viņi noteiktu piekristu īrēt."
Cik daudz cilvēku pieprasa dzīvokļus
Dalība Ministru kabineta izstrādātajā programmā ļaus risināt šo jauno un energoefektīvo mājokļu trūkumu pilsētā, uzsver Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa.
"Ja perspektīvā mēs skatāmies, tad pieprasījumā iedzīvotājiem ir aktuāli tieši jauni, moderni, energoefektīvi mājokļi. Līdz ar to tā programma mums varētu būt interesanta. Un tā dalība ir svarīga, skatoties pēc "Ernst & Young" pētījuma, kur ir konstatēts šis pieprasījums perspektīvā pilsētā pēc jauniem mājokļiem, jo tā ir problēma pilsētā – šis novecojušais dzīvokļu fonds, un nav arī tāda privātā pieprasījuma, kas būvētu jaunas ēkas," viņa norāda.
Pēc pētījuma, ja pērn Daugavpilī jaunus īres dzīvokļus pieprasīja 321 iedzīvotājs, tad uz 2028. gadu to skaists pieaugs līdz 339. Arī Rēzeknes pagaidu administrācijas pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt iesaisti šajā valsts programmā un uzbūvēt 60 jaunus dzīvokļus.
Te, analizējot īres tirgus datus, īres dzīvokli meklē 116 iedzīvotāji, taču uz 2028. gadu to skaits mazināsies par gandrīz 11%. Tāpēc pašvaldība saglabā iespēju lemt par izstāšanos no dalības šajā programmā. Arī Daugavpils nav pieņēmusi galīgo lēmumu, saka bezpartejiskais Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Kononovs.
"Vistālākais darbs turpināsies aptuveni gadu, kad pašvaldībai būs jāpieņem tas galīgais lēmums. Un viss būs atkarīgs no tā, kā tiks izpildīti solījumi attiecībā uz finansējumu, kā šis finansējums tiks sadalīts.
Jo pašvaldībai, pieņemot šādu konkrētu lēmumu, ir jārēķinās ar sava budžeta iespējām, būs jāvērtē, vai to spēsim pavilkt," atzīst Kononovs.
Lai spētu nodrošināt pašvaldības norādīto dzīvokļu apjomu, Daugavpils gadījumā 120 – lēstais subsīdijas apmērs būtu 1 193 393 eiro gadā, savukārt Rēzeknē ar 60 dzīvokļiem – gandrīz 300 tūkstoši eiro. Jo Latgales pašvaldībās iedzīvotāji spēj nosegt tikai 33% no dzīvokļu īres cenas, tādēļ valsts un pašvaldības kopējais atbalsts nepieciešams 67% apmērā.
