Igaunija valsts drošības stiprināšanai un sociālajai aizsardzībai arī aizņemsies naudu, un līdz ar to valsts parāds pieaugs par teju vienu miljardu eiro līdz 24,3% no IKP.
Igaunijai ir viens no zemākajiem valsts parādiem Eiropas Savienības valstu vidū, un tas krietni atpaliek no Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 60% no IKP. Tas pats ir jāsaka arī par Latviju – mūsu ārējais parāds nedaudz pārsniedz 40%.
Igaunijas valdības preses dienestā informēja, ka turpmākajos četros gados Igaunija militārajai aizsardzībai novirzīs 5,6 miljardus eiro.
Tādējādi aizsardzības izdevumi turpmākajos gados būs ievērojami lielāki par 3% no IKP. Pamatojoties uz pašreizējiem datiem, Igaunija aizsardzības izdevumu daļas ziņā ieņems otro vietu NATO aiz Polijas un apsteigs ASV.
Lai finansētu aizsardzības izdevumu pieaugumu, Igaunija līdz 2028. gada beigām piemēros fiksētu plaša mēroga drošības nodokli. Četru gadu laikā valdība ar drošības nodokli iekasēs līdz 2,6 miljardiem eiro, no kuriem 594 miljoni eiro plānoti ienākumi no uzņēmumu peļņas nodokļa.
Kā ekonomikas veicināšanas pasākums nākamā gada budžetā ir paredzēti 1,9 miljardi eiro investīcijām un ieguldījumu subsīdijām. Investīciju līmeņa ziņā Igaunija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā.
Ekonomikas stimulēšanai turpmākajos gados tiks novirzīti arī papildu 402,6 miljoni eiro ieņēmumu no oglekļa dioksīda kvotu pārdošanas. Divas trešdaļas no šīs summas tiks piešķirtas "Rail Baltica" būvniecībai.
