Itālijas premjere Džordžija Meloni augustā noraidīja 2035. gada aizlieguma mērķi kā ideoloģisku neprātu.
Eiropas autonozare šobrīd saskaras ar lielām grūtībām, cīnoties ar lēno un dārgo pāreju uz elektroautomašīnām, kā arī Ķīnas lēto elektroauto ieplūšanu tirgū.
Itālijas rūpniecības ministrs Adolfo Urso uzsvēris, ka Eiropas automobiļu rūpniecība ir sabrukusi, un prognozēja desmitiem tūkstošu darbinieku atlaišanu, ja vien Eiropas Savienība (ES) nemainīs kursu.
Viņa ieskatā ES ir divas izvēles. Pirmā no tām – saglabāt mērķi un radīt apstākļus, kas ļautu automobiļu rūpniecībai to sasniegt. Šo atbalsta Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks, kura valstī darbojas lielākais Eiropas autoražotājs "Volkswagen", ko piemeklējuši grūti laiki. Otrs variants, pēc itāļu ministra domām, esot vienkārši atlikt Briseles noteikto mērķu sasniegšanu.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlaments (EP) 2023. gada februārī nobalsoja par jaunu iekšdedzes automobiļu aizliegumu no 2035. gada. Likuma atbalstītāji apgalvo, ka tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai ES sasniegtu klimatneitralitāti.
Eiropas politiķi vēlas, lai ap 2050. gadu jeb mazāk nekā pēc 30 gadiem visas automašīnas un mikroautobusi Eiropā neradītu emisijas. Tā kā vidējais automašīnas mūžs ir 15 gadi, lai sasniegtu šo mērķi, jāsāk rīkoties jau 2035. gadā.
Kritiķi uzskata, ka ne Eiropas autoražotāji, ne auto īpašnieki nav gatavi tik lielām pārmaiņām.
