Kā Latvijā uzlabot uzņēmējdarbības vidi un veicināt investoru interesi - tam veltīta ikgadējā valdības un Ārvalstu investoru padomes sanāksme. Saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) datiem no janvāra līdz augustam Latvijā reģistrēti 106 jauni ārvalstu investīciju projekti. Tajos sagaidāmā investīciju summa – 8,1 miljards eiro. 29 jau apstiprinātos projektos ārvalstu investori lēmuši investēt Latvijā ap 265 miljonu eiro lielas investīcijas un radīt 1300 jaunas darbavietas.
Vienlīdz būtiska ir gan jaunu investoru piesaiste, gan esošo noturēšana, uzsvēra premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības". Abas puses bijušas vienisprātis, ka atvieglotas procedūras būtu daļa no panākumu atslēgas.
"Latvijas janvārī sāktās iniciatīvas valsts pārvaldes reorganizēšanā un birokrātiskā sloga samazināšana ir tieši tas, ko no mums sagaida arī ārvalstu investori. Šis izaicinošais budžets dod iespēju kļūt par visefektīvāko valsts pārvaldi Eiropā," pauda premjere.
Sadarbībā arī ar Ārvalstu investoru padomi top ilgi gaidīts likumprojekts par birokrātijas mazināšanu būvniecības sektorā, gan mazinot būvniecības termiņus, gan veicot regulējuma izmaiņas.
Vienlaikus – visstraujākais investīciju pieaugums Latvijā vērojams viedo materiālu izstrādes jomā, savukārt lielākais investīciju apjoms ir bioekonomikas projektos, kas no šā gada janvāra līdz augustam sasniedz 4,7 miljardus eiro, apkopojusi Valsts kanceleja.
Lai paplašinātu interesi, Ārvalstu investoru padome, ko pārstāv investējošo uzņēmumu vadība, arī šogad izsaka dažādas rekomendācijas gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem Latvijā.
"Ja Latvija tiešām grib piesaistīt lielas investīcijas un nodrošināt, ka tās tiešām notiek, īpaša uzmanība jāpievērš cilvēku kapitāla stratēģijai.
Tas nav tikai par cilvēku daudzumu un piesaisti, bet arī nākotnes plānošanu izglītības sistēmas un pārkvalificēšanās kontekstā atbilstoši nākamajam ekonomikas ciklam,"
pauda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Un kāda šajā kontekstā būtu gaidāmo nodokļu pārmaiņu ietekme? Daļa FICIL padomes locekļu ir bankas, kas kritizē plānus daļu fondēto pensiju līdzekļu pārcelt uz sociālo budžetu. Padomes vadītāja gan atgādināja, ka virsmērķis ir vairot algu konkurētspēju Baltijas kontekstā. Vai varētu iet citu ceļu, piemēram, celt pievienotās vērtības nodokli, Zaščirinska atturējās komentēt.
"Algu konkurētspēja Baltijas valstu vidū spēlē lielu lomu. Šajā brīdī daļa izšķiršanās ir notikusi, tajā pašā laikā ik pēc laika vajadzētu novērtēt, vai lēmumi ir pareizi un nav koriģējami, lai saņemtu vajadzīgo naudas masu aizsardzības un citu vajadzību finansēšanai."
Valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā sanāksme norisinājās 28. reizi kopš 1999. gada.
