Eiropas Savienības Tiesa septembrī nolēma, ka ASV tehnoloģiju milzis "Apple" ir saņēmis nelikumīgu atbalstu no Īrijas valdības, jo tam tika piemērotas ļoti zemas nodokļu likmes.
Īrijas piešķirtās priekšrocības "Apple" ļāva kompānijai maksāt ievērojami zemākus nodokļus, bet tas ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) tiesību normām, kas regulē valsts atbalstu uzņēmumiem.
Eiropas Savienības Tiesa nolēma – kompānijai "Apple" šī nauda jāatmaksā atpakaļ Īrijai. Runa ir par vairāk nekā 14 miljardiem eiro.
Līdztekus tam Īrija pēdējos gados saņem arvien lielākus nodokļu ieņēmumus arī no citām starptautiskām korporācijām, kas izvietotas šajā valstī. Taču tas sagādā arī problēmas un bailes no ekonomikas pārkaršanas.
Kā vēsta izdevums "Politico", nākamā gada Īrijas valsts budžetā varētu veidoties vairāk nekā 20 miljardu eiro pārpalikums jeb vairāk nekā 3700 eiro uz katru Īrijas iedzīvotāju.
Ja visu šo naudu iepludinātu ekonomikā, Īrijai draudētu ekonomikas pārkaršana, kādu Latvijā piedzīvojām pirms 2008.–2009. gada krīzes.
Īrijā izskan aicinājumi ieguldīt vairāk līdzekļu valsts infrastruktūras uzlabošanā.
"Īrija ir valsts ar pirmās pasaules ienākumiem un trešās pasaules infrastruktūru," norādījis ekonomists Deivids Makviljamss.
Taču jau tagad būvniecības nozarē vērojama uzpūsto cenu problēma. Piemēram, velosipēdu novietne pie Īrijas parlamenta ēkas izmaksājusi 336 000 eiro.
Savukārt Dublinas bērnu slimnīca, ko plānots pabeigt 2026. gadā, varētu izmaksāt 2,2 miljardus eiro un kļūt par dārgāko slimnīcu pasaulē.
Īrijā jau tagad trūkst celtnieku un ir vērojams liels mājokļu deficīts. Īrijas iedzīvotāju skaits pēdējos gados audzis par 2% gadā, un amatpersonas atzinušas, ka šāds pieauguma temps ir pārāk straujš, jo rada lielu spiedienu uz valsts infrastruktūru.
Tādās kompānijās kā "Apple" un "Google" darbinieki pelna lielas algas un gatavi maksāt jebkādas summas par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu, bet citiem iedzīvotājiem tas nav pa kabatai. Tādēļ arvien vairāk cilvēku kļūst par bezpajumtniekiem.
Latvijas Radio korespondentam ir pazīstama kāda latviete Dublinā, kas jau vairākus gadus ir šķīrusies no vīra, bet abi joprojām turpina dzīvot vienā mājoklī. Viņi nevar atļauties īrēt divus atsevišķus mājokļus, kur būtu vieta arī diviem bērniem, tādēļ arī pēc laulības šķiršanas visiem nākas mitināties kopā.
