Eksporta tirgos grūti
Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts stāstīja, ka eksporta vērtības kritums vairāk raksturo pieprasījumu pēc koksnes produkcijas apjoma ziņā. Vienlaikus ražošanas pašizmaksa, kuras būtiskas sastāvdaļas ir izejvielu cenas un algas, ir tādā līmenī, ka peļņas uzņēmumiem praktiski nav.
"Šobrīd, protams, ir kritums, un mēs esam absolūti sasaistīti ar globālajiem tirgiem un to, kā globāli attīstās būvniecība. Šis gads un, iespējams, arī nākamais vēl neliecina par kaut kādiem uzlabojumiem.
Jā, ir kaut kādi atsevišķi tirgi, kuros ir pozitīvi signāli – Lielbritānija, bet aizvien ražotāji saka, ka ikdienas bizness, tas šobrīd, var teikt, nenotiek.
Tiek strādāts uz nišas produktiem, meklētas iespējas ražot nevis standarta produktus, bet kaut ko, kas ir vajadzīgs īpašos izmēros un salīdzinoši ātri," stāstīja Bukonts.
LVM nelielos daudzumos eksportē
"Latvijas Valsts mežu" (LVM) komunikācijas vadītājs Tomass Kotovičs sacīja, ka uzņēmums katru gadu pārdod stabilu koksnes daudzumu – 7 miljonus kubikmetru.
"Latvijas kokrūpnieki var būt droši, ka mēs šo daudzumu tirgū gadu no gada piegādāsim. Visus tos kokmateriālus, kurus Latvijā tirgus pieprasa, mēs pārdodam uz vietas Latvijā. Un šobrīd vienīgais, par ko var runāt, ko mēs pārdodam nelielos daudzumos ārpus Latvijas, tā ir enerģētiskā šķelda, jo viņai ir ļoti mainīgs pieprasījums. Tas ir ļoti neliela daļa, kas tiek eksportēta, nedaudz uz Dāniju un Zviedriju, visa pamatdaļa tiek pārdota Latvijā. Pašvaldības ir lieli pircēji, pašvaldību veidoti energouzņēmumi. Šobrīd rudens pusē ik pa diviem mēnešiem ir kaut kāds pārdošanas piedāvājums, un tātad visu, ko Latvija nopērk, to mēs, protams, ka pārdodam Latvijā, bet, ja kaut kas paliek pāri, tad tie ir nelieli apjomi," skaidroja LVM pārstāvis.
Iepriekš labi gadi kokrūpniecībā
LKF izpilddirektors Bukonts vērtēja, ka pirms eksporta krituma kokrūpniecībā bija labi gadi ar augstām koksnes cenām pasaules tirgos un daļa uzņēmumu šo naudu investē attīstībā.
"Priecē tiešām fakts, ka visi šie projekti ir saistīti nevis ar esošo jaudu kāpināšanu pirmapstrādē, bet tiešām ar tiem dažnedažādu veidu tālākas apstrādes produktiem, turklāt gan saplāksnī mēs to redzam, gan arī apdares materiālos, piemēram, koksnes cementa plātņu rūpnīca top Tukuma pusē. Piemēram, bērza saplāksnis, kas iepriekš Eiropā diezgan daudz nonāca arī no Krievijas, tanī brīdī, kad sākās sankcijas, protams, vēl bija jautājums, kā tās sankcijas tiek ievērotas, bet kopumā tas ir mums radījis jaunas iespējas piegādāt savu produkciju tajos tirgos, kur priekš varbūt Krievija arī ar savām cenām varēja labāk startēt.
Teiksim, pagājušais un šis gads, lai arī varbūt nav tik labs skujkoku pārstrādātājiem, tad bērzam un īpaši saplāksnim un finierim tas gads ir ļoti labs," skaidroja Bukonts.
Īstais laiks investīcijām
Uzņēmuma "Palleteries" Kuldīgas ražotnē strādā 120 darbinieki. Viņi ražo taras dēlīšus iepakojuma materiāliem, un visa produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Uzņēmuma valdes loceklis Edijs Ošs stāstīja, ka uzņēmums ieguldīs 25 miljonus eiro jaunas ražotnes būvniecībai Limbažos.
"Limbažos esam nopirkuši apmēram 25 hektārus zemes, apkārtne veidosies kā industriālais parks. Tāda kopēja sinerģija veidojas – mēs nākam pretī ar savām investīcijām, ar jaunu darbavietu izveidošanu, pašvaldība reģionā sakārtos infrastruktūru.
Mums vēl priekšā ir veseli divi gadi, līdz ražošana tiks palaista. Pareizais laiks veikt investīcijas, lai tās pabeigtu, kad tirgus jau būs augošs," pauda Ošs.
Ekonomikas cikliskums attiecas arī uz kokapstrādes nozari, pēdējos gados gan augošie un lejupejošie periodi kļūst īsāki. Pieaugums nozarē tiek prognozēts pēc diviem gadiem.
