Uz fondu raugās kā uz glābiņu
„Zemi iegādāties ir ļoti problemātiski, jo piejūrā ir ļoti augstas cenas. Kur mums bija iespēja, kur patriotiski cilvēki pārdeva par saprātīgām cenām, tur pagājušajā gadā nopirkām 7 un 10 hektārus, bet tad arī šobrīd ir viss. Cilvēki nepārdod, gaida nekustamo īpašumu cenu celšanos,” Ieva Alpa - Eizenberga, Salacgrīvā strādājošās zemnieku saimniecības „Robežnieki” saimniece ar skumjām atzīst, ka pašu īpašumā ir neliela daļa no kopumā 350 hektāru apsaimniekoto platību, lielākā daļa tiek nomāta.
Pēc lauksaimnieces stāstītā, šādā situācijā ir daudzi Latvijas zemnieki, tomēr tas vēl nav sliktākais gadījums. Eiropas platību maksājumu saņemšanas nosacījumi ļauj īpašniekam appļaut zemi un neizmantot to lauksaimnieciskajai ražošanai, kas arī visai plaši notiek.
Tomēr vēl bēdīgāks scenārijs ir, kad labās lauksaimniecības zemēs vispār nekas netiek darīts, un tās pamazām aizaug ar krūmiem. Salacgrīvas zemniece cer, ka līdz ar Valsts zemes fonda izveidi lauksaimniecības zemes nesaimnieciska izmantošana ies mazumā. „Jo mēs redzam, kas notiek ar lauksaimniecības zemēm - viņas ir iegādātas, viņas neapstrādā un viņas aizaug,” norāda Alpa – Eizenberga un turpina: „Un kustēties īpašnieki sāk tikai tad, kad atnāk dubultais nodoklis - kāpēc, par ko? Es saku, jūs mīļais cilvēk, esat bijis uz tās zemes, jūs esat redzējis, kādā tā ir paskatā? Un tas aiziet viss nebūtībā principā, un pēc tam lauksaimniekam jāiegulda milzu darbs un milzu līdzekļi, lai zemi atgrieztu līdz ražošanai. Šis fonds vairāk domāts kā mazlietiņ glābiņš no labā stāvoklī esošu lauksaimniecības zemju nekontrolētas izpārdošanas.”
Pret ārzemju zemniekiem nevērsīsies
Ideja par Valsts zemes fonda izveidi virmojusi gadiem, līdz pagājušā gada rudenī Valsts prezidents Andris Bērziņš un zemkopības ministre Laimdota Straujuma vienojās, ka šāds fonds ir jāveido efektīvai lauksaimniecības zemju izmantošanai. Pagājušajā nedēļā fonda izveidi konceptuāli atbalstīja valdība. Tagad atbildīgajai Zemkopības ministrijai jāķeras klāt pie nepieciešamo normatīvo aktu izstrādes.
„Tas ir tikai pats sākums posmam, dots virziens, kādā veidā Zemes fonds tiks īstenots un uz kā viņš tiks veidots,” Aivis Ābele, topošā Zemes fonda pārvaldītāja Lauku attīstības fonda (LAF) vadītājs, norāda: tā kā fonda izveide ir pašā iedīglī, šobrīd vēl ir daudz neatbildētu jautājumu.
Šobrīd ir skaidrs, ka lauksaimniecības zemi no nākamā gada kuram katram pārdot nedrīkstēs, jo būs jāievēro pirmpirkuma tiesības. Tātad, ja kāds vēlēsies pārdot savu zemi un pat būs atradis tai pircēju, tad viņam vispirms īpašums būs jāpiedāvā citiem. Vispirms radiniekiem, pēc tam secīgi - zemes nomniekiem, kaimiņiem, apkārtējiem zemniekiem un tad - Valsts zemes fondam. „Tiks skatīts katrs tas īpašums atsevišķi un pēc noteiktiem kritērijiem tiks noteikts, vai šis īpašums fondam ir interesants un kāds ir tas cenu līmenis, par kādu fonds ir gatavs iegādāties. Izejot no šiem kritērijiem, fonds pieņems lēmumu, vai iegādāties šo īpašumu vai nē,” pauž Ābele.
Pagaidām vēl nav zināms, kādas kvalitātes un cik lielas lauksaimniecības zemes Valsts zemes fonds iepirks. Tam Lauku attīstības fonda iekšienē rasti 10 miljoni latu. Sākotnēji uzpirktās zemes, visticamāk, iznomās, un nomas nosacījumi būs atkarīgi no turpmākajām Eiropas platības maksājumu saņemšanas prasībām. Gan zemes nomas, gan pārdošanas gadījumā, visticamāk, rīkos izsoles, lai gūtu augstāko cenu.
Fonda uzpirkto lauksaimniecības zemi varēs iznomāt vai pārdot tikai lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, arī šeit strādājošajiem ārvalstu zemniekiem. Sākotnēji gan fonda izveides viens no mērķiem bija aizsargāt Latvijas lauksaimniecības zemju nonākšanu ārzemnieku rokās. Tomēr laika gaitā secināts, ka šāda norma būtu diskriminējoša. „Jautājums ir likumdošanā, vai mēs varēsim kaut kādā veidā ierobežot - šajā gadījumā, ja tas ir lauksaimniecisko produkciju ražojošs uzņēmums, piemēram, Latvijā reģistrēta zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, tad es pieļauju, ka tur būs grūti kaut ko ierobežot. Primāra doma tiešām ir cīnīties pret spekulantiem, kas vairumā uzpērk zemi un izmanto kā ieguldījumu - iegulda zemē un paši nenodarbojas ar ražošanu,” norāda Ābele.
Līdztekus sekos būtiski ierobežojumi
Zemkopības ministrija līdz augustam plāno izstrādāt Valsts zemes fonda praktiskās darbības nosacījumus. Pēc akceptēšanas valdībā tos virzīs uz Saeimu, kur tie varētu nonākt septembrī. Vienlaikus virzīs dažus ierobežojumus lauksaimniecības zemes tirgū, kas būs saistoši ne tikai fondam, bet visiem šo zemju pircējiem un pārdevējiem.
Viens no iecerētajiem ierobežojumiem ir tāds, ka valstij ar Zemes fonda starpniecību būs tiesības par tirgus cenu lauksaimniecības zemi atpirkt, ja to īpašnieks piecu gadu laikā pēc iegādes neizmantos lauksaimnieciskajai ražošanai.
Šo ierobežojumu nav paredzēts attiecināt uz mantotu lauksaimniecības zemi un to, kas iegādāta pirms šī nosacījuma ieviešanas, stāsta zemkopības ministre Laimdota Straujuma. „Ja jūs pērkat, tad darījuma līgumā, ko varētu administrēt pašvaldības, varētu ierakstīt - ja piecu gadu laikā šī zeme netiks izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai, zemi atsavina. Bet tā ir ideja, ko, es domāju, ļoti grūti parlamentam būs pieņemt. Jurists man teica, ka tas juridiski ir iespējams, bet mēs bijām prezentācijā Saeimas frakcijā un šis punkts izraisīja visvairāk diskusiju Civillikuma sakarā - ja tas ir mans īpašums, kā valsts man to var atsavināt,” skaidro Straujuma.
Savukārt otrs būtiskākais plānotais ierobežojums ir tāds, ka lauksaimniecības zemi no nākamā gada varēs pārdot tikai lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kuri vismaz trīs gadus dzīvo un saimnieko Latvijā un kuriem ir lauksaimnieciskā izglītība.„Mēs gribām, lai Latvijas lauksaimniecības zeme tiktu apsaimniekota un lai to apsaimniekotu lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, kas šeit dzīvo un strādā. Un es domāju, ka tā ir ļoti pamatota prasība. Patiešām pamatota, nevis, ka mums tiek nopirkta lauksaimniecības zeme, ko mēs tagad redzam - tiek pļauta zāle vienreiz gadā un tiek saņemti maksājumi, un es tiešām gribu to ierobežot,” saka ministre.
Straujuma klāstīja, ka Zemkopības ministrija Valsts zemes fonda izveidē un iecerēto lauksaimniecības zemes tirgus ierobežojumu izstrādē balstās uz Francijas pieredzi. Šajā valstī ir samērā grūti tikt pie lauksaimniecības zemēm. Piemēram, pie zemes var tikt vien zemnieki ar atbilstošu izglītību, kam jāspēj savs lauksaimniecības biznesa plāns aizstāvēt dzimtajā - franču valodā. Vai arī Latvijā izdosies ieviest līdzīgus ierobežojumus? - to, zemkopības ministres vērtējumā, šobrīd ir grūti prognozēt.
Dažādi vērtē ieceres
„Ja kāds izdomātu pasaulē sarīkot administratīvo šķēršļu radīšanas čempionātu, tad Latvijas izlase ar lielu atrāvienu apsteigtu tuvākos konkurentus,” - Edgars Šīns, nekustamo īpašumu kompānijas „Latio” īpašnieks, skeptiski vērtē iecerētos ierobežojumus lauksaimniecības zemes tirgū un Valsts zemes fonda izveidi.
Viņaprāt, problēma ir jārisina no citas puses - vairāk būtu jāiesaistās pašvaldībām, nosakot augstas nekustamā īpašuma nodokļa likmes par lauksaimniecības zemju neapstrādāšanu un citādi palīdzot zemniekiem tikt pie lauksaimniecības zemēm. Pēc Šīna domām, Zemes fonds būtiski neietekmēs lauksaimniecības zemes tirgu.
„Pat tad, ja tur viss notiks kā iecerēts, ar 10 miljoniem tur neko īpaši ietekmēt nevar - tā ir niecīga summa. Tagad samocīti radīt vēl kaut kādu institūciju - ja tās pašvaldības ir, tad vajag uzticēties un ļaut tām strādāt, ļaut šo funkciju realizēt, ļaut pieskatīt, lai Eiropas lielkapitālisti netraucē latviešu zemniekiem strādāt vai iedzīvotājiem kopt zemi ar savām spekulatīvajām tieksmēm,” saka Šīns.
Arī skandināviem piederošā SIA „Myrtillus”, kā īpašumā ir lielas meža zemes Latvijā, pārstāvis Kārlis Blūms uzskata, ka spekulatīvos darījumus ar lauksaimniecības zemēm labāk būtu ierobežot ar nodokļu politikas palīdzību. Arī viņš norāda, ka Zemes fonds salīdzinoši nelielo resursu dēļ būtiski neietekmēs zemes tirgu, tomēr noteikti būs iedzīvotāji, kuri labprātāk vēlēsies savu zemi pārdot valstij.
„Būs cilvēki, kas domā - beidzot viņi var savai valstij piedāvāt īpašumu. Tas būtu tikai normāli, es tur nesaredzu ne risku, ne bīstamību. Ja pareizie cilvēki tiks iesaistīti, atbildīgi un godīgi cilvēki,” saka Blūms, „vienkārši būs vēl viens spēlētājs šajā tirgū.”
Jāatzīmē, ka valsts jau kādu laiku uzpērk meža zemes, un to dara „Latvijas Valsts meži”.
