Pirmo reizi robežu prezidents apmeklēja pagājušā gada augustā un šajā periodā izbūvēto novērtēja atzinīgi – esot izdarīts maksimālais, un darbi labi virzās uz priekšu.
Krievijas – Latvijas robeža būs gatava nākamgad, un nākamais darbs ir militārās infrastruktūras veidošana, lai droša būtu ne tikai robežas apsardzība, bet arī aizsardzība, uzsvēra prezidents.
"Robeža nekad nebūs gatava, jo visu laiku parādās jaunas lietas, jauni izaicinājumi. Tas ir tikai žogs, pēc tam būs sensori. Šobrīd daudzas ar Krieviju robežojošās valstis runā par dronu valni," stāstīja prezidents.
Ne armijnieku uniformās, bet būvnieku drānās Latvijas armijas karavīri un zemessargi ceļ žogu gar Krieviju. Nacionālie bruņotie spēki piesaistīti darbam nepilnu 20 kilometru posmā, citur strādā būvuzņēmumi. Rītupes krastā karavīri darbu apņēmušies pabeigt septembrī, tagad paveikta trešdaļa.
Nacionālo bruņoto spēku BS Apvienotā štāba virsnieks Andris Rieksts stāstīja, ka "upes līmenis šeit bija pacēlies un pašā sākumā mūsu puiši un dāmas dabūja strādāt ūdenī. Viens posms trāpījās praktiski līdz ceļiem ūdenī. Bet tas bija aprīlī, tagad daba sakārtojusies."
Vietām ne tikai jāizritina dzeloņstieple, jāpieskrūvē siets un jāiedzen mieti, bet arī jānomaina meliorācijas caurule. Arī ar to nepietiks, atgādina prezidents.
Viņaprāt, arī pašvaldībām jāmaina sava attieksme un rīcība drošības jautājumos. Atbildot uz jautājumu, vai iespējams pierobežā mainīt kravas automašīnu garās rindas, prezidents aicināja samazināt un izbeigt biznesu ar Krieviju un Baltkrieviju.
"Aizmirstam par tādu kaut kādu ideālo sajūtu, ka beigsies karš un visa tirdzniecība atjaunosies. Mēs aicinām tomēr samazināt biznesa apjomus, gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju tos izbeigt," sacīja Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka austrumu pierobeža ir NATO un Eiropas Savienības teritorija un nav nekādu šaubu, ka atbalsts no sabiedrotajiem būs pirmajā sekundē "jebkādu kataklizmu gadījumā". Taču vienlaikus ir daudz neizdarītu mājasdarbu.
"Patiesību sakot, man brīžiem gribētos sapurināt un pamodināt visus – ne tikai Rīgā, ministrijās, sēdošos, bet arī pašvaldībās sēdošos. Pašvaldībās attieksme ir ļoti dažāda – ir, kur daudz tam pievērš uzmanību, bet ir, kur pat mazliet jāpiedraud izdarīt mājasdarbus ar civilās aizsardzības plāniem," pauda Rinkēvičs.
Robežas aprīkošanu ar tehniskajām iekārtām plānots sākt rudenī. Lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Savienība. Robežas apsardzībai, migrācijas ierobežošanai, Eiropas Savienība velta finansējumu, aizsardzībai – nepietiekami, vērtēja prezidents.
Uz Latvijas-Krievijas robežas ir arī posmi, kur žogs uzbūvēts jau pirms vairākiem gadiem. Tagad šeit nekāda jauna būvniecība nav paredzēta, bet robežsardze saka, ka vajadzētu. Piemēram, varētu uzbūvēt žogu vēl vienā rindā.
"Uz Krievijas robežas ir samērā mierīgi, bet mēs esam noķēruši vairākas personas, kuras ir devušās no Latvijas uz Krieviju. Ir bijusi persona ar nodomu karot Krievijas pusē pret Ukrainu. Līdz ar to apsardzībai arī no šī viedokļa tiek pievērsta liela uzmanība," pauda Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Jāpiebilst, ka valdība šodien atbalstīja desmit miljonu eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas stiprināšanas plāna īstenošanu.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets martā apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, paredzot, ka tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanas darbiem tiks atvēlēti 303 miljoni eiro.
Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
