Augstskolām lielāka rīcības brīvība
Līdz šim valsts augstskolām finansējumu piešķīra, balstoties uz budžeta vietām, bet turpmāk paredzēts to piešķirt par absolventu skaitu.
Plānoto izmaiņu rezultātā valsts augstākās izglītības iestādēm būs lielāka autonomija un pavērsies plašākas iespējas sasniegt izvirzītos mērķus – augstskolām tiks maksāts par rezultātu, nevis procesu.
Ieviešot finansēšanu institūcijas līmenī,
pašas augstskolas lems, cik studentu uzņemt valsts budžeta pilnībā finansētās studiju vietās, cik par maksu un cik ar līdzmaksājumu.
Tāpat tām būs iespēja pieņemt lēmumus, balstoties uz studiju programmu izmēru, pašizmaksām un pieprasījumu. Valsts vien augstskolām pieprasīs konkrētu speciālistu skaita sagatavošanu valstij svarīgās nozarēs, piemēram, STEM jomās.
Tiks nodrošināta augstākās izglītības sistēmas ilgtspējīga attīstība, veicinot kvalitatīvu augstāko izglītību un nodarbinātību, kas savukārt ilgtermiņā sekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, norāda ministrija.
"Augstākā izglītība un zinātne ir viens no būtiskākajiem tautsaimniecības virzītājspēkiem. Jaunais augstskolu finansēšana modelis precīzāk un mērķētāk nodrošinās tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu augstskolās," uzsvērusi izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
"Šobrīd ir svarīgi pāriet uz tādu augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas fokusēta nevis uz procesa uzturēšanu, neskatoties uz rezultātu, bet ir orientēta uz stratēģiskā valsts pasūtījuma mērķtiecīgu izpildi. Viens no svarīgiem elementiem ir arī atteikšanās no pārliekas birokrātijas. Tā nozīmē gan lielāku uzticēšanos un brīvību augstskolām, gan lielāku atbildību izvirzītu mērķu sasniegšanā," pamatojusi Čakša.
Savukārt IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders, žurnālistiem otrdien prezentējot jauno modeli, norādīja, ka pašreizējais finansēšanas modelis ir novecojis un sevi izsmēlis:
"Tas [esošais finansēšanas modelis] ir no 2000. gadu sākuma. Tie bija laiki, kad augstākajā izglītībā bija pavisam cits konkurss, bija cita demogrāfiskā situācija. Redzam, ka viens no attīstības šķēršļiem augstākajā izglītībā ir modelis, kurš ir vērsts uz vietu aizpildīšanu, nevis kvalificētu absolventu sagatavošanu."
Valsts finansējums augstskolām šobrīd ir 150 miljoni eiro, un tikai 6,5 miljoni no šīs summas esot tā sauktais "snieguma finansējums" akadēmiskā personāla un studējošo mobilitātei. Paredzēts, ka nākotnē situācija radikāli mainīsies.
Naudas nozarē nebūs vairāk, bet augstskolas ar to varēs brīvāk rīkoties.
Svarīgāks sniegums, nevis vietu skaits
Šobrīd esošais finansēšanas modelis pēc budžeta vietu aprēķina rada stimulu augstskolām aizpildīt budžeta vietas, nevis koncentrēties uz kvalificētu absolventu sagatavošanu. Tāpēc IZM piedāvā pāreju uz institūcijas līmeņa finansējumu, kas balstīts uz augstskolu sniegumu, kur īpaši tiks vērtēta absolventu nodarbinātība Latvijā kvalificētos amatos. Tādējādi tiks nodrošināta profesionālās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanai.
Valsts apmaksātas budžeta vietas saglabāsies, bet tās daudz vairāk būs pašu augstskolu noteiktas, nevis veidotas tikai un vienīgi pēc valsts pasūtījuma.
Pāreju uz institūcijas līmeņa finansēšanas modeli labvēlīgi vērtē visas valsts augstskolas, norāda ministrija. Šāda pieeja ļaus augstākās izglītības iestādēm racionālāk rīkoties ar pieejamajiem līdzekļiem, veicot iekšējās pārdales atbilstoši mērķiem, izvirzot stingrākas prasības uzņemšanai un koncentrējoties uz kvalitatīvu absolventu sagatavošanu. Proti, nākotnē orientēšanās būs uz studējošajiem.
IZM un nozares ministrijas slēgs vienošanās protokolus, lai uzraudzītu to absolventu sagatavošanu, kas ir īpaši svarīgi tautsaimniecībai un augstākās izglītības sistēmai, tostarp STEM jomās, pedagoģijā un veselības aprūpes programmās.
Jauno modeli vispirms izmēģinās
Pagaidām gan ministrija sākšot tikai jaunā institucionālā finansējuma ieviešanas izmēģinājumu, tuvākajā laikā izvērtējot, kuras augstskolas ir gatavas to lietot, kā arī sakārtos nepieciešamo likumdošanu, kas uz visām valsts augstskolām tiktu attiecināta, iespējams, no 2026. gada.
Plānots, ka šogad pilotprojekts izmaksās vairāk nekā trīs miljonus eiro, bet tā rezultātus varēs izvērtēt vien pēc trim vai četriem gadiem. Pašlaik gan vēl nav zināms, kuras augstskolas piedalīsies pilotprojektā.
Jau no septembra jauno finansējuma modeli gatavojas izmēģināt Rīgas Tehniskā universitāte, kurā darbs ar to norit jau pusgadu, stāstīja augstskolas attīstības un finanšu direktors Artūrs Zeps.
"Uzņemšanā tā novitāte, kas parādītos RTU, – programmas, kurās ir daļēji valsts līdzfinansētās studiju vietas. Ja iepriekš bija tikai budžeta un maksas studiju vietas, tad tagad parādās arī valsts līdzfinansētās studiju vietas," skaidroja Zeps.
RTU pārstāvis gan nenosauca, kurās studiju programmās šīs studiju vietas piedāvās, norādot, ka par RTU piedalīšanos pilotprojektā vēl jālemj valdībai, bet tās būšot programmas, kurās studiju maksa līdz šim bijusi salīdzinoši augsta.
Pēc ziņojuma apstiprināšanas valdībā valsts augstskolas varēs pieteikties uz institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektu, un ministrija izvērtēs to gatavību, vērtējot, vai augstskolā ir attīstīta stratēģiskā pārvaldība, finanšu plānošanas un uzskaites sistēma, ir izstrādāts pārmaiņu ieviešanas plāns studiju programmu klāsta attīstībai un ir skaidrs redzējums, kas augstskolas darbībā tiks uzlabots ar izmēģinājumprojekta ieviešanu.
Izmēģinās arī mikrokvalifikāciju ieviešanu
Papildus IZM plāno uzsākt arī izmēģinājuma projektu tā dēvēto mikrokvalifikāciju ieviešanai lietišķo zinātņu augstskolās, mākslu un kultūras universitātes un koledžās, uzticot tā koordinēšanu Vidzemes Augstskolai. Tās padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka skaidroja, ka tas vairāk varētu attiekties uz mūža izglītību, noderētu četrdesmitgadniekiem, jaunajām māmiņām, kas vēlas atgriezties darba tirgū.
"Šie būs augstskolas akreditētajos studiju virzienos bāzēti modulīši. Indivīdi varēs apgūt dažādus kursus un saņemt sertifikātus, tos varēs saņemt vairākus – līdz pat tam, ka varēs iegūt formālu izglītību maģistra un bakalaura grāda līmenī," stāstīja Sauka.
"Šādu nišu ir daudz. Mehatronika, tāds sarežģīts vārds, ko daudziem uzņēmumiem vajag. Virtuālā realitāte, ilgtspējīgu ēku būvniecība, viss, kas ir saistīts ar STEM."
Ar mikrokvalifikāciju saprot apliecinājumu, ka persona ir apguvusi noteiktus mācīšanās rezultātus neilgā mācīšanās pieredzē, piemēram, klātienes vai attālinātos studiju moduļus, studiju kursus, kas ir studiju programmu sastāvdaļas, skaidro ministrija.
Izmēģinājumprojekta fāzē tiks iesaistītas arī citas augstskolas, t.sk. zinātņu universitātes, lai nodrošinātu plašāku piedāvājumu atbilstoši uzkrātajām kompetencēm. Šobrīd prioritāte ir valsts dibināto augstskolu finansēšana.
