Cara Pētera I piemineklis iemainīts
2014. gadā līdzīgas diskusijas norisinājās ap pieminekli caram Pēterim I. Pirms vairāk nekā 100 gadiem tas atradās Brīvības pieminekļa vietā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, tika nolemts vērtīgos pieminekļus evakuēt. Pētera I pieminekli ar tvaikoni veda uz Pēterburgu, taču kuģi nogremdēja vācu zemūdene. 1934. gadā igauņu ūdenslīdēji to atrada un par 15 000 igauņu kronu pārdeva Rīgas pilsētai. Lai pieminekli izvilktu no jūras dzelmes, to nācās spridzināt.
Ilgus gadus tas mētājās pa daļām, līdz uzņēmējs Jevgēņijs Gombergs to nolēma atjaunot. 2001. gadā Rīgas 800. jubilejai par godu uzņēmējs nolēma to dāvināt pašvaldībai un uzstādīja Kronvalda parkā, kas izraisīja skandālu, un par to Gombergam piemēroja sodu. Pēc tam Pētera I piemineklis daudzus gadus atradās Teikas iekšpagalma autostāvvietā, bet pirms dažiem gadiem to pārveda uz Jūrmalu.
Ilgi bija aktuāls jautājums par šī pieminekļa īpašuma tiesībām, kas nu ir atrisinātas.
"Juridiski viņš, būdams šeit, pieder Rīgas domei, jo detaļas man iedeva tikai rekonstrukcijai, nevis īpašumā. Divus gadus notika tas process, un mēs esam vienojušies beidzot, ka apmainīsimies – es viņiem piedāvāju līdzīgā vērtībā Pauluči pieminekli, kas stāv Vērmanes dārzā, un Armisteda bisti, kas atrodas Strēlnieku ielā 4. Mēs apmainījāmies, un tagad šis piemineklis ir mūsu ģimenes īpašums," stāstīja Gombergs. Uzņēmējs arī atklāja, ka gada nogalē iznāks viņa grāmata, kurā būs aprakstīta visa šī pieminekļa vēsture.
Diskusijas par de Tolli pieminekli bijušas karstas
Tikmēr šomēnes plaši tiek runāts par Barklaja de Tolli pieminekli, kas atrodas Esplanādē – tas ticis apliets ar krāsu, un aktualizējies arī jautājums, vai tam ir jābūt publiski apskatāmam.
Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Antra Gabre skaidroja, ka Pieminekļu padomes uzdevums ir veikt pieminekļu, piemiņas zīmju vai vēsturisku personību analīzi:
"Vai tā ir sabiedriski nozīmīga vieta vai cilvēks, vai piemineklis? Vai tam ir kultūrvēsturiska nozīme? Tur ar politiku nav nekāda sakara. Pieminekļu padomei parasti tiek iesniegti dažādi priekšlikumi. Pieņemsim, nojaukt Barklaja de Tolli pieminekli.
Tad Pieminekļu padome to visu izskata un uzraksta savu ieteikumu. Kas notiek tālāk, tur vairs Pieminekļu padome nevar iejaukties un kaut ko noteikt."
Tātad Pieminekļu padomei ir konsultatīva loma, un gala lēmums par šī un citu pieminekļu likteni jāpieņem deputātiem.
Gabre atklāja, ka diskusijas par Barklaja de Tolli pieminekli bijušas ļoti karstas:
"Parks ir vēsturisks, un postaments ir oriģināls. Tur bija domas, vai noņem to pieminekli, tad postaments paliek bez nekā. Bija arī šīs personas izvērtējums - kas ir bijis Barklajs de Tolli, kāda ir viņa ietekme Latvijas teritorijā.
Un Barklajs de Tolli tika vērtēts kā labāks karavadonis nekā Napoleons. Dažādi tika vērtēts. Viņa dzimtai ir saikne ar Latviju."
Pieminekļu padomes locekļu vairākums pieņēma lēmumu, ka šim piemineklim ir jāpaliek.
Arī šis piemineklis ir uzstādīts par Gomberga līdzekļiem un dāvināts Rīgas domei. Dāvinājuma līgums ir noslēgts 2008. gadā, bet ar dažādiem apgrūtinājumiem gadījumā, ja šis līgums tiek lauzts. Uzņēmējs ir nosūtījis vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam saistībā ar šo pieminekli.
Gombers raidījumam "4. studija" uzsvēra, ka ir gatavs pieminekļa pārvietošanai, ja Rīgas domē tā nolems:
"Dāvinājuma līgumā ir paredzēts, ka šajā gadījumā viņiem ir jāpiegādā, kur es parādīšu. Bet tur ir sarežģījums, jo postaments, granīta postaments, ir kultūrvēsturiskā vērtība – daļa no ainavas ar numuru 7742 valsts aizsargājamā teritorijā."
Par šī pieminekļa turpmākajām gaitām skaidrības vēl nav.
Kuri pieminekļi Rīgā demontēti?
Gabre skaidroja, pēc kādiem principiem tiek izvēlēts, kurus pieminekļus un piemiņas plāksnes demontēt:
"Ir likums par Padomju nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanu, un ar to saistīti Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuros ir uzskaitīti konkrēti objekti. Likumā ir minēts tā dēvētais "okupeklis" Uzvaras parkā, bet MK noteikumos ir vēl vairāki desmiti piemiņas vietu, pieminekļu, plākšņu, dažādu objektu nosaukumi, un Rīgā ir nojaukti pilnīgi visi. Bet likums ir atvērts. Ja tiek iesniegti vēl pieteikumi izskatīt vēl kādas vietas vai objektus Rīgā, tad to Pieminekļu padome skata."
Saskaņā ar likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" Rīgas Pieminekļu aģentūra demontējusi trīs tās valdījumā esošos objektus:
- Pieminekli Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (tautā saukts par Uzvaras parka pieminekli);
- Obelisku 374. strēlnieku divīzijai, kas sāka Rīgas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (Ķīšezera krastā, Mežaparka pusē);
- Piemiņas zīmi – akmens Sarkanās armijas uzbrukuma vietā Ķīšezera krastā (Jaunciems).
Balstoties uz Rīgas domes lēmumu, demontēti arī citos īpašumos esošie objekti:
- ēkas Kalnciema ielā 57, Rīgā, fasādes elementi, kuros attēlots sirpis un āmurs;
- ēkas Brīvības gatvē 318, Rīgā, fasādes elements, kurā attēlots sirpis un āmurs;
- plāksne ar uzrakstu "Aicinājums nākamajām paaudzēm atvērt 2045. gada 9. maijā" (tulkojums no krievu valodas) Ganību dambī 24, Rīgā;
- piemineklis Sarkanās armijas karavīriem (Lokomotīves ielā 163);
- Mstislava Keldiša piemineklis;
- Aleksandra Puškina piemineklis.
Pieminekļu padome ir pieņēmusi lēmumu, ka
nepieciešams demontēt vai pārvietot vēl vairākus citus pieminekļus, piemiņas plāksnes un citus objektus, bet ir nepieciešams Rīgas domes lēmums, lai varētu rīkoties.
Daļa demontēto pieminekļu ir iznīcināti, bet daļa ir Okupācijas muzeja glabāšanā. Arī padomju laika militārajā objektā Alūksnes novada "Zeltiņos" ir publiski apskatāma daļa no demontētajiem pieminekļiem un piemiņas plāksnēm.
Mainīti arī ielu nosaukumi
Rīgā virknei ielu un vietu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir mainīti nosaukumi.
"Pēdējo divu gadu laikā ir notikusi aktīva tieši ielu nosaukumu maiņa, un kopumā Rīgas pilsētvidē ir parādījušies 19 jauni ielu un vietu nosaukumi. Tie ir saistīti ar šo padomju okupācijas seku novēršanu pilsētā. Pēdējais lēmums par ielu nosaukumu maiņu tika pieņemts šī gada februārī, un kopumā uz šo brīdi 91% adrešu jau šīs jaunās ielu nosaukumu zīmes un numura zīmes ir izsniegtas," informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Tatjana Smirnova.
Smirnova skaidroja, ka
saziņu ar īpašniekiem, kuri ielu nosaukumu zīmes vēl nav nomainījuši, apgrūtinot tas, ka viņi dzīvo ārzemēs un nav pieejama kontaktinformācija.
Rīgas dome ir lēmusi par šādu ielu nosaukumu maiņu:
- Antonijas ielas posms – Ukrainas neatkarības iela;
- Maskavas dārzs – Latgales parks;
- Detlava Brantkalna iela – piešķirti trīs jauni nosaukumi: Zentas Mauriņas iela, Annas Brigaderes iela, Vizmas Belševicas iela;
- Valentīna Pikuļa aleja un Valentīna Pikuļa taka – Birutas Baumanes aleja un Birutas Baumanes taka;
- Staraja Rusas iela – Hugo Celmiņa iela;
- Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela – Brāļu Kaudzīšu iela;
- Zentas Mauriņas ielas nosaukums piešķirts ielu sarkanajām līnijām, kur līdz šim nav bijis nosaukuma;
- Maskavas iela – Latgales iela;
- Latgales iela – Jāņa Klīdzēja iela;
- Maskavas ielas sākumposms no 13.janvāra ielas līdz Salu tiltam – Lastādijas iela;
- Puškina iela – Kārļa Mīlenbaha iela;
- Turgeņeva iela – Vilhelma Purvīša iela;
- Ļermontova iela – Viļa Plūdoņa iela;
- Gogoļa iela – Emīlijas Benjamiņas iela;
- Lomonosova iela – Valērijas Seiles iela;
- Tipogrāfijas iela – Augusta Spariņa iela.
Patlaban Rīgas pašvaldībā izskatīšanai nav neviena priekšlikuma par vēl kādas ielas nosaukuma maiņu.
