Pagaidām sēņot vairs neies
Vaiņodniecei Vijai visu mūžu paticis pastaigāties dziļi mežā un arī šoreiz viņa ar vīru un diviem suņiem devusies uz savām iecienītajām sēņu vietām. Pa ceļam ģimene gan bija pārsteigta par lielām izkārnījumu čupām ar nepārstrādātām pīlādžogām, taču tas neatturējis un abi gājuši tālāk.
"Mēs katru vietu tur zinām. Tur nav tāds mežs kā džungļi, bet tur ir nogāzti koki un var redzēt cauri visam mežam. Tālāk gan ir purvs un lieli brikšņi.
Es skatos uz priekšu un redzu lāci. Es 100% redzu, bet pirmā doma – halucinācijas, ka tas ir liels suns.
Tur nogāzts liels koks un zaru čupa. Tur vienmēr pilns ar gailenēm. Skatos, viņš arī skatās uz mani, pakustas uz vienu pusi. Tad man bija šoks, biju kā iemieta zemē. Spiežu telefonu un nevaru vīram [piezvanīt]. Ar trešo reizi [izdevās]. Tad, kad [vīrs] ieraudzīja, viņš bija vairāk pārbijies nekā es. Es biju šoka stāvoklī, un viņš mani aiz pufaikas lēni vilka atpakaļ," notikumus atminas Vija.
Ķepainis atradies apmēram 50 metru attālumā – saslējies un raudzījies uz Viju. Viņa sastingusi, gandrīz zaudējusi valodu, rokas trīcējušas un drebējušas. Pārsteigts bijis arī lācis – tas ieinteresēti vērojis notiekošo. Vijas dzīvesbiedrs palīdzējis šokētajai kundzei izkļūt no meža. Kad abi tikuši līdz savai automašīnai, tur ieraudzījuši abus suņus, kājstarpē iežmiegtām astēm.
Vijai pēc uztraukumiem sašķobījusies veselība un tagad viņa teic, ka pagaidām sēņot vairs neies. Arī viens viņas suns uzvedies neadekvāti un izlēcis pa logu. Pēc notikušā sazinājušies ar mežsargiem.
"Mežsargi teica, ka Kalvenē esot bijis [lācis], Grobiņā redzēts. Es tikai prasīju, kāpēc viņš neskrien virsū. Viņi teica – lācis neuzbrūk, ja ir paēdis un ja viņam nav mazu bērnu, un ja viņu neizprovocē."
Lācim acīs skatīties nedrīkst
Vija nezināja, kā rīkoties šādos gadījumos. Senāk dzirdējusi, ka jāskatās lācim acīs, bet, izrādās, ka nedrīkst.
Ko darīt līdzīgās situācijās, ja iedzīvotājus pārsteidzis ķepainis, pastāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš:
"Nevajag bēgt, nevajag tuvoties. Lēnām, piesardzīgi, paturot redzeslaukā, atstāt to vietu. Uzbrukuma situācijas risks nav paredzams, tas ir minimāls.
Lāci nedrīkst baidīt projām, viņš nebaidīsies, tur var visādi sanākt.
Visdrošākais ir lēnām ar cieņu to vietu pamest, tāpat kā lācis izturas ar cieņu. Jo ļoti reti ir gadījumi, kad lāci pamana. Tajā brīdī, kad ar lāci var saskatīties acīs, es teiktu, ka ir jau par vēlu."
Ozoliņš aicina visus iedzīvotājus, kas gatavi doties sēņot, iepriekš apdomāt, ko darīs, ja nāksies sastapties ar ķepaini. Šāda iespēja ir, bet jārēķinās, ka lāči ir ļoti piesardzīgi.
"Tas ir neapstrīdami, lāču populācija ir savairojusies un turpinās vairoties, tas ir pilnīgi skaidrs.
Jo ir pierādījumi, ka lāči jau vairākus gadus sākuši Latvijā vairoties, ka tie nav nekādi ienācēji un projām nekur nedosies,"
turpina Ozoliņš.
Pēc notikušā Dienvidkurzemes novada pārstāvji sazinājās ar Rīgas zoodārza filiāli Kalvenē "Cīruļi" un noskaidrojuši, ka neviens lācis no aploka nav izbēdzis, un tas nozīmē, ka Vaiņodes mežos redzētais lācis, visticamāk, turpat arī mitinās.
Lai arī pastāv varbūtība sastapt dzīvnieku, neesot pamata pieņemt lēmumu vairs neiet uz savām iemīļotajām sēņu vietām, piebilst Ozoliņš. Piesardzība gan jāievēro.
