Izmēģinājuma lauks, kur šopavasar tika iestādītas 16 galda un cietes kartupeļu šķirnes, atrodas vien pārsimt metru attālumā no Malnavas koledžas ēkām Ludzas novadā. Tā kā te ir kādreizējās muižas zemes, augsne kartupeļu audzēšanai ir pateicīga, un te ir veikta arī augsnes ķīmiskā izpēte.
"Tas ir ļoti kompleksi saistīts, mēs nevaram teikt, ka tikai augsne, tikai šķirne, tikai mēslojums. Šogad mums ir kopumā 16 šķirnes iestādītas, četras no tām cietes šķirnes. Programma līdzīga kā pērn – četras vagas bez ārpussakņu mēslojumu un četras ar mēslojumu," stāsta sēklaudzēšanas kompānijas "Solana" pārstāve, izmēģinājuma darbu vadītāja Malnavā Anda Rūtenberga-Āva.
Ar nelielu traktoru izraktie kartupeļi jau gozējas saulītē. Katrā vagā tie atšķiras – kur lieli, kur mazāki. Talkotāji naski met tupeņus spaiņos un ber katrai šķirnei paredzētā savas krāsas maisā. Maisi tiek svērti un krauti uz paletēm, kas vēlāk tiks vestas uz noliktavām.
Kā atklāj koledžas direktore Sandra Ežmale, praktiskās nodarbības un izmēģinājumi palīdz labāk apgūt teorētisko vielu un ieinteresēt jauniešus.
"Izmēģinājumi koledžai ir ļoti nozīmīgi, jo mēs skatāmies, kā augs jūtas šajos agroklimatiskajos apstākļos. Mēs varam dalīties ar iegūto informāciju ar zemniekiem attiecīgajā reģiona, un to mēs arī darām. No otras puses – mēs mēģinām iesaistīt šajos izmēģinājumos jauniešus," stāsta Ežmale.
Šogad raža ir laba, bet kartupeļi ātrāk pūst augsnes dēļ
Malnavas koledžas pasniedzējai Vēsmai Šumskai ir sava neliela bioloģiskā saimniecība, kur tiek audzēti cietes kartupeļi, tāpēc viņa ne tikai piedalās talkā, bet arī interesējas par katras jaunas cietes kartupeļu šķirnes īpašībām.
"Raža ļoti laba. Bet skābas augsnes ietekme ir tāda, ka kartupeļi sliktāk glabājas un pūst.
Es to varētu attiecināt arī uz savu saimniecību, kur mēs lasām kartupeļus, jo tur patiešām ir skābas augsnes. Vēl jāizdomā, kā to atrisināt, jādomā būs par kaļķošanu," prāto Šumska.
Kā atzīmē Anda Rūtenberga-Āva, aizvadītā vasara ar lietavām, karstumu un sausumu ir bijusi izaicinājums Latvijas kartupeļu audzētājiem un kartupeļu ražas katrā valsts reģionā atšķiras.
"Ir reģioni, kas ir faktiski noslīkuši. Arī manā Bauskas pusē mēs esam ļoti cietuši no pārmērīgā mitruma. Kopējie nokrišņi šeit ir bijuši 257 milimetri. Varētu teikt, ka tas ir daudzmaz pieņemami. Latgales, Vidzemes reģioni būs tie, kuriem šogad tie kartupeļi būs padevušies," skaidro Rūtenberga-Āva.
Malnavas koledža sadarbībā ar vācu sēklaudzēšanas kompāniju "Solana" jau otro gadu veic kartupeļu audzēšanas izmēģinājumu, lai Austrumlatvijas zemniekiem parādītu, kuras kartupeļu šķirnes būtu piemērotas šī reģiona augsnei un klimata un apstākļiem. Šogad izmēģinājuma laikā izaugušas un novāktas nepilnas 4 tonnas dažādu šķirņu kartupeļu. Informācija par katru no tām būs apkopota un pieejama arī zemniekiem. Bet Malnavas koledžas audzēkņi degustācijas laikā par garšīgākajiem atzina šķirnes 'Jūle' kartupeļus.
