Atbalstu saņem, bet atgriežas vien retais – ar stipendiju par maz jauniešu piesaistei reģioniem

Grīvas poliklīnika ar stipendijām šogad ieguva 2 speciālistus

Grīvas poliklīnika ir Augšdaugavas novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kas nodrošina ar medicīnas pakalpojumiem tieši šī novada jeb lauku iedzīvotājus. Medicīnas speciālisti te nepieciešami un tiek meklēti gadiem.

Šis gads poliklīnikai ir ar veiksmīgu plus zīmi - ar šo mēnesi klāt nākuši divi jauni ārsti, pastāstīja kapitālsabiedrības valdes loceklis Andris Pļaskota.

 "Šogad ir 2 jauni speciālisti - audiologopēds un radiogrāfs, kas paplašina to pakalpojumu klāstu, ko šobrīd sniedz Grīvas poliklīnika. Un šogad mēs vēl esam iesnieguši jaunu pieprasījumu atbalstīt pašvaldību arī citus speciālistus - tie ir ķirurgi, lori, oftolmologi - tie, kas nepieciešami uz sitienu," stāstīja Pļaskota.

Grīvas poliklīnika šogad pirmo gadu un uzreiz ar diviem jauniem speciālistiem plūc Augšdaugavas novada domes veidotā stipendiju fonda augļus.

"Strādāju jau otro nedēļu," sacīja Māra Peterfelde, kura šogad absolvēja Stradiņa universitāti un sāka strādāt Grīvas poliklīnikā kā pietiekami rets, bet ļoti nepieciešams speciālists valstī - audiologopēds. Māra no trešā kursa pieteicās uz novada domes stipendiju un ir gandarīta par to.

"Stipendiju, godīgi sakot, es meklēju un es biju ļoti laimīga, kad es ieraudzīju, ka Augšdaugavas novads piedāvā šo stipendiju. Atbalsts bija ļoti liels. Divus gadus, ja nemaldos, man bija gadā 2000 eiro, un pēdējā gadā tie bija 2500 eiro. Tas palīdzēja man ne tikai studiju laikā, bet deva arī drošības sajūtu pēc studijām, jo zināju, ka mani jau sagaida darba vieta, un visu šo gadu laikā es zināju, ka manas pūles tiek novērtētas un tiek gaidītas," atzina Māra.

Stipendijas – risinājums uzņēmēju un demogrāfijas problēmām

Stipendiju fonds Augšdaugavas novadā jeb vēl toreizējā Daugavpils novada domē tika izveidots 2016. gadā. Toreiz, pirms 8 gadiem, domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins Latvijas Radio stāstīja, ka novadā ir uzņēmumi un zemnieku saimniecības, kam trūkst speciālistu.

"Lai pievilktu klāt tos, kas mācās augstskolās - tos mūsu jauniešus. Ne visi nāk no labi situētām ģimenēm, kāpēc gan neatbalstīt? Tas ir pieprasījums no uzņēmējiem - vajadzīgi inženieri, mehāniķi, vetārsti, agronomi," stipendijas nepieciešamību toreiz pamatoja Arvīds Kucins.

Topošie agronomi, pārtikas tehnologi, mediķi un vetārsti arī kļuva par pirmajiem novada stipendiju fonda saņēmējiem.

"Pats fonds ir pašvaldības budžeta līdzekļi, bet ir jāslēdz trīspusējs līgums, un te ir jābūt nodrošinātai garantijai, ka tas uzņēmējs, kapitālsabiedrība vai pašvaldības iestāde slēgs šo līgumu un būs šī darba vietas nodrošināta," toreiz stāstīja Kucins. Veidojot šādu stipendiju fondu novadā, tam atvēlot budžeta līdzekļus, pašvaldībai 2016. gadā bija pat vairāki mērķi.

Augšdaugavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Vita Rūtiņa atcerējās: "Sagaidījām, ka ieguvēji, protams, būtu arī uzņēmēji, ka saņemtu šo te kvalificēto darba spēku, un arī pienesums novadā demogrāfiskai situācijai, jo atnāk jauns speciālists - viņš te iedzīvojas, veidojas ģimenes un bērni.

Tas tāds ieguvums sociāli ekonomisks gan pašām komersantam, gan arī pašvaldībai."

Kā daudzviet Latgalē, demogrāfiskā situācija Augšdaugavas novadā ir bēdīga - uz 01.01.2024. pēc Iedzīvotāju reģistra datiem dzīvesvietu deklarējuši 26 814 iedzīvotāji, kas ir par 746 iedzīvotājiem mazāk nekā gadu iepriekš. 2023. gadā novadā dzimuši 97 bērniņi, miruši - 525  novada iedzīvotāji.

Vetārsts Andrejs atgriešanos laukos nenožēlo

Nereti jaunieši aizbrauc studēt uz Rīgu un tur arī paliek, lauki ne vienmēr ir jauno studentu darba vietas sapnis, ar to jārēķinās. Un stimuli jauno speciālistu piesaistei ir jārod, stipendiju fonda nozīmi raksturoja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija): "Lai kaut kādā veidā mēs censtos viņus atgriez atpakaļ pie mums, viens no mehānismiem ir šis."

Andrejs Elksniņš, vetārsts no Demenes pagasta, bija viens no pirmajiem šīs novada stipendijas saņēmējiem un būtībā uz 100 procentiem attaisnoja liktās cerības -

viņš ir atgriezies dzimtajā pagastā, nodibinājis ģimeni un joprojām strādā savā profesijā laukos.

"Veterinārmedicīnas fakultāti es absolvēju 2018. gadā un uzreiz pēc pabeigšanas dibināju arī savu veterināro privātpraksi. Man jāsaka tā, ka no mūsu kursa absolventiem tikai 10-15 procenti no jau esošajiem veterinārārstiem kļuva par produktīvo dzīvnieku veterinārārstiem," stāstīja Andrejs Eksniņš.

Jaunais vetārsts ne mirkli nav nožēlojis savu izvēli atgriezties, 3 gadus pēc līguma nostrādāt vecāku saimniecībā un turpināt strādāt savā dzimtajā pusē. "Es arī tagad redzu, ka šis pakalpojums ir ļoti pieprasīts," viņš atzina.

Ne visi pilda stipendijas nosacījumus, daļa līgumus pārtrauc, ne visi atmaksā

Diemžēl ne visi ir šādi pozitīvie piemēri, kad pašvaldības stipendijas, kas šajā novadā ir 200 eiro apmērā, saņēmējs pilda līgumu un atgriežas strādāt novadā.

Ir gadījumi, kad stipendiju saņēmēji līgumus pārtrauc, un tas ir visai liels skaits. Šobrīd no 12 stipendiātiem novadā – četri jeb trešā daļa.

"Ir arī tādi, kuri vienkārši jau pirmajā kursā uzsāk studijas un tad saprot – nē, un arī tad paspēj atgriezt to, ko mēs esam piešķīruši. Bet ir arī tādi, kuri saprot, ka izdevīgāk ir pārtraukt ar mums šīs attiecības un sākt strādāt citā vietā," situāciju analizēja Augšdaugavas novada domes Finanšu pārvaldes vadītāja Irēna Timšāne.

"Tas ir tāds bēdīgs stāsts, bet, no citas puses, es kā mamma varu teikt, ka arī ir jāpriecājas, ka mēs vismaz atbalstījām to ģimeni, jo mācīties Rīgā mūsu novada ļaudis ne visi var atļauties," sprieda Timšāne.

Būtībā šī stipendija daļai jauniešu ir kā bezprocentu aizdevums studiju laikam, ko daļa atmaksā, bet ir situācijas, kad arī neatmaksā, un summas nav mazas, pastāstīja Irēna Timšāne.

"Ir tādi, kuri pārtrauc līgumu, un viņiem uz šo brīdi ir summa atmaksai 8750 eiro, uz šo brīdi atmaksāta jau vairāk nekā puse. Bet ir daži, kuri ir pārtraukuši mācības un nepaziņo par to, tad nu mēs esam pārtraukuši viņiem stipendijas izmaksu, bet tagad ir stāsts par to, ka ir pieņemts lēmums, ka šī stipendija viņiem ir jāatmaksā, un arī ar to ir grūtības," atzina Timšāne.

"Tad mēs uzsākam piedziņas procesus un varam aiziet līdz tiesai, lai atgūtu šos piešķirtos līdzekļus. Šobrīd mums ir tāds viens gadījums," atklāja novada pārstāve.

Augšdaugavas novada pašvaldība šogad plāno piešķirt stipendiātiem kopumā 23 500 eiro, līdz šim iepriekšējiem stipendiātiem izmaksāti 9350 eiro, un plāno jaunajiem studentiem vēl 8000 eiro.

Iepriekš 2020. gadā stipendijās izmaksāti 8550 eiro, 2021. gadā – 9500 eiro, 2022. gadā -13 900, 2023. gadā – 13 200 eiro.

Stipendiātu atteikumi mazina uzņēmēju interesi pieteikt viņiem darbavietas

"Savukārt situācija, kad studenti pārtrauc līgumus, sekmē to, ka arvien mazāk ir to uzņēmumu, kas paši piesaka mums šīs darbavietas. Pēdējos gados drīzāk ir tā, ka uzņēmēji atrod kādu radinieku, pusradinieku vai kādu paziņu vai jaunieti, kurš, piemēram, strādāja pie viņiem vasarā, tad vēl var pieteikt šo darbavietu. Bet tā, ka piesaka darba vietu un gaida, ka nāks kāds nezināms, uz to nav tādas atsaucības," atzina Timšāne.

Situācija, kad stipendiāti nepilda līgumu, mazina uzņēmējos interesi izraudzīties potenciālos darbiniekus no pašvaldības stipendijas saņēmēju vidus un bezcerīgi gaidīt uz nepieciešamo darbinieku vairākus gadus. 

Uz to norāda šī gada pieteikumu skaits uz vakancēm, starp kurām nav neviena uzņēmēja, apliecināja Augšdaugavas novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja un stipendijas fonda komisijas pārstāve Janita Zarakovska.

Tagad akcents tiek likts uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vajadzībām.

"Šajā gadā mums bija izsludinātas 11 vakances - diemžēl nebija pieteikušies uzņēmēji, bet aktīvākas ir kļuvušas pašvaldību iestādes. Proti, skolas, jo skolās pedagogu trūkums ir saredzams. Un vēl jo vairāk, ja tie ir 3-4 gadi, ko students mācās, tad nu tiešām arī kāds pa šo laiku jau esošais pedagogs aizies pensijā vai vēl kāda darbavieta uzradīsies," atzina Izglītības pārvaldes vadītāja.

"Mums ir aktuāla ne tikai STEM joma, bet arī valodu joma, kurā prasām pedagogus. Mums, tāpat kā visā valstī, vakantas ir vietas pirmskolā - konkursam bija pieteikušies vairāki, bet vajadzīga vidējā balle vismaz 6, un rezultātā mums tikai viena topošā pirmskolas skolotāja ir šo konkursu izturējusi," stāstīja Zarakovska.

Līvānu novadā stipendiju maksā uzņēmēji, atgriezties neprasa, un atgriežas vien retais

Jauno speciālistu atbalsts un piesaiste ir pašu uzņēmēju iniciatīva, šāda prakse nu jau 20 gadus ir Līvānu novadā.

Pirms aptuveni 7 gadiem tur izveidots stipendiju fonds, stipendijas devēji ir uzņēmēji, bet fondu kopā ar pašvaldību administrē nodibinājums "Viduslatgales pārnovadu fonds", pastāstīja tā valdes locekle Evija Gurgāne.

"Līvānos stipendiju fondu veido uzņēmēji. Tie ir uzņēmēji, kurus mēs varam saukt par mecenātiem vai filantropiem - "Light Guide Optics International", "Līvānu kūdras fabrika" un "Hansahold". Tā ir tāda privātā sektora iedibināta stipendija. Pēdējos 3 gados (2021, 2022, 2023. gadā) šo uzņēmumu stipendijas ir saņēmis 101 students, un kopumā stipendijās izmaksāti 141 600 eiro," informēja Evija Gurgāne.

Pati Līvānu pašvaldība no budžeta līdzekļiem stipendiju fondu nepapildina.

"Tas ir politisks lēmums, zinot to, kādi šobrīd ir tie pašvaldību budžeti, domāju, ka Līvānu novads var būt laimīgs, ka ir uzņēmēji un ka par to nav īpaši jāiespringst. Bet nosacījuma tāda, lai šie stipendiāti pēc studijām atgrieztos atpakaļ Līvānos vai kādā no uzņēmumiem, nav," atzina Evija Gurgāne.

Un rezultāts runā pats par sevi - uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos studentus - stipendiju saņēmējus, kas atgriezušies Līvānos vai kopumā Latgales reģionā, par to veikts īpašs pētījums, atzina Evija Gurgāne.

"Principā tie ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki -

dažas studentes, kas ir izmācījušas un strādā kā fizioterapeites, ir studentes, kas mācās, saņem stipendijas un strādā mūzikas skolā, bet lielākā daļa nav atgriezušies pie mums novadā," rezumēja fonda valdes locekle.

Īpaša sarūgtinājuma gan neesot, jo ar Līvānu uzņēmēju atbalstu atbalstīti vietējie Līvānu studenti, bet augļu saņēmēja ir visa valsts.

"Stipendiju devēju vai ziedotāju viens no uzstādījumiem un pārliecība ir tāda, ka nav tik svarīgi, vai viņš atnāk uz Latgali. Tas, protams, būtu jauki mums pašiem, bet nozīmīgi, ka viņš dod ko atpakaļ Latvijas tautsaimniecībai," skaidroja Gurgāne.

Ar vienu stipendiju nepietiek; Augšdaugavas novads domās par jaunu kompleksu risinājumu

Savukārt tās pašvaldības, kas stipendiju fondu veido no sava budžeta, gan ieinteresētas, lai stipendiāti atgriežas tieši novadā, kas par to maksā. Diemžēl nav tā, ka šī pašvaldības stipendija ir liels stimuls, lai pēc tam trīs gadus, kā to paredz nolikums, piemēram, Augšdauagvas novadā, paliktu strādāt laukos.

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija) sprieda, ka "tā līdzšinējā prakse ir pierādījusi, ka viens šis bonuss nestrādā.

Droši vien nepieciešami kādi kompleksi bonusi, lai mēs tiešām tos speciālistus piesaistītu".

"Diemžēl valsts politika nav vērsta uz reģionu attīstību, tāpēc droši vien mēs uz nākotni domāsim kaut ko kompleksi, vēl kaut ko klāt šim vienam bonusam. Te jau jārunā par novada un pierobežas kopumā attīstību un valsts attieksmi. Jo mums skaidri būtu jādefinē, vai mēs gribam šeit cilvēkus, vai mēs gribam šo pierobežu attīstīt," sacīja Azibalts.

Sarežģīti piesaistīt jaunos speciālistus arī kaimiņu Krāslavas novadā, arī te tiek piešķirtas pašvaldības stipendijas. Stipendiju Pašvaldība piešķir uz vienu mācību gadu – 10 (desmit) mēnešus gadā, ja pretendentu vidējā atzīme nav zemāka par 7 ballēm un tas apņemas pēc studijām nostrādāt pašvaldībā vismaz 5 gadus.

Stipendijām var pieteikties vēl līdz 30. septembrim. Un arī te pārāk liela interese nav jūtama, kā atzīst pašvaldībā - finansējums vien nevar ieinteresēt jauniešus, viņi grib daudz labākas algas un drošāku vidi.

Īpaši šobrīd, saka Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Latvijas Zemnieku savienība): "Tagad tik tiešām tāda situācija ir.

Būsim godīgi, ja tie jaunieši, kuri bija domājuši vēl 50 uz 50 palikt novadā vai braukt prom, tad tagad tas ir paātrinājis to jautājumu, ka ir jābrauc, jābrauc prom."

Augšdaugavas novada dome, lai piesaistītu nepieciešamos speciālistus, nāk tiem pretī un ar šo gadu ir mainījusi stipendiju fonda nolikumu, un par tūkstoti līdz 3000 palielinājusi tā saucamo pārcelšanās pabalstu tiem, kuri uz novadu atnāk strādāt uzreiz pēc studiju beigām. Tāpat pazemināta arī vidējā sekmju atzīme studējošajiem stipendiju pretendentiem.

"Vidējā balle tagad ir 6, paralēli mēģinām risināt šo jautājumu kompleksi un mēģinām piedāvāt jaunajiem speciālistiem arī dzīvokļus," stāstīja Vita Rūtiņa.

Šogad Augšdaugavas novadā pašvaldības stipendiju no 11 pieteiktajiem saņems tikai viens topošais speciālists - pedagogs, 10 joprojām būs brīvās vakances. Tas būs vismaz tik ilgi, kamēr stipendiju saņemšanas noteikumi un darba tirgus pieprasījums neradīs balansu vai arī kas mainīsies valsts politikā attiecībā uz reģioniem, kad atbalsts būs vairāk virzīts uz jauno cilvēku piesaisti reģioniem un jaunu darba vietu radīšanu tajos, un tam, lai reģioni kļūtu pievilcīgi studiju beidzējiem, jaunajiem speciālistiem.

Pagaidām Latgalē šīs stipendijas, ko no sava budžeta maksā pašvaldības vai vietējie uzņēmēji, ir vien glābšanas salmiņš - finansiālie līdzekļi jauniešiem, lai varētu studēt, un cerība stipendiju devējiem uz to, ka jaunieši atgriezīsies.