Informācija par to, kur var ziedot asinis un kādi ir tuvākie izbraukumi, var aplūkot šeit.
Asinsdonoru centrā sastaptā Sintija Latvijas Radio pastāstīja, kāpēc viņa ziedo asinis: "Pirmām kārtām, tu dari labu ne tikai citiem, bet dari labu arī sev, jo, nododot asinis, sanāk tā, ka arī organisms kaut kādā ziņā atjaunojas, kas patiesībā mums pašiem arī nāk par labu. Tas jebkurā gadījumā ir abējādi – gan tu glāb cilvēkiem dzīvības, gan arī tu pats sevi ārstē no kādām kaitēm."
Līdzīgi Sintijai izteicās arī citi centrā uzrunātie asinsdonori, uzsverot, ka tādi ieguvumi kā apmaksāta brīvdiena, donora privilēģiju karte un analīžu rezultāti, ko ir iespējams saņemt ikvienam asins donoram, ir patīkami, taču tas gan neesot pats svarīgākais, jo lielāka vēlme tomēr ir palīdzēt citiem cilvēkiem.
Citi uzrunātie asinsdonori sacīja:
"Mani [reiz] uzrunāja kolēģi, ka ir nepieciešams konkrētam cilvēkam ziedot asinis, un tad tā arī tālāk tas turpinās. Pagājušajā gadā es noziedoju visas četras reizes, jo sievietes tikai četras reizes gadā drīkst ziedot, šogad man ir pirmā reize, jo es pati pusgadu lietoju medikamentus, man bija problēmas ar veselību, līdz ar to es nevarēju nākt."
"Tieši tagad [ziedoju asinis], jo ir asiņu trūkums. Pēc asiņu nodošanas jūties labāk – vairāk enerģijas parādās, arī, protams, privilēģijas, kādas nekādas, bet ir arī kompensācija par asins zudumu."
"Kādus četrus gadus [ziedoju asinis]. Tieši šī iemesla dēļ, ka mani savulaik kolēģis pamudināja, no rīta kafiju dzerot, ka trūkst asiņu. Mans moto vienmēr ir tāds, ka ir jāpalīdz līdzcilvēkiem, – tiklīdz ir šādi aicinājumi vai nu "Delfi.lv", vai nu ziņās, vai nu Valsts asinsdonoru centra mājaslapā, tā kājas apakšā un nākam uz donoru centru."
"Es vienkārši uzskatu, ka, ja ir iespēja kādam palīdzēt, tad kāpēc gan to neizmantot. Es pat nezinu, kura [ziedošanas] reize, cenšos pēc iespējas biežāk. Cik bieži vien var, tik arī nāku. Es personīgi nedomāju īsti par tiem ieguvumiem, es vairāk fokusējos uz to, ko es drīzāk dodu tajā brīdī, nekā iegūstu."
Cilvēks var būt asins donors, ja viņam ir 18–65 gadi, sver vismaz 50 kilogramus, ir vesels, labi atpūties, paēdis un nav slimojis pēdējā laikā. Dienu pirms asins ziedošanas nedrīkst lietot alkoholu. Tāpat pirms ziedošanas ir ieteicams lietot veselīgu uzturu un daudz šķidruma.
Sievietes asinis var ziedot līdz četrām reizēm gadā - ik pēc 13 nedēļām, nevis 9, kā tas bija iepriekš. Savukārt vīriešiem intervāls starp asins ziedošanas reizēm paliek nemainīgs, proti, deviņas nedēļas, līdz sešām reizēm gadā. Izmaiņas ieviestas donoru veselības labad, lai nodrošinātu pietiekamu atgūšanās laiku pēc katras ziedošanas reizes.
Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole norādīja, ka, pateicoties sabiedrības atsaucībai, asins krājumi kopš nedēļas sākuma uzlabojas. Tomēr septembris joprojām ir atvaļinājumu laiks, kas šoreiz sakritis arī ar smagu pacientu skaita pieaugumu slimnīcās, tāpēc asinis ir ļoti nepieciešamas.
"Potenciālajam donoram būtu jāsaprot, kā es pats jūtos, cik es esmu šobrīd vesels, un arī jāpārskata sava ceļošanas pieredze, kur ir būts, un mājaslapā var apskatīties, no kurām valstīm atgriežoties, cik dienas nedrīkst būt donors, kā arī jāpārskata, vai nav veiktas kādas, teiksim, tetovēšanas vai pīrsinga procedūras. Tas nav nekas aizliegts, bet zināmu laiku, tiešu piesardzības periodu, baidoties no kādām infekcijām, ir jāgaida. Jāsaka, nu lūk, visi šie ierobežojumi, ceļošana, arī dažādas manipulācijas, ko cilvēki veic, arī vidējais kopējais veselības stāvoklis sabiedrībā, arī bieži zems hemoglobīna līmenis ir visi tie faktori, kas mums šo donoru skaitu samazina," stāstīja Pole.
Asinsdonoru centra Donoru nodaļas vadītāja Tamāra Kļaveniece uzsvēra: "Ja cilvēks vēlas kādam palīdzēt, tad vajag vienkārši saņemties – nākt un ziedot asinis."
Viņa piebilda, ka nekad nevar zināt – šodien asinis var būt nepieciešamas kādam citam, bet rīt jau var pienākt diena, kad tās ir vajadzīgas tuviniekam vai arī pašam sev.
"Asinis ir vajadzīgas katru dienu, visu gadu un nepārtraukti, jo bez donoru ziedotajām asinīm nevar pacienti iztikt ārstniecības iestādēs, un arī šodien ir pienācis tas brīdis, kad jau mēs nevaram nodrošināt visu ārstniecības iestāžu pieprasījumu pēc nepieciešamajiem asins komponentiem. Pacienti gaida, gaida donoru atsaucību. Neviens, nekas nespēj aizstāt šo sarkano asinsķermenīti – eritrocītu, kas ir nepieciešama dzīvības saglabāšanai un uzturēšanai," sacīja Kļaveniece.
Šāda gandrīz pilnīga asins krājumu iztukšošanās pēdējos gados nav piedzīvota. Krājumu atjaunošanai vajadzīgas dažas dienas, bet pieprasījums pēc asinīm turpinās.
Katru nedēļu Valsts asinsdonoru centrs rīko izbraukumus pie asinsdonoriem. Tāpat strādā pastāvīgajās ziedošanas vietās.
