Runājot par tiesu sistēmas izaugsmi, Strupišs norādīja, ka ir pieņemtas vadlīnijas sprieduma rakstīšanai, tāpat ir noteikta stingra kārtība jauno tiesnešu atlasei. "Tas ne visiem patīk, protams, bet tiesnešu amatos ir jānonāk labākajiem juristiem un no tā mēs neatkāpsimies," sacīja Strupišs.
"Diemžēl jāsaka, ka parādās zināmas populistiskas notis arī tiesnešu starpā. Piemēram, pēdējās Tieslietu padomes locekļa vēlēšanās viens no pieciem kandidātiem nāca klajā ar populistiskiem apgalvojumiem, ka Tieslietu padome neko nedara, ka visa uzmanība jāpievērš tiesnesim, lai arī ko viņš ar to saprastu...
Tātad ir arī neapmierinātie ar kursu uz kvalitāti un efektivitāti," secināja Strupišs.
Tieslietu padome jau šoruden nāks klajā ar priekšlikumiem grozīt likumu, lai novērstu politiskā spiediena riskus uz tiesnešiem. Šobrīd konkrētu mēģinājumu ietekmēt tiesnešus nav, norādīja Strupišs. "Bet risks pastāv, un mūsu uzdevums ir to novērst," viņš piebilda.
KONTEKSTS:
Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.
Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir stiprināt tiesu varas neatkarību un tiesu darba pašorganizāciju, kā arī nodrošināt vienotu tiesu varas pārstāvību attiecībās ar citiem valsts varas atzariem un institūcijām.
Tieslietu padome dibināta 2010. gada 1. augustā. Padomē ir 15 cilvēki – nozares ministrs, ģenerālprokurors, tiesu vadītāji, advokāti un tiesneši.
