Intensīvā lopkopība noplicina augsni un kaitē klimatam, tāpēc arvien biežāk tiek runāts par nepieciešamību samazināt gaļas patēriņu. Par to tiek spriests arī Eiropas Savienības līmenī, un lauksaimnieku organizācijām tas nepatīk.
Nesen par šo tematu Latvijas Televīzijas "Rīta Panorāmā" runāja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis. Viņš teica: "Mums lielāka problēma vienmēr bijusi nevis sarunas ar ministriju, bet mūsu viedokļa aizstāvēšana Eiropas Komisijā. Jo Eiropas Komisija bieži vien negrib dzirdēt to, ko mēs viņiem sakām."
Viņš, piemēram, minēja kādu Eiropas Komisijas sagatavotu dokumentu: "Lai arī tas ir ieteikuma formā, dokumentā ir rakstīts, ka mums vajadzētu vairāk pārlikt savu ikdienas uzturu no gaļas lietošanas uz augu valsts uzturu. Tad jāsaka, ka Latvijā mēs, piemēram, lietojam gaļu uzturā uz pusi mazāk nekā Vecajā Eiropā, piemēram, Vācijā."
Līdz ar to valstis esot jāvērtē individuāli.
"Tam būtu jābūt dažādās valstīs ar dažādu pieeju, mēs tam nepiekrītam kategoriski," pauda LOSP vadītājs.
Vai tiešām Latvijā gaļu ēdam divreiz mazāk nekā Vācijā? LOSP vadītājs atsaucās uz piecus gadus vecu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra izdevumā publicētu rakstu. Taču tajā salīdzinošu datu par valstīm nav un nav arī nekā par Vāciju. Arī paši šādam apgalvojumam pierādījumus "Re:Baltica" neatrada. Ir pieejama apkopota statistika par kopējo gaļas patēriņu katrā valstī. Tā tiek rēķināta vidēji uz vienu cilvēku, taču var iekļaut arī, piemēram, atkritumos nonākušo vai dzīvnieku barībā izmantoto gaļu. Šie dati rāda, ka pirms trim gadiem Latvijā gaļas patēriņš bija gandrīz 74 kilogrami (kg) uz cilvēku, savukārt Vācijā – 77 kg. Tātad Latvijā un Vācijā tas ir līdzīgs. Vidējais patēriņš visā Eiropas Savienībā bija 80 kilogrami uz cilvēku. "Re:Baltica" neatrada nevienu valsti, kurā tas būtu divreiz lielāks nekā Latvijā.
Latvijā vēl citus datus iegūst Centrālā statistikas pārvalde, kas aptaujā mājsaimniecības par pārtikas patēriņu. Pirms pieciem gadiem veiktais apsekojums rāda, ka vidēji viens cilvēks gada laikā apēdis 58 kg gaļas un gaļas produktu. Šajā daudzumā neietilpst medījumi un gaļa, kas ēsta kafejnīcās.
Savukārt Gūtmaņa pieminētās Vācijas iedzīvotāju apēstās gaļas daudzumu aprēķinājusi tās Lauksaimniecības un pārtikas aģentūra. Tā izskaitījusi, ka vidēji viens vācietis pērn apēdis 52 kg gaļas. Gaļas patēriņš uzturā tur ar katru gadu samazinās. Līdzīgi kā Eiropas Savienībā kopumā cilvēki arvien vairāk izvēlas mājputnu gaļu, bet mazāk – cūkas un liellopu gaļu.
Tātad arguments, ka Latvijai vajadzīga cita pieeja, jo gaļu ēdam divreiz mazāk, nav pamatots.
