Tiesnešu trūkumu, pēc Strupiša domām, rada tas, ka šāda karjera vairs nav tik pievilcīga, un viens no iemesliem ir arī atalgojums. "Atšķirībā no pārējām valsts sfērām tiesneša amata kandidātiem jākonkurē ar jurista profesiju, un juristu darba tirgus ir samērā šaurs un labi atalgots," skaidroja Strupišs.
Tiesnešu trūkst visā Latvijā, bet visvairāk tas jūtams Rīgas pilsētas tiesā, jo tajā ir vairāk skatāmo lietu. "Ir jau tiesu nami, kur drīz vairs nebūs neviena tiesneša," akcentēja Strupišs.
Lai šo problēmu risinātu, vispirms būtu jāceļ tiesneša palīga amata prestižs, tostarp atalgojums.
"Arī par viņiem mēs konkurējam juristu darba tirgū. Protams, atnāk cilvēki, kuri ieinteresēti kļūt par tiesnesi un kuriem tas ir vienīgais stimuls, bet tādu ir maz. Piesaistīt sistēmiski ar tādu algu nevaram," uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Tieslietu padome bija rosinājusi atalgojumu kāpināt par 12%, plānots bija par 6%, taču beigās nākamā gada budžetā pieaugums paredzēts 2,6% apmērā, kas daļēji nosegs inflācijas radīto sadārdzinājumu. Tomēr valdības sēdē dzirdēts netiešs solījums nākotnē atalgojumu palielināt, turpināja Strupišs.
Turklāt tiesnešu vidū vērojama strauja tuvošanās pensijas vecumam. Kopš 90. gadiem, kad sistēmā ieplūda daudz tiesnešu, ir pagājuši jau 30–35 gadi, un ir gaidāms, ka pietiekami liels skaits tiesnešu tuvāko 2–3 gadu laikā aizies pensijā. "Tas notiek jau tagad, bet tuvāko gadu laikā tas varētu būt ievērojams skaitlis," piebilda Strupišs.
Grūti prognozēt, cik daudz šādu tiesnešu būs, jo var strādāt līdz 70 gadu vecumam, bet 140 tiesnešu ir "reāls cipars".
Vakanču skaits ietekmē lietu izskatīšanas ilgumu, piebilda Strupišs.
