Latvijā ik gadu rodas vairāki tūkstoši tonnu tekstila atkritumu, daļa no tiem nonāk šķirošanas konteineros, bet daļa nonāk poligonos.
Kopš 2023. gada 1. janvāra šķirošanas konteineru ieviešana kļuvusi par obligātu prasību visā Latvijā.
"Visvairāk, protams, savācas tur, kur ir blīvākas apdzīvotās vietas. Protams, Rīga, bet tajā pašā laikā mums ir arī Daugavpils un Liepāja, kur konteineri ļoti aktīvi pildās," stāstīja "Eco Baltia vide" valdes loceklis Andris Karlsons.
Tomēr joprojām iedzīvotāji konteineros met netīras, saplēstas vai slapjas drēbes. Tas palēnina procesu un rada papildu problēmas apsaimniekotājiem.
"Laiku pa laikam atsevišķās vietās cilvēki uzlauž konteinerus, un tad paši tur lien iekšā un paņem to, kas viņiem ir vajadzīgs," atklāja Jelgavas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "JKP" pārstāvis Andrejs Eihvalds.
Jelgavniece Ņina, kura gatava izmantot šķirošanas konteineru, stāstīja, ka viņai "meita nopirka apavus, 89 eiro maksā, man viņas neder – berž, es tos šeit atnesīšu. Cilvēkiem jau tas ir nepieciešams."
Jelgavniece Rita savukārt sacīja, ka konteineri atrodas "tuvu mājām, un tad es vienkārši varu piebraukt, izmest un doties mājās. Mēs kvalitatīvās drēbes, kas neder, vairāk liekam šajos konteineros, un tās, kuras nav labas kvalitātes, metam parastajos konteineros."
2019. gadā tika savāktas 52 tonnas tekstila, bet 2023. gadā – jau 1988 tonnas.
Šobrīd visu savākto tekstilu izmanto siltumenerģijas ražošanai, jo vēl netiek savākti pietiekami apjomi, lai būtu ekonomiski izdevīgi būvēt pašiem savu rūpnīcu.
Taču nākotnē Latvijai ir jādomā par pārstrādes iespējām, pieļāva "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.
"Visā pasaulē tekstila pārstrāde vēl ir mazattīstīta, un šobrīd pārstrādi iespējams nodrošināt dabiskām šķiedrām, piemēram, kokvilnai. Sarežģītāk ir tekstilam ar sintētiskajām šķiedrām, kā arī bojātiem, netīriem, slapjiem apģērbiem – tiem pārstrādes iespējas ir ļoti ierobežotas, jo šķiedras ir pārāk dažādas vai arī jau ir bojātas," skaidroja Kaspars Zakulis.
Lai efektīvi varētu realizēt nevajadzīgā tekstila savākšanu un tālāk jau atkārtotu lietošanu, pārstrādi vai siltuma enerģijas iegūšanu, nepieciešama sistēmiska pieeja un starptautiska sadarbība, uzskata "Zaļajā punktā".
"Ievērojami jāpalielina pieejamo konteineru skaits apdzīvotās vietās – vismaz viens konteiners uz 1000 iedzīvotājiem," sprieda Zakulis.
Tāpat sabiedrība ir jāizglīto, liekot katram pircējam aizdomāties par preces nepieciešamību, par izstrādājuma ilgtspēju, lai tas kalpotu pēc iespējas ilgāk.
