Kāda ir šī brīža situācija ar sociālo pakalpojumu nodrošināšanu Latvijā, un kādi risinājumi ir ilgtermiņā nepieciešami? Par to otrdien, 24. septembrī, vietvaras kopā ar deputātiem diskutēja atbildīgajā Saeimas komisijā.
Sociālo pakalpojumu cenas aug
Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumi ietver ne tikai pašvaldību vai privāto pansionātu sniegtos pakalpojumus, bet arī aprūpi mājās, rehabilitācijas palīdzību, speciālistu vizītes un citus sociālās aprūpes veidus, kas pielāgoti cilvēku vajadzībām.
Katru gadu pieaug ne tikai šo pakalpojumu cenas, bet arī pieprasījums pēc tiem, kas saistīts ar sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu, aprūpes pieejamību un mazāka iedzīvotāju blīvuma.
"Pašvaldību sociālās aprūpes centros izmaksas no 795 eiro 2021. gadā šobrīd ir jau sasniegušas nedaudz vairāk par 1000 eiro. Tas ir tāds vidējais skaitlis, tas svārstās," stāstīja Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.
"Lētākais arī šobrīd, manuprāt, ir ap 800–900 eiro, un dārgākie jau sniedzas pāri 1500 eiro. Bērnu institūcijās cena vienmēr ir lielāka, jo ir citas prasības un lielāks personāla apjoms. Valsts aprūpes centros tieši ir ļoti smagi slimi cilvēki, arī tur vidējā izmaksa vienmēr būs nedaudz lielāka nekā pašvaldības sociālās aprūpes centros," skaidroja Elīna Celmiņa.
Arī medicīniskie pakalpojumi, kas klientiem ir bieži nepieciešami, joprojām rada izaicinājumus sociālās aprūpes centros.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš skaidroja, ka pansionātu pakalpojumu augstās izmaksas galvenokārt veido personāla atalgojums.
"Ja mēs izvirzām prasības pakalpojumu kvalitātei, tas nozīmē, ka mums ir jāpiesaista virkne šauru speciālistu un medicīnas darbinieku – fizioterapeiti, ergoterapeiti, medicīnas māsas. Skaidrs, ka tas pakalpojumu sadārdzina," skaidroja Aldis Dūdiņš.
"Pārtikas cenas un komunālo pakalpojumu cenas iet debesīs, tāpēc to var objektīvi saprast. Ir arī tāds paradokss – ne vienmēr tur, kur ir lētākās cenas, ir tā sliktākā kvalitāte, un otrādi. Tas maksimums, ko mēs zinām, vienā kārtīgā privātā pakalpojumu sniedzējā cena bija aptuveni 5000 eiro mēnesī," viņš piebilda.
Rindas uz pansionātiem pieaug
Valmieras un Ventspils pašvaldības norāda uz tādām problēmām kā negodprātīgi tuvinieki, kuri nevēlas maksāt par veco ļaužu aprūpi.
Ventspils pašvaldības pārstāve uzsvēra, ka bieži vien arī slimnīcas izrakstot pacientus ar nopietnām veselības problēmām, un tad aizved uz pansionātu, kur aprūpētājiem nākas atrisināt to, kas slimnīcā nav paveikts.
Tāpat izaicinājums ir atrast darbiniekus, kas būtu gatavi strādāt aprūpes namos.
Arī rindas uz Latvijas pansionātiem ar katru gadu arvien pieaug. Piemēram, pērn Rīgā rindā bija aptuveni 180 cilvēki, bet pagājušajā nedēļā – jau nepilni 900.
Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors uzsvēra, ka ir jāmaina domāšana, saprotot, ka izdevumi sociālajiem pakalpojumiem ir investīcijas. Tāpat viņš norādīja, ka pašvaldība ir lielākais maksātājs par sociālajiem pakalpojumiem.
"Mēs kaut kā, man liekas, pārāk bieži tomēr ar investīcijām asociējam betonu un cietās lietas, bet investīcijas ir, ka mēs ieguldām naudu, lai vēlāk par problēmu risināšanu būtu jāmaksā mazāk. Tas tāpat kā ar tekošu jumtu, ja mēs to šobrīd nesataisām, tad mums nākotnē būs visa māja jāremontē. Tāpat ir arī šobrīd. Ja mēs šādā veidā domājam, tad mēs katru lēmumu skatīsimies ne tikai caur to, cik tas mums šobrīd izmaksā, bet cik tas mums izmaksās nākotnē, ja mēs to nerisināsim," norādīja Moors.
Labklājības ministrija ir izstrādājusi plānu nākamajiem pieciem gadiem, lai veicinātu sociālo pakalpojumu pieejamību un attīstību. Jaunā finansēšanas modeļa izvērtējumu plānots pabeigt līdz februāra beigām.
