ĪSUMĀ:
- 2022. gadā IZM un LIZDA vienojās par streika prasībām – valdība solīja sakārtot pedagogu slodzes un likumā noteikt atalgojuma kāpumu līdz 2025. gada 1. janvārim.
- Likumā par pedagogu algu pieaugumu noteikts, ka 2025. gada 1. janvārī skolotāju algām jāpieaug par 8,5%.
- 19. septembrī valdība lēma skolotāju algu kāpumam piešķirt 30 miljonus eiro. Pēc sēdes izglītības ministre vēl nebija izlēmusi, vai tos piešķirt algu pieaugumam vai tomēr jaunai reformai.
- LIZDA, reaģējot uz neskaidrību sasauca ārkārtējo sēdi 25. septembrī. Tajā skaidrojumu lūdza arī atbildīgajām ministrijām.
- Dienu pirms sēdes IZM paziņoja, ka 30 miljonus eiro tomēr novirzīs algām. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā skolotāju algas pieaugs par 2,6%.
- Rajevskis: Latvijā ir tāda tradīcija pieņemt deklaratīvus likumus, kurus izpildīt bieži vien nevar.
Skolotāju algas ir "karsts kartupelis" jau gadiem. Pedagogu arodbiedrība – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) skaļi cīnījusies gan par algu pieaugumu, gan slodžu balansēšanu, gan arī kritizējusi dažādas reformas.
Arodbiedrība cīnījusies ne tikai ar asām diskusijām un paziņojumiem medijos, bet arī nopietnākiem mēriem. 2022. gada septembrī pedagogi vienojās beztermiņa streikam. Taču pēdējā brīdī streiku atcēla – bija izdevies panākt vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un atbalstošu balsojumu valdībā.
IZM un valdība skolotājiem apsolīja tuvāko gadu laikā atrisināt slodžu jautājumu. LIZDA prasīja tās sabalansēt, korekti apmaksājot pedagogiem ārpusstundu darbu. Lai arī solījums tika dots, tas joprojām nav izpildīts.
Vēl viens no būtiskiem vienošanās punktiem bija pedagogu algu pieauguma grafiks. Valdība skolotājiem apsolīja palielināt stundas likmi katru gadu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 1. janvārim. Algu pieaugumu nostiprināja likumā.
Tas paredz, ka šajā gadā likme par pedagoga darba stundu ir 9,54 eiro. Šāda likme no šī gada janvāra ir arī pirmsskolas pedagogiem, līdz ar to beidzot ir izdevies pielīdzināt vispārējās un pirmsskolas izglītības skolotāju atalgojumu. Nākamajā gadā par vienu pedagoga darba stundu būtu jāmaksā jau 10,35 eiro. Tas nozīmē, ka algai būtu jāpieaug par 8,5%.
Solītie 8,5% nebūs
To, ka nākamajā gadā visai Latvijai būs jādzīvo taupīgi un uz lielu finansējuma pieaugumu nozares var necerēt, šķiet, nebūs garām palaidis neviens. Jau vairākus mēnešus runāts par to, kā budžetā rast vairāk naudas noteiktajai drošības prioritātei.
Pēc ilgstošas neziņas un vadošo amatpersonu minstināšanās runāt ar sabiedrību, valdība ir lēmusi par izmaiņām nodokļos. Tāpat ministri vienojušies par algu pieauguma "griestiem" valsts sektorā – nākamajā gadā algas nedrīkstēs pieaugt par vairāk nekā 2,6%.
Par to, ko tas nozīmēs skolotājiem, diskusijas raisījās teju uzreiz pēc šī lēmuma izziņošanas. Vadošās amatpersonas atkal bija izvairīgas, taču pedagogu arodbiedrība jau medijos cēla trauksmi. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga tolaik runāja par to, ka uz skolotāju algām tomēr attiecas cits likums, nevis "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums".
Viņai bija taisnība, taču atbildīgie ministri nebija tik "sīkumaini". Lemjot par papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem 19. septembrī, valdība apstiprināja papildu 30 miljonu eiro finansējumu skolotāju algu finansēšanai.
Kāpēc 30 miljoni? Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka tik daudz naudas vajag, lai skolotāju algas 2025. gadā paceltu par 2,6%.
Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka vēl esot jāņem vērā arī algu pieaugums, kas 2025. gadā veidosies vairāk nekā 90% strādājošo nodokļu izmaiņu rezultātā (algas līdz 4000 eiro mēnesī "uz papīra" pieaugs).
Likumu pildīt nesanāks
Pēc LSM.lv aprēķiniem skolotāju algu likme varētu palielināties par 25 centiem. Tātad – 9,79 par stundu. Taču arī par to bija jāpacīnās.
Izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") sākotnēji apsvēra iespēju novirzīt šos 30 miljonus eiro algu finansēšanas modeļa maiņai "Programma skolā". Viņasprāt, tas būtu atspoguļojies arī skolotāju atalgojumā.
Paredzami – pedagogi ar šo nebija mierā. LIZDA trešdien, 25. septembrī, rīko ārkārtas sēdi, kurā diskutēs ar finanšu un izglītības ministriem, kā arī vairākiem Saeimas deputātiem. Sēdē paredzēts pieprasīt skaidrojumu no atbildīgajām ministrijām par šo 30 miljonu izlietojumu. Vairākas dienas līdz sēdei skaidrības par to, vai tas tiks algām vai reformai, nebija.
Taču dienu pirms ārkārtējās sēdes izglītības ministres partija "Jaunā Vienotība" informēja, ka algu pieaugums tomēr būs – par 2,6%.
"Papildus tam nodokļu politikas izmaiņu rezultātā 2025. gadā pedagogu neto atalgojums palielināsies vēl par vidēji 2,5%. Tas nozīmē, ka kopā pozitīvā ietekme uz pedagogu faktisko atalgojumu varētu sasniegt 5% pirms pārejas uz modeli "Programma skolā"," teikts partijas paziņojumā.
Vairāk par šiem 30 miljoniem eiro skolotāji nedabūs, to apliecina arī Finanšu ministrijā.
"Diemžēl šobrīd, raugoties uz budžeta iespējām, fiskālā telpa neļauj paredzēt jaunus papildu izdevumus," atzīst finanšu ministrs Ašeradens.
Vai pedagogiem ar to būs gana?
Jau iepriekš LIZDA vadītāja Inga Vanaga atzinusi, ka esot gatava arī mazākam algu pieaugumam, ja to vēlāk kompensē. Arī pēc IZM jaunā lēmuma izziņošanas Vanaga portālam LSM.lv skaidroja, ka ārkārtas sēdē
LIZDA vēlas sadzirdēt risinājumu, kā vēlāk likumā noteikto tomēr izpildīt.
"Ir viennozīmīgi jābūt skaidram, kādā laika ietvarā plāno atlikušo izpildīt. Šīs saistības jebkurā gadījumā ir jāpilda pilnā apmērā. Ja ne, tad tas ir LIZDA padomes lēmums par tālākiem soļiem. Centīsimies sēdē arī rast atbildi uz jautājumu, vai drīkst būt par ministru, ja ir pret likuma ievērošanu," pauž Vanaga.
Sākotnēji plāno vienošanos panākt sarunu procesā, taču, ja tas neizdosies, tad LIZDA neizslēdz arī tālākus mērus, piemēram, streiku.
Draudēt ar galējām protesta formām LIZDA nav kautrējusies arī iepriekš. Piemēram, šī gada sākumā Saeimā nonāca LIZDA virzīta iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par to, ka streika vienošanās gadījumā valdībai būtu jāatkāpjas. Tā joprojām ir iestrēgusi Saeimas gaiteņos.
Vanaga arī uzsvēra, ka pēc šīm sarunām arodbiedrība plāno atgādināt politiķiem par konkrēto iniciatīvu.
Likuma neizpilde – iesakņojusies tradīcija
Likumu nepildīšana varas līmenī jau kļuvusi par tradīciju, tā atzīst politikas procesu vērotājs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis. Taču ir vēl otra problēma, ko iezīmēja Rajevskis – deklaratīva pieeja likumdošanas procesam.
"Pieiet pēc principa – ierakstām to likumā, lai zina mūsu labos nodomus, un tad jau var arī neizpildīt.
Bet likums nav politiska deklarācija. Tas ir jāpilda. Tā ir ļoti bēdīga tradīcija Latvijā, ka likumdevējs pieļauj šādu likumu pieņemšanu," viņš skaidroja.
Rajevskis gan neuzskata, ka būtu jāpiemēro soda mēri, kā, piemēram, LIZDA piedāvātajā likumprojektā par valdības atkāpšanos. Viņaprāt, tas ir politiskās atbildības un kultūras jautājums.
Saeimā cieši seko līdzi
Gala lēmums par valsts budžetu būs jāpieņem Saeimai. Situācijai ar pedagogu algām cieši seko līdzi arī vairākās Saeimas frakcijās. LIZDA ārkārtas sēdē savu dalību apstiprinājis arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
Viņš ceturtdien, 19. septembrī, LTV raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja, ka "Saeima par budžetu vēl nav lēmusi. Mums vēl ir laiks". Portālam LSM.lv politiķis atzina, ka vēl sekos diskusiju procesam. Uz jautājumu, pie kāda scenārija ZZS frakcija varētu balsot pret budžeta pieņemšanu, viņš atbildēja, ka ir pārliecināts, ka kopsaucēju atrast izdosies.
Uz sarunām ar pedagogiem aicināta arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība"). Viņasprāt, ir jābūt vienotām līnijām visiem valsts pārvaldē strādājošajiem.
"Es pati nāku no izglītības nozares un uzskatu, ka pedagogi ir pelnījuši to atalgojuma pieaugumu. Taču arī saprotu, ka šobrīd prioritāra ir aizsardzība. Bija skaidrs, ka būs jākož kādā pirkstā un viņš sāpēs," atzina Zariņa-Stūre.
Viņa uzsvēra, ka priekšā arī smagas diskusijas Saeimā.
"Saeimā ir arī ļoti daudz cilvēku no skolu vides, nedomāju, ka tas būs viegli," pauda politiķe.
Lielāka skaidrība gan par pedagogu tālāko rīcību, gan noskaņojumu Saeimā būs pēc pedagogu arodbiedrības ārkārtējās sēdes, kas notiks trešdien, 25. septembrī.
