Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašlaik gatavo saskaņošanai ikgadējos Ministru kabineta noteikumus par valsts pārbaudes darbu sesijām un sertifikātu saņemšanas kārtību. Pašreizējais priekšlikums, ko šodien apsprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, paredz eksāmenus kārtot par nedēļu agrāk, līdz ar to arī sertifikātus izsniegtu agrāk – pamatskolas absolventi sertifikātus saņemtu 25. jūnijā, bet vidusskolas – 3. jūlijā.
Ārzemju augstskolās pieteikšanās sākas agrāk
Šāds priekšlikums ir likts galdā, pamatojoties uz daudzu jauniešu vēlmi studēt ārzemēs, kur pieteikšanās augstskolām sākās krietni agrāk. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece ("Jaunā Vienotība") skaidro, ka to jauniešu skaits, kuriem interesētu saņemt sertifikātus laicīgāk, esot neliels – vien pārdesmit gadījumi.
"Ir bijuši gadījumi, kad jaunieši ir ziņojuši universitātēm, ka sertifikātu izsniegšanas termiņš mūsu dzimtenē ir nedaudz vēlāk. Mēs arī zinām par gadījumiem, kad augstskolas uzņem, balstoties uz sekmēm, kas ir iesniegtas uz to brīdi. Bet, lai tiešām varētu pateikt to galavārdu, universitātei ir jāsagaida šis sertifikāts kopā ar sekmju izrakstu kā juridiski saistošs apliecinājums par iegūtajām zināšanām," stāsta Amatniece.
Tomēr augstskolas ārzemēs reizēm esot saprotošas, ka šie sertifikātu izsniegšanas termiņi nacionālā līmenī var atšķirties.
Silvija Amatniece arī uzsver, ka ieviest vienu sistēmu, kas derētu visās pasaules augstskolās, nevarot, ja vien mēs neieviestu pārbaudes darbu kārtošanu agrā pavasarī. Daudzās valstīs mācību gads ir nevis 9 mēneši kā pie mums, bet gan 11 mēneši, mācības sākot augustā un beidzot jūnijā.
Individuālu pieeju ieviest – sarežģītāk
Komisijas deputātiem arī radās jautājums par individuālu pieeju tiem studentiem, kuriem ir specifiskas vēlmes studēt augstskolās, kur šie dokumentu iesniegšanas termiņi ir daudz agrāki.
Valsts izglītības satura centra pārstāvis Normunds Rečs teica, ka šādi jautājumi esot izskatīšanā, bet tas esot saistīts ar papildu resursu piesaistīšanu gan tā sauktās mazās sesijas organizēšanai, gan vērtēšanai. Silvija Amatniece piebilda, ka esot arī tehniskas problēmas ar individuālu iespēju saņemt sertifikātu agrāk. To varētu risināt, rakstot iesniegumu par sistēmas izmainīšanu.
Tāpat aktuāls arī jautājums ir par eksāmenu labošanas kārtību. Saeimas deputāte Ilze Vergina ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka eksāmenu darbu labošanai nav jānotiek tikai Rīgā.
"Varbūt labošanu tomēr atstājam reģionos vai mainot starp novadiem, ja ir bažas par uzticamību. Diez vai viss ir jāsūta uz Rīgu un jālabo Rīgā. Tādā ziņā mēs varētu atslogot un paātrināt šo labošanu. Tad ir jautājums, par cik ātrāk mēs varētu iegūt rezultātus, ja darītu tā," pauž Vergina.
Labošana – garš process
Šogad bija jālabo 115 tūkstoši valsts pārbaudes darbu, kas nozīmē arī lielu noslodzi eksāmenu vērtētājiem. Normunds Rečs zina teikt, ka tas esot garš un sarežģīts process četru nedēļu garumā un tajā tiekot iesaistīti arī studenti, kas vēl apgūst pedagoģiju.
"Tie ir ap 1200 skolotāju, kas piedalījās centralizēto eksāmenu vērtēšanā, un daļa no tiem ir vērtētāji bez iepriekšējas vērtēšanas pieredzes. Mēs esam organizējuši kursus, mācības šiem skolotājiem. Faktiski visi vērtētāji, kuri piedalījās pagājušā gada vērtēšanā, ir apguvuši šo mācību kursu," uzsver Rečs.
Tāpat tiek piesaistīti eksperti eksāmenu vērtēšanai un pārbaudei.
Saeimas deputāts Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") izteica ideju par iespējām izmantot mākslīgo intelektu eksāmenu labošanā.
"Šeit gan var domāt par kādu ārējo pakalpojumu iepirkumu. Mākslīgā intelekta piesaisti, piemēram, matemātikas darbu [labošanā] vai ķīmijas, vai bioloģijas, kur mums nav literāro darbu vērtējums. Tas gan jau atvieglotu jūsu darbu perspektīvā, gan droši vien salētinātu, jo reizrēķins jau ir 2x2=4, nekas nemainās," vērtē Batņa.
Ja eksāmeni un sertifikātu izsniegšana notiktu par nedēļu agrāk, tas nozīmē arī mācību procesu vajadzētu saīsināt par nedēļu, tomēr maijā tiek noslogoti gan pedagogi, gan paši skolēni. Saeimas deputāti aicināja ministriju šajā sakarā pārskatīt arī mācību saturu, ņemot vērā, ka bieži vien notiekot arī attālinātās stundas vai dotas brīvas dienas pašmācībām.
Izglītības un zinātnes ministrija oktobra sākumā Saeimas komisijas sēdē turpinās skatīt un skaidrot šos jautājumus, ņemot vērā ne tikai eksāmenu norises kārtību, bet arī to ietekmi uz mācību procesu.
