VK nule kā secināja, ka, veidojot savu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu, ZM varēja ieekonomēt 2,7 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļus. Šis tīkls, kura kopējās izmaksas ir 3,1 miljons eiro un kuru bija plānots pabeigt līdz 2022. gada 31. decembrim, šogad vēl nebija nodots ekspluatācijā. Tāpat VK konstatēja, ka izveidotais tīkls neatbilst ZM autoparka esošajām un arī nākotnes vajadzībām.
"Un gada beigās tiek iegādātas 52 iekārtas, kuras ir noliktavā, un par to visu tiek samaksāti 2,4 miljoni eiro. Tanī brīdī, kad nauda tika pārskaitīta, visi līgumi tika grozīti. Tālāk jau mēs redzam, ka jūnija beigās līgumi atkal tika pagarināti, daļa līdz septembra beigām, oktobra beigām. Un pēc tam, kad jau attiecīgie darbi veikti, mēs redzējām, ka tās līgumu summas mainījās un pieauga vēl par 30% (..)," stāstīja VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.
Viņa arī norādīja, ka VK jautājusi ministrijai, kāpēc nolemts veidot tieši 50 elektrouzlādes stacijas, bet argumentētu pamatojumu revidenti nav saņēmuši.
Uz šo jautājumu neatbildēja arī ZM parlamentārais sekretārs Normunds Šmits, kurš piedalījās komisijas sēdē. Viņš sacīja, ka atbildes varētu sniegt iepriekšējā ministrijas vadība.
Tikmēr ZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Šnore klāstīja, ka lēmums veidot savu elektrouzlādes tīklu pieņemts jau pēc kara sākšanās Ukrainā un to prasījusi tirgus situācija. Šnore apgalvoja, ka pretendentu loks nav ticis ierobežots. Tagad stacijas esot izbūvētas, un svarīgi, lai tās strādātu ilgtermiņā.
Vairāki Saeimas deputāti pauda sašutumu par šo ZM izšķērdību. Piemēram, deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ("Jaunā Vienotība") teica, ka tas ir apkaunojums Latvijas ierēdniecībai un kādam par to ir jāatbild. Savukārt deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") pēc VK ziņojuma uzklausīšanas pauda, ka šajā iepirkumā redzamas klasiskas shēmas pazīmes.
"(..) Viens no piegādātājiem nevar piedalīties, tiek atrasts cits, dārgāks piegādātājs, kurš ir saistīts ar to, kurš nevarēja piedalīties. Tā kā tādas shēmas ir, un te ir spēcīgas indikācijas, ka te ir tiešām tāda shēma. Kas man ir pārsteigums? Ka Zemkopības ministrija izgāja uz kaut ko tik primitīvu, jo ir bijušas neskaitāmas apmācības par publiskajiem iepirkumiem, ko vajag organizēt, kā vajag organizēt, lai tas nenotiktu," skaidroja Ābrama.
Kāpēc šādu iepirkumu nepamanīja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)? Biroja pārstāve Dace Vasale atzina, ka šajā gadījumā sūdzības netika saņemtas un nebija nekādu signālu, lai sāktu vērtēt.
Pašlaik gan tiekot gatavots lēmums par vairākiem administratīvā pārkāpuma procesiem, un birojs šo lietu sola izvērtēt.
Komisijā izskanēja jautājums – vai tiks vērtēta tā laika politiskā atbildība? Ģenerālprokuratūras pārstāvis apstiprināja, ka lietas materiāli ir saņemti un, ņemot vērā, ka saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, lietas materiāli nosūtīti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam procesa uzsākšanai un lietai uzdots sekot līdzi konkrētam prokuroram.
Šis projekts tika sākts 2021. gadā bijušā zemkopības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) laikā. To realizējis uzņēmums "Reck", kas pieder Gerharda partijas biedra, eiroparlamentārieša Riharda Kola māsai Elizabetei Kolai.
Projekta laikā ZM valsts sekretāra amatā strādāja tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš aizstāv šo projektu. Aģentūrai LETA Kronbergs paudis, ka viņam nenācis ne prātā projektu atcelt, jo nozarē tiek prasīts ievērot zaļā kursa un klimata mērķu rādītājus. Kronbergs daļēji piekrīt, ka uzlādes staciju ir par daudz, bet piecu gadu laikā zemkopības resors varētu sasniegt nepieciešamo kapacitāti. Viņš uzskata, ka šīm uzlādes stacijām jābūt pieejamām visam publiskajam sektoram. Interesi par tām jau izrādījušas 11 iestādes.
Tikmēr pašreizējais zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) pēc VK revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem uzdevis izveidot dienesta pārbaudes komisiju un izvērtēt ministrijas amatpersonu atbildību.
