Dienas ziņas

Pasaules ekonomika nākamgad pieaugs par 3,2%

Dienas ziņas

Sākas LPS un FM pēdējā sarunu kārta par 2025. gada budžetu

Pedagogiem apsola nelielu algu kāpumu no janvāra

Skolotāji piekritīs algu pieaugumam par 2,6%, ja izdosies vienoties par tālāko algu grafiku

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gatava piekrist mazākam algu pieaugumam par likumā noteiktajiem 8,5% ar noteikumu, ka turpināsies sarunas par atlikušās daļas kompensāciju un tālāku alga pieauguma regulējumu. Viens no skolotāju piedāvātajiem risinājumiem ir atlikušo pieaugumu nodrošināt no nākamā gada septembra. LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrija trešdien, 25. septembrī, vienojās tikties vēlreiz 2. oktobrī un turpināt diskusijas par pedagogu atalgojuma pieaugumu nākamajos gados.

Skolotāji piekritīs algu pieaugumam par 2,6%, ja izdosies vienoties par tālāko algu grafiku
00:00 / 02:01
Lejuplādēt

Trešdien, 25. septembrī, noritēja LIZDA ārkārtējā sēde, kurā piedalījās arī Saeimas un valdības pārstāvji. Sēdi rosināja pēc ilgstošas neskaidrības par to, kas notiks ar skolotāju algu pieaugumu 2025. gadā. Likumā pedagogu algu pieauguma grafikā noteikts, ka atalgojumam nākamgad jāpieaug par 8,5%.

Šogad pirmsskolas pedagoga un vispārējās izglītības pedagoga darba stundas likme ir 9,54 eiro, nākamajā gadā par vienu skolotāja darba stundu būtu jāmaksā 10,35 eiro. Šāds algu pielikums bija daļa no pedagogu arodbiedrības un valdības vienošanās pirms diviem gadiem, lai nenotiktu streiks.

Tomēr pašlaik nākamgad pedagogiem solītais algu pieaugums ir 2,6% – tādā apjomā paredzēts algu pieaugumu ierobežot visā valsts sektorā. Tam valsts budžetā plānots atvēlēt papildu 30 miljoni eiro.

Tātad skolotājiem algu pieaugums būs par 5,9% mazāks, nekā noteikts likumā.

Pedagogi sēdē paziņoja, ka ir gatavi piekrist šim piedāvājumam tad, ja izdosies vienoties par tālāku skolotāju algu pieauguma grafiku. Pašreizējais valdības apstiprinātais grafiks beidzas ar 2025. gada 1. janvāri. Sanākušie tomēr kritizēja politiķu nespēju pildīt likumu.

"Kāpēc tu visu laiku jūties pazemots no tā, ka tev ir visu laiku jālūdzas? Un es skolā mācu sociālās zinības, kur ir arī tiesību pamati mācīti. Gribētos pajautāt ministrei, kā viņa to izskaidrotu bērniem? Es viņiem to stāstu, ka ir tādi likumi, un tie ir jāievēro, un tajā pašā laikā, cienījamie kungi un dāmas, jūs atļaujaties to visu ignorēt," sacīja Inta Kirilko no Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības.

LIZDA piedāvāja atlikušos 5,9% piešķirt no nākamā gada septembra.

Tāpat piedāvā turpmāk algas pieaugumu nodrošināt bez atsevišķa grafika izstrādes un saskaņošanas. Proti, Izglītības likumā būtu jānosaka princips, ka pedagoga alga nedrīkst būt zemāka par attiecīgā gada bāzes mēnešalgu, reizinātu ar koeficientu 1,4.

Tāpat pedagogi turpmākās sarunās aicināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kļūt par mediatoru. Vēl LIZDA aicināja noteikt algu pieaugumu no nākamā gada arī augstskolu pasniedzējiem. Šobrīd algu pieaugums attiecināms uz visiem, izņemot šos pasniedzējus.

"Mēs gribam panākt, lai ir taisnīguma princips. Ja valsts, pašvaldību institūcijās ir algu paaugstinājums lai vai kādā apjomā, lai tie paši principi attiektos arī uz pedagogiem visās izglītības pakāpēs. Lai nav izņēmumu un nepaliekam kaut kur aizdurvē un mums ir īpaši jāpacīnās par sevi," pēc sēdes sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Vienlaikus plānotās nodokļu izmaiņas ļaus mācībspēku atalgojumu palielināt vēl par vidēji 2,5%, skaidro Finanšu ministrijā.

"Vienīgā programma ārpus drošības, ko esam uzņēmušies, ir par 2,6% atalgojuma pieaugumu pedagogiem. Tas ir garantēts nākamos četrus gadus. Par pārējām lietām jāskatās, kā attīstās ekonomiskā situācija," stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Budžetā pedagogu atalgojuma nelielam pieaugumam rastos 30 miljonus eiro izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no "Jaunās Vienotības" sākotnēji rosināja izmantot jaunā skolotāju atalgojuma modeļa "Programma skolā" ieviešanai no nākamā gada septembra. Tā ieviešanai nākamgad nepieciešami 35,5 miljoni eiro, bet no 2026. gada un turpākajos gados - 106,5 miljoni eiro. Lai to īstenotu, nozares ministrijā meklēs iespējas pārdalīt līdzekļus no citām programmām. Jauna atalgojuma sistēma nepieciešama, lai izlīdzinātu nevienlīdzību pedagogu atalgojumā dažādos Latvijas reģionos. Pašlaik mērķdotācijas apjoms atkarīgs no demogrāfijas tendencēm pašvaldībā.

 "Redzam, ka demogrāfiskā situācija ir mainījusies vēl kritiskāk. Ja klasē ir trīs vai pieci bērni, attiecīgi tāds finansējums nāk līdzi. Atšķirīga situācija ir klasē ar 30 bērniem. Līdz ar to mums jāpanāk, ka vienādos apstākļos strādājoši skolotāji var saņemt līdzvērtīgu atalgojumu. Šobrīd jauno finansēšanas modeli sadalīsim kārtās," skaidro Čakša.

Skolotāju arodbiedrībā arī lūdza nodrošināt, ka savlaicīgi zināma pedagogu slodze un atalgojums. Nereti skolotāji to uzzina tikai septembra beigās vai oktobrī, kad mācību gads jau sācies.

Nākamā arodbiedrības tikšanās ar politiķiem notiks 2. oktobrī. Tikmēr skaidrību par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu politiķi sola rast tuvāko mēnešu laikā. Tam gan būtu vajadzīga papildu nauda, ko vēl meklēšot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti