RAKSTA CEĻVEDIS:
- TV24 pēdējos gados no reklāmas grūti nofinansēt vietējo saturu.
- TV24 aiziešana no bezmaksas apraides ietekmēs informatīvo drošību.
- NEPLP ciena TV24 izvēli mainīt savu darbības un biznesa modeli.
- NEPLP: Bezmaksas televīzijas izmanto arvien mazāk iedzīvotāju.
- NEPLP: Būs jāsakārto jautājums par bezmaksas apraidi.
- Saeimā sola risināt situāciju ar bezmaksas apraidi.
- TV3: Aiziešana no bezmaksas apraides - nepieciešams solis.
No reklāmām grūti finansēt saturu
Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji patērē kādu mediju, ir vietējais saturs, taču tas maksā naudu. Pēdējos gados no reklāmas ienākumiem šo saturu ir ļoti grūti nofinansēt, tāpēc nācies meklēt risinājumus, stāsta TV24 direktors Klāvs Kalniņš.
"Tomēr mēs esam liels satura ražotājs, bet tikai balstīties uz reklāmas tirgu diemžēl vairs nav iespējams, tādēļ tika meklētas jaunas alternatīvas un viena no alternatīvām ir sadarbība ar kabeļoperatoriem un platformām, tajā skaitā būvējot un attīstot mūsu pašu platformu. Tomēr tās iespējas attīstīt savas platformas ir limitētas," atzīst Kalniņš.
Vēl viens iemesls – auditorijas samazinājums. Kalniņš stāsta, ka bezmaksas auditorijas apjoms ir strauji sarucis un veido mazāk par 5% no kopējās auditorijas, tajā pašā laikā skatītāju skaits digitālajās platformās strauji pieaug.
"Ir jau redzams, ka ekonomiskais pamats, auditorijas sasniegšanas veids kanāliem vairs nav panesams un ir pat neizdevīgs."
Ietekmēs informatīvo drošību
Visu šo iemeslu rezultātā nolemts aiziet no bezmaksas apraides. Toties ieguvumi būšot gana lielāki. Tas, ka liels spēlētājs iziet no bezmaksas apraides, noteikti atstāšot ietekmi uz informatīvo pārklājumu un drošību. Kanāls jau iepriekš esot vērsies pie dažādām institūcijām ar skaidrojumu, bet dzirdīgas ausis tas neesot sasniedzis.
Novērojumi rāda, ka Latvijā visi lielākie kanāli ir maksas apritēs, arī interneta portāli iet uz maksas saturu un bezmaksas sadaļa kļūst aizvien mazāka.
Signāls ir ļoti draudīgs – Latvijas reklāmas tirgus ir mazākais Baltijā un pie šāda reklāmas tirgus vietējais saturs nevar kļūt lielāks, tas var tikai samazināties.
"Tas, ka "Google", "Facebook" – dažādas lielās platformas – aizvien vairāk apēd un izspiež vietējos medijus no savām pozīcijām, ir ļoti draudošs signāls. Latvijā televīzijas kanāli palikuši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi un, līdzko kāds kanāls iziet ārā, tas nav labs vēstījums," teic Kalniņš.
Satraukumu par to, ka var mazināties virszemes apraidē esošo dalībnieku piedāvājums, pauž mediju eksperts Sergejs Kruks: "TV24 piedāvāja viedokļu daudzveidību, to, kā citos kanālos nebija. Tur ir interesantas diskusijas ar cilvēkiem, ko neredzam citos medijos. Man arī studenti ir veikuši satura analīzi un ar skaitļiem konstatējuši, ka viedokļu daudzveidība tur ir, viedokļi ir interesanti. Ir tādas bažas, ka [piedāvājuma] būs mazāk. TV24 atšķiras uz [kopējā] fona. Tas ir privāts uzņēmums un, kā viņi var savilkt budžetu kopā, tā viņi dara."
NEPLP ciena TV24 izvēli
Tikmēr par sabiedrisko pasūtījumu atbildīgās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska uzsver – bezmaksas zemes apraidei ir sava nozīme, tajā skaitā sociālā un drošības, jo no valsts puses ir svarīgi nodrošināt informācijas pieejamību iedzīvotājiem, dodot iespēju sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas un finansiālām iespējām. Tām televīzijām, kas izvēlas iet šo ceļu, apraides izmaksas sedz valsts un tas notiek caur NEPLP. Vienlaikus šīs programmas nevar saņemt papildu maksājumus no programmu izplatītājiem. NEPLP ciena TV24 izvēli mainīt savu darbības un biznesa modeli, uzsver Kalderauska:
"Tas ir zināms zaudējums bezmaksas zemes apraidei, jo šai programmai bija izveidojusies sava auditorija. Tagad šo programmu varēs sasniegt, maksājot par to, caur programmu izplatītājiem.
Taču mēs tuvākā mēneša laikā plānojam izsludināt atkārtotu konkursu uz šo trešo brīvo vietu bezmaksas zemē un mēs ļoti ceram, ka šajā konkursā pieteiksies un, cik mums ir zināms, interese ir."
Kalderauska cer, ka atkārtots konkurss būs veiksmīgs, jo interesi izrādījuši vairāki dalībnieki.
NEPLP: Bezmaksas televīzijas izmanto mazāk
Vienlaikus viņa stāsta par mediju lietotāju paradumu maiņu, kas ietekmē katra izvēli.
"Mēs redzam tendences, ka samazinās to iedzīvotāju skaits, kas izmanto bezmaksas televīzijas vai arī virszemes maksas televīzijas pakalpojumus. Šis patēriņš ir neliels, bet joprojām stabils. No valsts drošības viedokļa neatkarīgi no tā, vai šīs kopējās tendences ir par labu maksas platformām, šo pakalpojumu ir ļoti svarīgi saglabāt, lai tas būtu pieejams jebkuram cilvēkam Latvijā neatkarīgi no finansiālā stāvokļa.
Tas, ka mainās vai samazinās to televīzijas programmu piedāvājums, kas vispār vēlas startēt šajā bezmaksas apraidē, ir satraucoši."
Tā esot jaunā realitāte, ar ko jārēķinās. Kalderauska cer, ka turpmākos divus gadus bezmaksas apraidē būs trīs komerciālās televīzijas programmas.
Jāsakārto jautājums par bezmaksas apraidi
Jau pirms vairākiem gadiem iepriekšējā NEPLP vadība uzsvēra, ka nākamajai padomes vadībai būs jāsakārto jautājums par bezmaksas apraidi un to, ka nauda no Mediju atbalsta fonda jāvirza tam, lai stiprinātu saturu, bet tas nenotiek. Ko NEPLP darīs, lai šo saturu stiprinātu? Kalderauska stāsta, ka šogad recenzenti izvērtējuši saturu un ir vienisprātis, ka saturs ir īpaši nozīmīgs šajos ģeopolitiskajos apstākļos, lai sabiedrība varētu saņemt daudzveidīgu saturu un prioritāri – ziņas un analītiku, kas ir resursu ietilpīgi un dārgi.
"Šis saturs būtu jāstiprina vismaz caur Mediju atbalsta fondu, un esam aicinājuši Kultūras ministriju pārskatīt nosacījumus un precizēt tos, lai bezmaksas apraidē esošās programmas saņemtu noteiktu finansējumu, kad satura finansēšana bija NEPLP ziņā, bet tika nodota Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārraudzītajā Mediju atbalsta fondā, un mēs aicinām atgriezt finansējumu tādā apmērā, kāds tas bija pirms šī fonda nodošanas SIF," saka NEPLP pārstāve.
Tāpat NEPLP vēlas noteikumu precizēšanu, kādā veidā var saņemt atbalstu sabiedriski nozīmīgam saturam, ņemot vērā to, ka bezmaksas apraidē esošajām programmām nav konkurences un to ir tik, cik ir.
Saeimas komisija sola analizēt situāciju
Ko par šo situāciju saka Saeimas Mediju politikas apakškomisijas pārstāvji? Šīs apakškomisijas vadītājs Atis Švinka nesaskata traģēdiju faktā, ka TV24 izies no bezmaksas apraides. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka jautājums par virszemes televīziju jāskata plašāk. NEPLP veic pētījumu un, balstoties uz to, jau novembrī komisijā šis jautājums tiks analizēts.
"Mēs zinām, ka tagad tiek slēgti kārtējie līgumi uz nākamajiem diviem gadiem, bet pēc šī perioda būtu lielā izšķiršanās, kas notiks ar bezmaksas virszemes apraidi. Tad vajadzētu plašāku diskusiju, kāds ir mērķis, ko gribam, kādi ir virszemes televīzijas ieguvumi, ko sabiedrība iegūst gan no pieejamības viedokļa, gan no drošības un satura daudzveidības viedokļa un arī televīzijas izaugsmes viedokļa," stāsta Švinka.
Švinkas paustais vedina domāt, ka bezmaksas apraides vētīšana būs Saeimas deputātu dienaskārtībā jau pārskatāmā nākotnē.
"TV3 Group Latvija": Aiziešana no bezmaksas apraides – nepieciešams solis
Latvijas Radio neizdevās iegūt atbildīgās Kultūras ministrijas skatījumu šajā jautājumā. Savukārt TV3 bezmaksas apraidi pameta pirms 10 gadiem.
"Aiziešana no bezmaksas apraides bija nepieciešams solis, lai turpinātu attīstīt mūsu biznesu. Aizvien pieaugošās satura ražošanas un iegādes izmaksas pārsniedz reklāmas ieņēmumu pieaugumu, kas arī kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem "TV3 Group" lēmumam atstāt bezmaksas apraidi.
Uzskatām to par pareizu lēmumu, kas ļāva uzņēmumam turpināt ieguldīt ziņu un vietējā satura veidošanā un attīstībā.
Tolaik pastāvēja riski, ka ievērojami var samazināties kanālu reitingi, samazinot arī reklāmas ieņēmumus, taču liela daļa mūsu skatītāju turpināja patērēt kanālu saturu. Mūsdienās bezmaksas apraides statuss nodrošina pavisam nelielu daļu no kopējās auditorijas, tādēļ riski ir niecīgi," rakstiski atbildēja "TV3 Group Latvija" vadītājs Mindaugs Rakausks.
Tikmēr situācija kaimiņvalstīs ar bezmaksas apraides kanāliem atšķiras. Piemēram, Igaunijā bezmaksas apraidē ir tikai sabiedriskā televīzija un daži ārzemju kanāli, savukārt Lietuvā tiek pārraidītas 15 programmas.
