Šobrīd valstī noteiktā kārtība paredz: kaut gan vakcinācija pret 14 slimībām bērniem ir noteikta kā obligāta, saskaņā ar vakcinācijas noteikumiem vecākiem ir tiesības atteikties no bērna vakcinācijas. Kad izskanēja ziņas par difterijas skarto ģimeni un četrus gadus vecs zēns nomira, no vairākām iestādēm sāka nākt priekšlikumi, kā varētu turpmāk rīkoties, ja vecāki nevakcinē bērnus.
Piekrišanu dod bāriņtiesa? Vai labāk neatraidāmas vakcīnas?
17. septembrī, nākamajā dienā pēc puisēna nāves, Tiesībsarga birojs nāca klajā ar esošo likumu skaidrojumu, kas gan ārstiem, gan bāriņtiesām izrādījās jaunums. Proti, ja ārsts uzskata, ka vakcinācija ir bērna interesēs, bet vecāki nepiekrīt bērna vakcinācijai, ārstam jāvēršas ar motivētu iesniegumu bāriņtiesā, kura var dot piekrišanu vecāku vietā.
Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova ir skeptiska, šādam instrumentam esot blaknes. Centrs veic bāriņtiesu uzraudzību. "Lēmumu vakcinēt vai nevakcinēt bērnu uzlikt uz bāriņtiesas pleciem nebūtu korekti un efektīvi.
Tas nebūs tūlītēji, un tas bērnam var kaitēt vēl vairāk tāpēc, ka vecāki tam nepiekritīs un darīs visu, lai bāriņtiesai viņi nebūtu sasniedzami," viņa norādīja.
Viņa par šādiem gadījumiem, kad ārsti vērsušies bāriņtiesās saistībā ar vakcināciju, arī neesot dzirdējusi: "Šādā griezumā vismaz mūsu rīcībā nav neviens gadījums bijis." Iepriekš gan esot bijis gadījums, kad bāriņtiesā vērsās ārsti, jo kādam bērnam bija nepieciešama asins pārliešana, pret ko vecāki iebilda.
"Viena lieta ir akūta manipulācija, lai glābtu dzīvību te un tagad, taču vakcinācija tomēr ir cita ārstniecības sastāvdaļa. Jā, līdz šim neviens no mediķiem uz to šādi nav raudzījies. Tas, manuprāt, nav tik vienkārši," Gorbunova sacīja un piebilda: vajadzētu detalizētu ārsta izklāstu, turklāt bāriņtiesas lēmums, lai arī ir tūlītēji izpildāms, ir administratīvs akts, kas ir pārsūdzams. Līdz ar to esot diezgan paredzams, ka vecāki pretosies bērna nogādāšanai iestādē. "Vecāki var slēpties, izvairīties, tas būs process, kura izpildi vajadzēs vienalga realizēt pašai bāriņtiesai, un, visticamāk, šīs situācijas novedīs pie vienpersoniskiem lēmumiem," skaidroja Gorbunova.
Kā LSM.lv uzzināja Bērnu slimnīcā, piemēram, nesenajā difterijas gadījumā slimnīcas ārsti nevērsās bāriņtiesā par to, ka ir stacionēti ar difteriju slimi nevakcinēti bērni. Kā skaidroja slimnīcā, likums paredz vecāku iespējas atteikties no vakcinēšanās.
Gorbunovas ieskatā, labāks risinājums būtu pašai veselības nozarei izvērtēt, kuras no vakcīnām jāatstāj kā "patiešām neapspriežami obligātas" un, visticamāk, bez vecāku iespējas izvēlēties. "Taču tam ir jābūt izsvērtam, pamatotam lēmumam, kāpēc ir jābūt tā un ne citādi. Un kuras (vakcīnas) ir tās, kuras vecāks var izvēlēties, noformēt atteikšanos," norādīja Gorbunova.
Ar šādu ideju, ka jānosaka slimības, pret kurām vecāki nevar atteikties vakcinēt bērnu, jau nācis klajā veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"). Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere par to LSM.lv sacīja: "Noteikt, pret cik infekcijas slimībām vakcinācija ir obligāta, ir medicīnas jomas speciālistu kompetencē."
Nav potes, nav dārziņa un skolas?
Abu Meri arī izteicies, ka varētu apsvērt liegumu nevakcinētiem bērniem apmeklēt skolu vai bērnudārzu. Tas gan esot tikai viens no variantiem un galējs risinājums, pirms kura būtu jāizmēģina citas potenciālās iespējas, viņš teica portālam "Delfi."
Kā ir šobrīd – vai bērnam jābūt vakcinētam, lai apmeklētu dārziņu vai skolu?
"Izglītības jomu regulējošos tiesību aktos šobrīd nav tādas tiesību normas, kas noteiktu, ka izglītības iestāde nedrīkstētu uzņemt nevakcinētu bērnu un otrādi – ka, lai tiktu uzņemts, būtu jābūt vakcinētam," LSM.lv atbildēja Mārtiņš Langrāts, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sabiedrisko attiecību pārstāvis.
Vakcinācijas kartes kā obligāts nosacījums uzņemšanai izglītības programmā nav noteiktas ne Izglītības likumā, ne Vispārējās izglītības likumā, ne Profesionālās izglītības likumā vai uz šo likumu pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. "Ja šādas kartes vai izziņas tiek pieprasītas, tad tā ir izglītības iestāžu pašiniciatīva," norādīja Langrāts.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka risinājumi, kas paredz bērnu uzņemšanu mācību iestādē, ir pietiekami. "Vienmēr ir jautājums, kā tie tiek ievēroti. Risinot saasinātas problēmas, mums ir tendence izvēlēties pārregulācijas ceļu, kaut gan nereti problēma ir risināma ar konsekventu noteikumu ievērošanu un izpratnes veicināšanu," ministre atzina.
IZM valsts sekretāres vietniece Kristīne Niedre-Lahtere skaidroja, ka, piemēram, bērnam uzsākot savas gaitas pirmsskolā, tiek iesniegta medicīnas karte, kurā tiek atspoguļota arī vakcinācijas vēsture. "Visām obligātajām vakcīnām jābūt izietām 12–15 mēnešu vecumā. Ja pirmsskolas izglītības iestādes medmāsa vai par bērna veselību norādītā persona, saņemot informāciju, konstatē, ka bērns nav vakcinēts, tad tai attiecīgi jāsazinās ar ģimenes ārstu un jānoskaidro iemesls, kādēļ bērns nav vakcinēts," viņa norādīja.
Noteikumus, kas tiek prasīts, uzņemot bērnu pirmsskolas izglītības iestādēs, nosaka pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem. Esot gadījumi, ka bērnam ir piemērots individuāls potēšanas algoritms. Tiesa, IZM uzsver, ka vakcinācija vai tās neesamība šobrīd nav pamats izglītības ieguves ierobežošanai.
Vai būs bērna labākajās interesēs
Par priekšlikumu, ka bērni, kas nav vakcinēti, nevarētu atrasties izglītības iestādē, Bērnu aizsardzības centra pārstāve Gorbunova teica, ka "tas ir pilnīgi pretēji bērnu labākajām interesēm. Tāpēc, ka nav vakcinēts, nevar aizliegt iegūt valstī noteikto izglītību, kas ir vispārējās tiesības".
Uz jautājumu, vai ar esošo regulējumu dārziņos un skolās pietiek, lai bērni būtu pasargāti no saslimšanas ar vakcīnregulējamām slimībām, Tiesībsarga biroja pārstāve Grāvere atbildēja:
"Kamēr vakcinācijas aptvere ir pietiekami augsta, ar esošo regulējumu ir pietiekami, lai sabiedrība kopumā būtu pasargāta no infekcijas slimībām. Katrs bērns, kas nav vakcinēts, nav pasargāts no vakcīnregulējamām slimībām. To pierāda nesenais difterijas gadījums. Tagad tā ir medicīnas jomas speciālistu un politiska izšķiršanās, vai ar spēkā esošo regulējumu ir pietiekami. Tikpat būtiski ir pievērst uzmanību tam, kā spēkā esošais regulējums tiek piemērots praksē, – vai ārsti izskaidro vakcinācijas nozīmi, vakcīnu sastāvu un citus vecākus interesējošus jautājumus, lai vecāki izlemtu par labu vakcinācijai."
Tiesībsargs sāk pārbaudes lietu. Un ko vērtē bāriņtiesa
Saistībā ar konkrēto plašu rezonansi izraisījušo difterijas gadījumu Tiesībsarga birojs uzsācis pārbaudes lietu, tās ietvaros pētīs iesaistīto personu rīcības atbilstību tiesiskajam regulējumam. "Sniegsim rekomendācijas, ja būs nepieciešams," norādīja Grāvere.
Kā LSM.lv atzina Bērnu aizsardzības centra pārstāve Gorbunova, līdz šim nav saņemta informācija, ka konkrētā ģimene līdz pagājušajai piektdienai būtu bijusi bāriņtiesu redzeslokā, proti, kas varētu nozīmēt, ka bijušas kādas problēmas ar bērnu aprūpi.
"Tādas informācijas nav, un neviena no bāriņtiesām nav atsaukusies, ka būtu bijusi informācija par šo ģimeni," viņa norādīja.
Kā stāstīja Madonas novada bāriņtiesas vadītāja Olga Elsiņa, bāriņtiesa par šo ģimeni uzzinājusi pagājušajā piektdienā, kad saņēma vēstuli no Bērnu slimnīcas, ka "bērni atrodas dzīvībai bīstamā situācijā, ir augsti apdraudējuma riski veselībai un dzīvībai, un ka bērni nekavējoties ir jāatgriež atpakaļ slimnīcā." Proti, todien vecāki bija izņēmuši divus savus bērnus, kas slimnīcā ārstējās no difterijas komplikācijām, no slimnīcas. Kā vēlāk bērnu tēvs Lauris stāstīja Latvijas Televīzijai, viņi tā rīkojās, jo zaudējuši uzticību ārstiem.
"Mērķis bija bērnu dzīvība un veselība. Bērnu stāvoklis pēc difterijas radītām komplikācijām tiešām bija dzīvību apdraudošs un viņām bija jāatrodas stacionārā," par ziņošanu bāriņtiesai sacīja Bērnu slimnīcas pārstāve Dace Ševčenko un piebilda, ka slimnīcai nebija pārliecības, ka bērni saņems nepieciešamo palīdzību, jo Bērnu slimnīca ir vienīgā specializētā bērnu ārstniecības iestāde.
Vecākus sākotnēji aizturēja policija, pēc tam piemēroja viņiem drošības līdzekļus – uzturēšanos noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts. Abus bērnus savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nogādāja atpakaļ slimnīcā. Vecākiem uz laiku ar vienpersonisko lēmumu bāriņtiesa atņēmusi aizgādības tiesības.
Gorbunova LSM.lv uzteica iestāžu sadarbību: "Kopš piektdienas mēs esam bijuši sazobē ar bāriņtiesu arī brīvdienu laikā un informācijas aprite par situāciju visu laiku tika monitorēta. Es nevaru nevienu sliktu vārdu teikt par sadarbību, bāriņtiesa faktiski strādāja roku rokā ar policiju.
Kad ģimene tika atrasta citā Latvijas pusē, tālāk tas bija policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbs un bāriņtiesas attiecīga lēmuma pieņemšana, lai nodrošinātu, ka bērni ir stacionārā un mediķu novērošanā."
3. oktobrī Madonas novada bāriņtiesa plāno pieņemt koleģiālu lēmumu, lems par to, vai atgriezt bērnus vecāku aprūpē." Tāpēc ir (noteiktas) 15 dienas, lai saprastu situāciju. Cik ilgi ārstēsies bērni, kādi izmeklējumi būs, kādas rekomendācijas būs no ārstu puses, vecākiem taču jāpilda būs tas viss. Viss būs atkarīgs no tā, kā vecāki būs gatavi sadarboties, kā atbildēs uz jautājumiem," sacīja Elsiņa. Tāpat kā citos gadījumos, bāriņtiesa arī izvērtēs, kādi ir ģimenes dzīves apstākļi, vai vecāki ir gatavi uzņemt bērnus atpakaļ, nodrošināt iztiktu, vai ģimenei ir ienākumi.
Divi no bērniem šobrīd turpina ārstēšanos no difterijas izraisītajām komplikācijām Bērnu slimnīcā. "Lai gan viņu veselības stāvoklis tiek uzskatīts par stabilu, abu bērnu ārstēšana prasa pastāvīgu un rūpīgu medicīnisko uzraudzību," stāstīja slimnīcas pārstāve Ševčenko. "Slimnīcas personāls pastāvīgi aprūpē pacientus, nodrošinot gan viņu medicīnisko aprūpi, gan labbūtību. Bērnus apmeklē arī viņu vecmāmiņa, taču kopš 20. septembra bāriņtiesas pieņemtā lēmuma par bērnu vecāku tiesību pārtraukšanu vecāki bērnus slimnīcā nav apciemojuši." Visticamāk, divu nedēļu laikā bērnus varēs izrakstīt no slimnīcas.
KONTEKSTS:
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šī gada septembrī nonāca trīs bērni, kuriem konstatēja difteriju. To konstatēja arī vienam pieaugušajam. Visi saslimšanas gadījumi bija savstarpēji saistīti, tie ir vienā ģimenē. Pateicoties labai vakcinācijas aptverei, Latvija līdz 2024. gada septembra sākumam bija no difterijas brīva zona.
