Apsver saīsināt bērna kopšanas atvaļinājumu; vecāki, pašvaldības un Nacionālā apvienība iebilst

Vēlas saīsināt atvaļinājumu

Labklājības ministrs Augulis norādīja, ka šajā situācijā ir jāsaprot, ar kādu mērķi tiktu veiktas šādas izmaiņas, jo ir jāsaprot, ka pašlaik tā ir tikai hipotēze, kas, iespējams, tuvā nākotnē varētu notikt.

Pēc ministra teiktā, pirmais mērķis ir palielināt bērna kopšanas pabalstu no pašreizējā 171 eiro līdz 377 eiro, kas ir plāns tālākajiem budžeta pieteikumiem.

Šāds ierosinājums no ministrijas puses jau ir ticis iesniegts. Pašlaik ideja par bērnu kopšanas atvaļinājuma saīsināšanu no pusotra gada līdz vienam gadam ir vien hipotētisks risinājums, kas varētu tikt ņemts vērā.

"Vispār valdībā nav pārrunāts. Tas ir tas, ko mēs iekšēji arī skatāmies, vērtējam, kā mēs nodrošināsim nākotnē tām pašām māmiņām, kas ir šodien, kā mēs nodrošināsim arī to, kādas būs vecumdienas, un vecumdienu izmaksas. Mums ir jārēķinās nevis šodienai, nevis rītdienai, bet mums ir jāskatās mazliet tālāk," norādīja ministrs.

Tāpat šādas izmaiņas varētu stāties spēkā tikai tad, kad būtu attiecīgi pieejami tāda veida bērnudārzi, kas ir pielāgoti mazuļiem no viena gada vecuma, un auklīšu pakalpojumi. Tādā veidā varētu palīdzēt uzņēmējiem nodrošināt darba spēku. Tomēr to noteikti nebūtu iespējams paveikt šajā budžeta plānošanas laikā vai pat aiznākamajā budžetā.

Mammas negatīvi vērtē priekšlikumu

Rīgas parkos sastaptie bērnu vecāki ieceri par īsāku bērna kopšanas atvaļinājumu un iespēju ātrāk atsākt strādāt vērtē drīzāk negatīvi.

Mamma Linda: "Viens gads ir ļoti mazs vecums bērnam. Viņu nevar vēl sūtīt bērnudārzā. Viņš ar pieaugušo viens pret vienu dzīvojas. Ir mammas, kas varbūt izvēlas iet uz darbu viena gada vecumā, nevis pusotra, bet viņas tad nodrošina aukli vai arī tētis paliek ar bērnu. Bet viengadīgs bērns vēl bērnudārzā nevar iet. Es ceru, ka mēs neejam uz ASV kapitālistisko sistēmu, kur bērnus audzina citi cilvēki."

Mamma Guna: "Es domāju, ka jau pusotrs [gads] ir maz. Mums nav jāskrien pakaļ Amerikai, kur ir 3 mēneši, un bērns vispār neredz mammu vai tēti. Esmu pret. Man liekas, ka ar šo garo bērna kopšanas atvaļinājumu varbūt var tieši pievilināt tos cilvēkus, kas ir aizbraukuši un kuriem citās pasaules valstīs ir jāskrien uz darbu, un viņi varbūt izvēlas atgriezties mājās un pēc tam šeit paliek ar visiem saviem bērniem, un ir darbaspēks."

Mamma Ilze:  "Es teiktu, ka ne visiem droši vien ir iespēja bērnus kaut kur atstāt. Es pieļauju, ka tādā gadījumā daudzi vecāki neatgrieztos tāpat tajā darbā. Meklētu citus risinājumus. Ne visi bērni ir gatavi gada vecumā palikt vieni paši ar kādiem pieskatītājiem. Tādus mazus, viengadīgus arī bērnudārzā ne visus var viegli atstāt. Tā strādāšana tāpat ir ļoti saraustīta vecākiem."

Un nevar arī sagaidīt, ka bērnu audzināšanu uzņemsies vecvecāki.

Mamma Gaida: "Vecvecāki, omītes strādā. Viņas nemaz nav jau tādos gados, kad vairs nestrādā. Es domāju, ka vajadzētu pilnu samaksu ģimenei vai mammai līdz pusotra gada vecumam."

Lai arī uzrunātie bērnu vecāki norāda, ka viengadīgu bērnu nelabprāt atstātu bērnudārzā, ministra ieskatā, tie esot tikai izņēmumi. "Nu ir psihoemocionālais stāvoklis kādam atšķirīgāks vai savādāks. Tie visi ir kaut kādi izņēmumi. Mēs nedrīkstam kaut kādā veidā mazināt savu ekonomiku, pienest darbaspēku un dot arī iespēju vecākiem strādāt."

Nacionālā apvienība iebilst

Saeimas opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāts Jānis Dombrava norādīja, ka "nav skaidrs, kur valdībai rodas tādas kaitīgas iniciatīvas".

Šobrīd ir jādara viss, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī, nevis grautu to. Ir jāatbalsta visas jaunās māmiņas, kas vēlas radīt bērnus, un šis laiks, pusotrs gads ar mazo, ir vēlams bērna attīstībai, uzskata deputāts.

"Protams, ka nē. Pirmkārt, es neredzu par iespējamu, ka tuvāko gadu laikā Rīgā un Pierīgā varētu paplašināt šo bērnudārza pieejamību viengadniekiem. Jau šobrīd ar esošo situāciju ir problemātika, un nākamā lieta ir psihoemocionālā puse, ko dažādas māmiņas un vecāku organizācijas ir ne reizi vien uzsvērušas, ka ir šī nepieciešamība bērnam atrasties vecāku tuvumā pirmajos dzīves gados. Nav īsti skaidrs, kā vārdā tad būtu bērns viena gada vecumā jānodod svešu cilvēku aprūpē," vērtēja Dombrava.

Viņš uzsvēra, ka šajā vecumā bērns ir pārāk mazs un bieži vien nemaz nespēj izdarīt lietas, kas nepieciešamas, lai spētu apmeklēt dārziņu. Turklāt jau tagad ir problemātiski nodrošināt dārziņus ikvienam Rīgā un Pierīgā.

Iebilst arī Pašvaldību savienība un LDDK

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka šeit vispirms ir jādomā par bērnu labbūtību un to, kā šīs izmaiņas ietekmētu viņu veselību. Prakse rāda, ka bērni visbiežāk slimo no pusotra gada līdz 3 gadu vecumam, tie bērni, kas atnāk uz pirmsskolas izglītības iestādi trīs gadu vecumā, viņi ir veselīgāki.

Viena gada vecumā daudzi mazuļi joprojām nav iemācījušies staigāt, kāda māmiņa joprojām baro ar krūti.

Arī pašlaik bērnu dārza iekārtojums ir paredzēts bērniem vecumā no pusotra gada vecuma.

"Rezultātā, ja mēs gada vecumā.. sekojoša būs situācija. Bērniņi slimos. Māmiņa tāpat būs uz darba nespējas lapas, un māmiņām arī būs ļoti liels stress. Tas nav pareizs lēmums, uz bērnu rēķina samazināt bērna kopšanas atvaļinājuma termiņu līdz gadam, tādā veidā plānojot, ka mēs atgriezīsim darba tirgū jaunās māmiņas un tādā veidā risinām," sprieda Dundure.

Viņa norādīja, ka Latvijā katrs desmitais jaunietis nemācās un nestrādā, un pērn secināts, ka tie ir 27 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Pēc Dundures teiktā, vērtīgāk būtu veidot iespējas un radīt apstākļus, lai šie jaunieši iekļaujas darba tirgū.

"Tas tiešām ir tikai un vienīgi Auguļa kunga viedoklis, kas tika publicēts," vērtēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Darba devēji domā, ka vecākus atsākt strādāt un saņemt pabalstu mudinās arī tas, ka no nākamā gada strādājošajiem vecākiem sola izmaksāt lielāku vecāku pabalsta daļu.

Demogrāfe: Tas var būt tuvredzīgs lēmums 

Arī demogrāfe Zane Vārpiņa piekrīt, ka motivēt strādāt drīkst, bet piespiest – nē. Pašlaik vecākiem ir dota izvēles iespēja, un vecāki, kas grib un var, darbā atgriežas agrāk.

"Es uzskatu, ka bērna kopšanas atvaļinājuma saīsināšana būtu ārkārtīgi tuvredzīgs lēmums. Tādā laikā, kad dzimstība ir ļoti zema, mēs varam nebūt izsmēluši vēl to zemāko līmeni.

Mēs nevaram atļauties eksperimentēt un saīsināt vēl to laiku, ko bērns pavada kopā ar mammu vai tēti.

Tikai tāpēc, lai segtu šodienas darba tirgus pieprasījumu," sprieda Vārpiņa.

Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa sprieda: "Es pati arī savulaik sarunās ar kolēģiem esmu teikusi, ka, ja saīsinās bērna kopšanas laiku, tad mēs paši iesim streikot un teiksim, ka tā nedrīkst darīt. Jo Latvijā nav bagātas ģimenes, vidējā ģimene nav ļoti turīga, ka varētu teikt, - labi! Mums būs auklīte. Es arī gaidu ministrijas atbildes, kas ar to ir domāts? Cik nopietns ir šis plāns?"

Par gluži citu tendenci šomēnes vēstīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili", kurā izpētīts, ka daudzām māmiņām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām darbā vienkārši vairs nav vietas, un viņas kļūst par bezdarbniecēm. Vairākas māmiņas atzina, ka viņas pat ir bijušas spiestas parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu.