Lai varētu nodrošināt nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem, kā arī lai 2025. gadā solidarizētos ar valsts pārvaldes izdevumu mazināšanu, kā viens no kompensējošiem pasākumiem ir paredzēta politisko organizāciju finansējuma atstāšana 2024. gada līmenī, teikts grozījumu anotācijā.
Izmaiņu rosinošās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") sēdē sacīja, ka dažādas iestādes, ministrijas strādā, lai samazinātu savus izdevumus, taču arī politiskajām partijām esot "nepieciešams solidarizēties".
Pieņemtie grozījumi paredz, ka politiskajām organizācijām 2025. gadā valsts budžeta finansējumu aprēķinās un piešķirs, ņemot vērā 2024. gada minimālo mēnešalgu.
Valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2024. gadā kopumā būs jau 6,65 miljoni eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija.
Visvairāk jeb 1,12 miljoni eiro piešķirti "Jaunajai vienotībai", 898 761 eiro – Zaļo un zemnieku savienībai, 790 482 eiro – "Apvienotajam sarakstam", 752 007 eiro – Nacionālajai apvienībai. Ap 0,5 miljonus eiro saņems trīs partijas – "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā", bet kopumā starp naudas saņēmējiem būs vēl seši politiskie spēki, daļa no kuriem nav pārstāvēti nekādās varas struktūrās un politisko darbību veic minimāli.
Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Piešķiramais finansējums ir sasaistīts ar minimālās algas apmēru, tādējādi tās celšana nozīmē arī partiju valsts finansējuma palielināšanu. Plānots, ka 2025. gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā – līdz 780 eiro, 2027.gadā – līdz 820 eiro, bet 2028.gadā – līdz 860 eiro, kas atbilstoši likumam nozīmēs arī regulāru partijām izmaksātā finansējuma pieaugumu.
KONTEKSTS:
Taupības nolūkos ministrijām bija jāplāno, kā samazināt izdevumus. Augusta beigās valdība lēma ieviest taupības pasākumus publiskajā sektorā – ierobežot tēriņus par precēm un pakalpojumiem, noteikt algu pieauguma griestus, kā arī iesaldēt amatu skaitu valsts un pašvaldību iestādēs. Vēlāk premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") piedāvāja, ka politiskajām partijām valsts finansējums 2025. gadā jāiesaldē.
Lai rastu papildu naudu budžeta prioritātei – drošībai –, plāno noteikt arī izmaiņas nodokļos. 6. septembrī Finanšu ministrija informēja, ka nākamgad palielinās Iedzīvotāju ienākuma nodokli, minimālo algu un neapliekamo minimumu.
