Politiķu bezatbildības robeža. Kādēļ par ilgo kavēšanos austrumu robežas izbūvē atbildīgi tikai ierēdņi?

Vai tiešām par nebeidzamo jucekli ar robežas būvniecību atbildīgi ir tikai ierēdņi, nevis politiķi?   

Līgums ar "Igate" aizvien spēkā, lai gan tā nebūvē žogu jau 5 gadus

Pašlaik darbi pie Krievijas robežas izbūves turpinās, tur jau slejas pāris metrus augsts pelēks metāla sieta žogs, kam virspusē uzmontētas dzeloņstieples. Gar to iet ap desmit metru plata smilšu stiga. Gabaliņu tālāk notiek žoga montāža, traktors rok grāvi gar iepriekš iedzītiem stabiem. Žogs tiek drusku ierakts, lai nevarētu viegli izrakties pa apakšu.

Kad traktors kādu gabaliņu paracis, vīri ar akumulatora skrūvgriežiem pie stabiem pieskrūvē smagus metāla stiepļu paneļus.

Robežas būvniecības ģenerāluzņēmējs tagad ir valstij piederošais uzņēmums "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

2021. gada nogalē VNĪ sāka būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju. Tur žogu šovasar pabeidza un tagad turpinās ceļu un patruļtaku ierīkošana. 

Robežai ar Krieviju bija jābūt izbūvētai jau 2019. gadā.

Robežsardzei no 2015. gada bija līgums ar firmu "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"". Tomēr Valsts kontrole un izmeklētāji atklāja nelikumības, un gandrīz piecus gadus būvniecība nenotika.

Pērn arī šim robežas posmam pieķērās "Valsts nekustamie īpašumi".

"Ja mēs runājam par Latvijas un Krievijas robežu, tad ar iepriekšējo būvnieku tur bija uzbūvēti jau gandrīz 100 kilometri, bija uzbūvēta arī infrastruktūra. Tas posms, kur nekas nebija uzbūvēts, bija 53 kilometri," pašreizējo situāciju iezīmē "Valsts nekustamo īpašumu" valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Vēl jāuzbūvē vairāk nekā 180 kilometru žoga, ceļu un taku. Darbus dažādos posmos veic sešas būvfirmas.

"Plāns ir līdz gada beigām pabeigt visu, kas ir sausajās vietās, un tad līdz nākamā gada oktobrim pilnībā pabeigt šo objektu. Tas ir gan mūsu plānā, gan tāds ir valdības uzdevums. Turpināsim strādāt pie infrastruktūras, bet primārā vajadzība ir žoga izbūve," skaidro Jeļena Gavrilova. 

Pēc viņas teiktā, būvniecību galvenokārt sarežģī purvi un laikapstākļi.

Lai gan darbi nenotiek jau piecus gadus, joprojām ir spēkā Valsts robežsardzes noslēgtais līgums par robežas būvēšanu ar uzņēmumu "Igate". 

Risinājumi esot vairāki – vai nu līgumu lauzt, vai nu mierīgā ceļā vienoties par attiecību izbeigšanu.

"Ir vairāki scenāriji vai scenāriju kombinācijas, līdz ar to šobrīd komentēt par agru, jo mēs esam procesā iekšā," saka Gavrilova.

Līdz šim tapušās būves uz Krievijas robežas nav nodotas ekspluatācijā, jo daudzviet uzbūvētais neatbilst projektam. Žogam ir mazāks stieples diametrs, nekā prasīts, daudzviet koka laipas ir aizstātas ar šķeldas takām. 

Lai gan Gavrilova neatklāj, kādā stadijā šobrīd ir sarunas, Latvijas Radio ir zināms, ka tieši

jautājums, kā un kurš novērsīs neatbilstības projektam, ir galvenais klupšanas akmens. Tas var maksāt vairākus miljonus eiro.

Ja to uzņemsies VNĪ, tad var izrādīties, ka valsts par vienu un to pašu darbu būs samaksājusi divreiz.

"Viss atbilstoši pasūtītāja vēlmēm un vajadzībām"

Uzņēmums "Igate" arī negrasās tā vienkārši aiziet. Rakstiskā atbildē "Igates" pārstāvis Jurģis Kijoneks norāda, ka viņi ir rīkojušies pēc pasūtītāja, tas ir – robežsardzes – vēlmēm.

"Sabiedrība ["Igate"] visus darbus ir veikusi atbilstoši pasūtītāja vēlmēm un vajadzībām, vienlaikus pastāvīgi apliecinot spēju, vēlmi un gatavību nodot uz robežas izbūvēto infrastruktūru ekspluatācijā. Diemžēl no sabiebrības neatkarīgu apstākļu dēļ līdz pat šim brīdim tas nav izdevies, neskatoties un faktu, ka izbūvētā infrastruktūra no tās izbūves brīža tiek intensīvi ekspluatēta bez atbilstošas uzturēšanas," norāda Jurģis Kijoneks.

Viņš atzīst, ka pirms nodošanas ekspluatācijā tiešām jānovērš defekti – gan tie, kas pieļauti būvniecībā, gan tie, kas radušies "intensīvas ekspluatācijas rezultātā" vietām jau no 2015. gada.

"Igates" pārstāvis arī uzsver, ka firma ir gatava izpildīt līgumu. 

"Sabiedrība nekad nav vēlējusies lauzt noslēgto līgumu, gluži pretēji – pastāvīgi norāda uz spēju, vēlmi un gatavību izpildīt ar līgumu uzņemtās saistības," pauž Jurģis Kijoneks.

No abu pušu sniegtās informācijas izriet, ka smagākais temats sarunās par līguma izbeigšanu ir tas, ka robežsardze savulaik projektam neatbilstošos darbus ir pieņēmusi un apmaksājusi, kā arī tas, ka nu jau nolietojuma dēļ būves ir arī jālabo.

Austrumu robeža un septiņas krimināllietas; vēl neviena sprieduma 

Kurzemes rajona tiesa šī gada 12. septembrī videokonferences režīmā notika kārtējā tiesas sēde vienā no saistībā ar austrumu robežas izbūvi ierosinātajām krimināllietām.  Visu apsūdzēto un viņiem inkriminēto krimināllikuma pantu nolasīšana aizņēma krietnu brīdi.

Atbilstoši apsūdzībai uzņēmuma "Igate" pārstāvjus, būvuzraugu un robežsardzes darbiniekus tiesā par lētāku materiālu izmantošanu robežas būvē, nekā projektā paredzēts.

Tāpat robežsardze maksājusi par darbiem, kas iepirkumā nav paredzēti.

Prokurors uzskata, ka krāpšanas rezultātā robežsardze no savas naudas uzņēmumam nelikumīgi izmaksājusi miljoniem eiro.

12. septembra tiesas sēdē bija paredzēts nopratināt bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru. Viņš nebija ieradies jeb precīzāk sakot, pieslēdzies tiesas sēdei. Viņa neierašanos tiesa atzina par attaisnojošu. Nebija arī viens no apsūdzētajiem Valērijs Bluss. Tiesa sēdi atlika.

Lieta tiesā ir jau divus gadus. Šobrīd nav zināms, kad varētu nonākt līdz pirmās instances spriedumam.

Šī lieta, kurā apsūdzēts "Igates" līdzīpašnieks Māris Peilāns, būvuzraugs Valērijs Bluss un bijušie robežsardzes darbinieki Uldis Zemmers un Jolanta Ķikute, ir viena no septiņām krimināllietām, kas ierosinātas saistībā ar austrumu robežas nostiprināšanu.

Citā lietā par dienesta noziegumiem apsūdzēts bijušais dienesta priekšnieks Normunds Garbars, kas savukārt šajā lietā ir liecinieka statusā. Tāpat krimināllietas ir par neatbilstošu kameru un sensoru iepirkumiem.

Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniekus tiesā par neatbilstošas pagaidu dzeloņstieples nopirkšanu Baltkrievijas robežai, kā arī par robežjoslas tuvumā nocērtamo valsts īpašumā esošo koku nepieskatīšanu. 

Nevienā no šīm lietām vēl nav pat pirmās tiesu instances sprieduma.

Nolēmums ir tikai lietā, kurā par valstij piederošo koku izciršanu un pārdošanu tiesā firmas "Avoti G" īpašnieku Ivaru Galiņu. Viņš vainu neatzīst un spriedumu ir pārsūdzējis Latgales apgabaltiesā.

Divas lietas ir izbeigtas. Viena – par īpaši aizsargājama meža izciršanu, otra – pret robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu.

"Institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību"

Toreizējā Valsts kontroliere Elita Krūmiņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" 2020. gada 9. janvārī, runājot par būvniecību uz Latvijas–Krievija robežas, pauda: "Pirmām kārtām institūciju vadītāji neapzinājās savu atbildību par to, ka viņu institūcija rīkotos likumīgi un lietderīgi. Netika nodrošināta pienācīga kontrole no attiecīgās nozares ministrijas puses, un es gribu uzsvērt to, kas tas tiešām ir tāds ļoti liels patvaļas piemērs, ko mēs redzējām revīzijā."

Pārbaudē apstiprinājās aizdomas, ka pazuduši uz robežas nocirstie koki, būvniecība notikusi neatbilstoši projektam un būvniekam pasūtīts būvēt to, kas nemaz nav bijis iepirkumā paredzēts.

"Ja mēs paskatāmies to normatīvo aktu spektru, kas ir pārkāpts, tad mēs varam uzskaitīt normatīvos aktus, sākot no Publiskas (personas) finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, pa vidu likumus un normatīvos aktus, kas regulē iepirkumus, būvniecību, un nobeidzot ar elementāriem grāmatvedības uzskaites jautājumiem, kas nav bijuši ievēroti," toreiz LTV sacīja Krūmiņa.

Tad revidenti rēķināja, ka prettiesiski iztērēti vismaz 7,4 miljoni eiro valsts naudas.

Valsts kontroliere jau tad bija pārsteigta par robežsardzes vadības rīcību, kas revidentu atrastos acīmredzamos pārkāpumus noliedza.

"Es varu izteikt tikai absolūtu izbrīnu, kā var nepiekrist tam, kas ir revīzijas ziņojumā absolūti pierādīts ar konkrētiem faktiem!

[…] Tā ir kārtējā demagoģija, kas patiesībā rosina domāt par to,

vai tāds vadītājs, kas nav spējīgs atzīt pārkāpumus vispār, var tālāk arī darboties produktīvi, likumīgi un lietderīgi!" sarunā ar LTV sašutumu pauda Elita Krūmiņa.

Robežsardzes vadība pēc Valsts kontroles atklājumiem palika amatos, un tās rosinātās dienesta izmeklēšanas nebeidzās ar amatpersonu sodīšanu. Iekšlietu ministrija, kuru tobrīd vadīja Sandis Ģirģens (toreiz "KPV LV"), neprasīja atbildību no dienesta vadītājiem. Arī iepriekš minētājās krimināllietās, ja neskaita bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru, figurē salīdzinoši zema ranga robežsardzes ierēdņi. 

"Piegāja situācijai ar lineālu" – politiķi būvdarbu apturēšanā vainoja Valsts kontroli

2021. gada augustā Baltkrievija uzsāka hibrīdkara operāciju pret Baltijas valstīm un Poliju, organizējot migrantu straumes. Tuvo Austrumu iedzīvotājus nogādāja pie robežas un vedināja nelikumīgi iekļūt Eiropas Savienībā.

Tā kā bija atklāti smagi pārkāpumi un patvaļa būvniecības darbos uz Krievijas robežas, darbi nenotika arī uz robežas ar Baltkrieviju. Arī tur līgums bija noslēgts ar sabiedrību "Igate". Žoga un ceļu trūkums apgrūtināja robežas sargāšanu.   

Ietekmīgi politiķi būvdarbu apturēšanā vainoja nevis Iekšlietu ministrijas un tās struktūru ierēdņus un vadību, bet Valsts kontroli un izmeklētājus, kas noziegumus atklāja.

Saeimas deputāts, toreizējais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" 2021. gada 10. augustā pauda: "Lāča pakalpojumu Latvijas valsts robežai un drošībai pasniedza Valsts kontrole, 2020. gada janvārī nākot ar revīzijas ziņojumu, uz kura pamata vairāki kriminālprocesi tika iesākti, kuri arī izbeigti, jo nav sastāva, pret pašreizējo robežsardzes priekšnieku, viņa vietnieku. Vēl vairāki turpinās jau vairāk nekā gadu, divus gadus." 

 "Runa ir par to, ka Valsts kontrole vienkārši no kabineta formāli ar lineālu šai situācijai piegāja," toreiz apgalvoja Latkovskis.

Latkovskis pārstāv partiju "Jaunā Vienotība". Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kura laikā notika nelikumības un patvaļa robežbūvē, ir viņa partijas biedrs. Latkovskis tolaik teica, ka robežsardzi notikušajā līdz galam nevar vainot.

"Protams, daļa atbildības jāuzņemas arī robežsardzei, kurai bija uzticēti arī būvniecības jautājumi, bet tas nav viņu primārais darbs!" toreiz sacīja Latkovskis.

Viņš savas domas nav mainījis arī šodien un joprojām uzskata, ka par robežbūves kavēšanos ir atbildīga Valsts kontrole. To Latvijas Radio apstiprināja pats Latkovskis.

Valsts kontrole pārmetumiem nepiekrīt, apgalvo – tur bija prettiesiska rīcība

Valsts kontrole šādam pārmetumam nepiekrita pirms trīs gadiem un nepiekrīt arī tagad. Iestāde nevarēja nereaģēt.  

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins uzskata: "Ja viņi rūpīgi iedziļinātos, izlasītu visu šo revīzijas ziņojumu, manuprāt, tad (tur ir) diezgan skaidri fakti un pierādījumi, ka šeit ir bijusi gan prettiesiska rīcība, gan arī nolaidība. Tā vieglprātīgā attieksme pret nodokļu maksātāju naudu… To es nesaprotu! Šeit nav runa par mazām summām."

Gatis Litvins skaidro, ka revīzijā labi izgaismojās, ka nelikumības veica klaji un pārdroši, īpaši neslēpjoties. Turklāt sekas ir tālejošas. Arī naudas izteiksmē.

"Mainījās dažādi projektu uzstādījumi, kāds to nomainīja. Faktiski materiāli mainījās tā, lai tas būtu izdevīgi darbu veicējam. […] Tie zaudējumi jau nav tikai tie, kas konkrētajā projektā ir zaudēti. Tie jau veidojas tālejoši," uzsver Gatis Litvins.

Kā piemēru viņš min plašos izcirtumus gar robežu. Robežsargi apgalvoja, ka tas viņiem nepieciešams pārredzamībai, tomēr kā norāda Valsts kontrolē, daudzviet šie klajumi ir aizauguši ar krūmiem un to pastāvīgai attīrīšanai vajag naudu.

Tāpat naudu vajag, lai atjaunotu šķeldu takas, kuras plaši izbūvēja projektā paredzēto koka laipu vietā, kas kalpotu ilgāk. 

"Šī revīzija labi aktualizēja to jautājumu par valsti kā rūpīgu saimnieku. No vienas puses, labi – tu izcērt vairāk, nekā vajag, taisi platākas joslas, OK! Bet tas, ka tu vienkārši neinteresējies, kur tas kokmateriāls paliek, tas, man liekas, ir klajš un kliedzošs gadījums. […] No projektu realizētāju viedokļa, robežsardze plus Nodrošinājuma valsts aģentūra –

šiem cilvēkiem, kas to projektu vadīja, viņiem vajadzēja saprast, ka tas koks, ka tie nav krūmi, tā ir vērtība, tā ir nodokļu maksātāju manta!" uzsver Valsts kontroles pārstāvis.

Revidente Daina Baha, kas piedalījās robežas revīzijā, min, ka būtiski ieguvumi no pārbaudes ir tas, ka mainīts tik nozīmīgu projektu izpildes un uzraudzības mehānisms, ka tagad darbus veic "Valsts nekustamie īpašumi", bet uzrauga Būvniecības valsts kontroles birojs. Sakārtoti likumi, kā robežu būvēt un kā valsts pelna ar nocirstajiem kokiem.

"Trešā lieta, kas ir arī nozīmīga, šīs revīzijas rezultātā tiek vērtēta atbildīgo personu atbildība. Tas šobrīd ir aizvien procesā, bet tas ir arī kā rezultāts, ka netiek atstāti bez ievērības šādi klaji likuma pārkāpumi, kas ir rīcībā ar valsts līdzekļiem, ar mantu un šajā gadījumā, tik nozīmīgā no drošības viedokļa būvniecības projektā," uzsver Daina Baha.

Tomēr Valsts kontroles un izmeklētāju darbu nav kritizējis tikai deputāts Latkovskis vien. Līdzīgu viedokli pirms gada Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" izteica arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

"Diemžēl patīk vai ne, esam aizkontrolējušies tik tālu, ka visi darbi tika apturēti, visi tagad baidās no kriminālprocesiem kriminālprocesu galā. Tas tomēr ir faktors, par ko ir jārunā. Mērķis ir kopā ar Iekšlietu un arī Aizsardzības ministrijām Nacionālās drošības padomes sēdē pārrunāt arī praktiskus darbus, kas ir veicami, juridiski likumdošanas procesus; jo, ja mēs tā turpināsim, nav ko sev liekuļot, austrumu robežas izbūve nenotiks tuvākā laikā vienkārši tāpēc, ka gana daudz birokrātijas, gana daudz pārbaudītāju, gana maz darītāju," pauda Rinkēvičs.

Bijušais "Jaunās Vienotības" politiķis austrumu robežu apmeklēja mēnesi pēc stāšanās amatā. Pirms tam viņš vairāk nekā desmit gadus bija ārlietu ministrs Valda Dombrovska, Laimdotas Straujumas, Māra Kučinska un Krišjāņa Kariņa valdībās.

"Toreiz pavisam savādāk bija – nebija tik vienkārši to izdarīt!"

Atskatoties uz Valsts kontroles revīziju un krimināllietu izmeklēšanām, ir skaidri redzams, ka ne Nodrošinājuma valsts aģentūrai, ne robežsardzei, ne arī pašai Iekšlietu ministrijai nebija spēju un zināšanu, lai tik lielu projektu īstenotu.

Vajadzīgie likumi nebija saskaņoti, un juceklīgo procesu neviens īsti nepieskatīja. Iekšlietu ministra amatu tobrīd jau ilgstoši ieņēma Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").

"Tagad, pēc desmit gadiem, paskatoties, kā vajadzētu rīkoties, – visās jomās varam paskatīties, kā vajadzēja rīkoties. Tajā brīdī es redzēju to, ka pēc 2015. gada un attiecīgi Ukrainas mums ir vajadzīga robeža," tagad saka Kozlovskis.

Ņemot vērā, ka Valsts kontrole jau no 2016. gada brīdināja Iekšlietu ministriju, ka ar robežas būvniecību iet kā pa celmiem, kā arī 2019. gadā atklātos smagos pārkāpumus ministrijas struktūrās, par ko tiesās ir vairāki kriminālprocesi, vai nevajadzēja rīkoties izlēmīgi un jau sākumā projekta vadību organizēt citādāk?

Kozlovskis spriež: "Toreiz pavisam savādāk bija – nebija tik vienkārši to izdarīt!

Arī tas viss finansējums, bija jautājums, vajadzēja savādāk. Bet es atvainojos – tajos džungļos, kuros bija sākotnēji, kurš labāk orientējās par robežsardzi? Nebija tādu."

Jautāts par savu lomu tā laika notikumos un vai viņš nav izsprucis no politiskās atbildības, Kozlovskis saka: "Nu, es tā gribētu teikt, ka visi šie kriminālprocesi, kā jūs minējāt, tā iestāde iniciējusi, kuru es pats izveidoju. […] Tagad vēlreiz gribu atgādināt […] – toreiz nebija šādu resursu, kādi ir tagad. Neviens netaisījās neko atbalstīt – nekāds ne VNĪ, neviena cita organizācija. Tā, ka reāli bija jādara… Tās struktūrvienības, kādas mums bija – Nodrošinājuma valsts aģentūra un Valsts robežsardze."

Ierēdņi pārāk baidoties no Iekšējās drošības biroja

Iestāde, ko Kozlovskis piemin, ir Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs. Tas no 2019. gada izmeklēja robežbūvē pastrādātos noziegumus un vēlāk sadarbojās ar Valsts kontroli.

Iestādes vadītājs tolaik bija Valters Mūrnieks. Taču pagājušajā gada vasarā, kad iekšlietu ministrs vēl bija Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta", Mūrnieks negaidīti amatu zaudēja.

"Nu nevar jau dzīvē redzēt visu tikai melnu un baltu un katrā pretimnācējā redzēt noziedznieku! Pirms ir kaut kas… Viņam beidzās termiņš, es vienkārši nepagarināju to," tā Mūrnieka atbrīvošanu no amata skaidro Kučinskis, kurš tagad ir Saeimas deputāts.

Viņš bija premjers no 2016. līdz 2019. gadam, kad arī notika apšaubāmie miljonus vērtie būvdarbi uz robežas ar Krieviju. 

 "Tas tāds drīzāk tāds filozofisks iekšējās lietas... redzējums, kā jāstrādā Iekšējam drošības dienestam. Un tās kratīšanas mājās pie robežsargiem, kuri faktiski neko nebija izdarījuši, nu, lai tiesa ar to tiek galā! Bet nu slikts jau viņš nebija, zinošs ļoti," piebilst Kučinskis.

Patiesībā Mūrniekam nebeidzās pilnvaru termiņš. Ministru kabinets IDB vadītāju bija apstiprinājis amatā līdz 2025. gadam. Pērn vasarā Mūrnieks sasniedza izdienas pensijas vecumu – 50 gadus. Saskaņā ar likumu, lai turpinātu darbu, bija nepieciešams ministra akcepts. Taču Kučinskis to nedeva.

Mūrnieks atteikumu apstrīdēja tiesā. Tiesas lietai kā pierādījums ir pievienota ierakstīta Mūrnieka un Kučinska saruna, kurā tobrīd vēl ministra amatā esošais politiķis savu lēmumu skaidro ar pārāk lielām ierēdņu bailēm no Iekšējā drošības biroja.

Latvijas Radio  rīcībā ir nonākusi pilna sarunas transkripcija, un tās fragmentā ministrs strīdas ar Mūrnieku:

Kučinskis: "Trešo reizi saku – ir vajadzīgs, lai viss strādātu un baidītos no tā… tā kā baidās policisti, ka viņi ņems kukuli, noķers, ņems tevi noķers, bet nevis baidītos pieņemt jebkuru lēmumu, pieņemt kaut kādu komandu nepareizu ielikt… Stresā iet projām, ka atkal IDB viņu noķers… Par ko? Nevis par zagšanu noķers, bet par kaut kādu rīcību, noslāpējot visu iniciatīvu! Tā to es… nevar panākt visu… kaut kādus lēmumus... ja, es būtu baidījies pieņemt lēmumus, piemēram, tad te nesēdētu… sēdētu kaut kādā kaktiņā… Gribētu, lai izšķiras, lai…"

Mūrnieks: "Tad jau sanāk, ka dienesta pilnvaru pārsniegšana, ļaunprātīga izmantošana, tas tad nav vairs noziegums Latvijā?"

Kučinskis: "Ir noziegums…"

Mūrnieks: "Kā tad jūs piedāvātu tā tīri cilvēcīgi reaģēt?"

Kučinskis: "Ir…"

Mūrnieks: "Pievērt acis?"

Kučinskis: "Ir taču lietas mums… Ir taču lietas, ko mēs visi saprotam.... nevajag pievērt acis… zog, pārkāpj likumu."

Mūrnieks: "Tieši tā! A kur mēs esam ierosinājuši kādu procesu, kur nav pārkāpts likums? Kaut ko mākslīgi radījuši? Kur ir tāds process?"

Kučinskis: "Nu kopējā stāstā no visas valsts varēja nesačakarēt visu! Iziet no tā sausām kājām, lai būtu žogs uzcelts galu galā."

Kučinkis, jautāts par patiesajiem IDB vadītāja atlaišanas iemesliem, tagad noliedz, ka sarunā būtu licis saprast, ka Iekšējās drošības biroja izmeklētājiem būtu bijis jāpiever acis uz likuma pārkāpumiem.  

"Tur visi tā bija iebaidīti, ka neviens pat darbā negribēja nākt un [iepirkumu] komisijā dabūt cilvēkus vispār nevarēja.

Tie nebija nekādi pārmetumi, viņš to mēģināja interpretēt. Viņš tajā pašā sarunā sāka teikt – tad iepirkumi ir tie, kāpēc jūs mani te negribat pagarināt. Nu ne jau iepirkumi! Runa ir par lielākām filozofiskām lietām un par misiju, kas ir jāveic dienestam," skaidro Kučinskis.

Viņš noliedz, ka mudinājis pievērt acis un pārmetis Mūrniekam: "Nu ne taču! Kādas blēņas! Viņam arī sarunā novērtēju to, ko viņš ir arī izdarījis, ne jau nu viņš slikti strādāja."

Šobrīd Valtera Mūrnieka ierosinātā administratīvā lieta par ministra lēmuma atcelšanu ir Senātā. Līdz šim divas tiesu instances viņa prasību noraidījušas.

Latvijas Radio centās sarunāt interviju ar Mūrnieku, bet viņš atteicās komentēt sarunu ar Kučinski.

Vai robežbūves neveiksmīgais process, kas izmaksāja tik dārgi gan naudas, gan drošības ziņā, būs mācība valsts pārvaldei? Un vai turpmāk šādu patvaļu un nolaidību vairs nepieļaus?

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins domā, ka "iekšlietu jomā noteikti! Iekšlietu jomā šo revīzijas ziņojumu ir izlasījuši, noteikti labi pārzina, es domāju, ka tur vajadzētu būt kaut kādiem secinājumiem".

"Par to, vai kopumā visa valsts pārvalde ir kaut ko mācījusies – droši vien, ka simt procentos ne. Jebkurā gadījumā labāk, ka šis ziņojums ir, nekā tā nebūtu!

Aiz labiem mērķiem jau var paslēpt tādas lietas, kas ir pretējas sabiedrības interesēm," saka Litvins.