Finanšu ministra Arvila Ašeradena ("Jaunā Vienotība") ieskatā iespējamā izdienas pensijas vecuma palielināšana jāvērtē sociāli atbildīgi, ievērojot tiesisko paļāvību, tāpēc pašlaik par šo jautājumu nebūtu jāsatraucas cilvēkiem, kuri dienestā atrodas jau kādu laiku.
Izdienas pensiju jautājums aktualizēts ik pa laikam, taču politiķi līdz šim nav uzdrošinājušies neko mainīt.
Uz to, ka izdienas pensiju slogs valsts budžetam ar katru gadu gadu kļūst arvien smagāks, ka šīs pensijas nav atkarīgas no uzkrātā pensijas kapitāla apmēra un faktiski neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai, jau pirms četriem gadiem norādīja Valsts kontrole, bet vēl iepriekš arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Lai gan izdienas pensijas galvenais mērķis ir saistīts ar noteiktu profesiju pārstāvju nespēju turpināt darba gaitas, pēc Valsts kontroles datiem 2020. gadā, septiņi no 10 izdienas pensijas saņēmējiem turpināja strādāt – arī institūcijās vai profesijās, no kurienes devušies izdienas pensijā, tādējādi faktiski sev nodrošinot tikai papildu ienākumus.
Tiesības uz izdienas pensijām krietni agrāk nekā vecuma pensiju saņēmējiem Latvijā ir 15 profesiju grupās – Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, KNAB amatpersonām, militārpersonām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem, arī prokuroriem, tiesnešiem, diplomātiem, orķestru, cirka, baleta māksliniekiem.
