Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš Latvijas Televīzijai pirms nedēļas vēstīja, ka 11. septembrī Latvijā bija ieradies augstākais gaisa spēku pavēlnieks Eiropā. Viņa vizītes laikā panākta vienošanās saīsināt lēmumu pieņemšanas ķēdi iznīcinātāju pacelšanai pretgaisa aizsardzības nodrošināšanai."Tas dod mums iespēju būt daudz efektīvākiem. Arī [NATO] mazā kontingenta Lielvārdē izmantošana ir paplašināta," norādīja Kalniņš.
Viņa teikto Riekstiņš atturējās komentēt. Taču norādīja, ka gaisa telpas aizsardzība ir gan katras individuālās dalībvalsts, gan kopīgās NATO atbildības jautājums.
Arī atgādināja, ka valstīs, tostarp Baltijas valstīs, gaisa patrulēšanas misijas ir miera laika misijas. "Tas nozīmē, ka ir zināmi ierobežojumi, kā šie iznīcinātāji, kas patrulē mūsu gaisa telpu, var vispār... kā viņi vispār tiek iesaistīti un, vēl jo vairāk, kā viņi var izmantot ieročus. Un tikai pie zināmiem nosacījumiem viņi var izmantot ieročus gan pret pilotējamiem, gan pret nepilotējamiem lidaparātiem," skaidroja Riekstiņš. Tikai tajā brīdī, kad tiek noskaidrots, kas tas ir par mērķi, varot tikt pieņemts lēmums, ko ar mērķi darīt.
Riekstiņš arī uzsvēra, ka šobrīd gaisa patrulēšanas misijas lidmašīnas mūsu gaisa telpā var pielietot militāru spēku pret tiem mērķiem, kas tos apdraud. "(Tātad) uzbrukums šīm lidmašīnām vai viņu bāzēm. Vai arī, pilnīgi skaidri verificētajiem bezpilota lidaparātiem,(..) bet tad izvērtējot, vai viņu triecot gaisā, tu riskē ar to, ka tās atlūzas, kas nokritīs uz zemes, būs apdraudējums vai nebūs, vai vieglāk viņu laist, lai lido tālāk," viņš skaidroja un piebilda, ka šo lēmumu pieņem bruņoto spēku pārstāvji, kas tajā brīdī par to ir atbildīgi savos posteņos.
Uz jautājumu, vai arī NATO domāšanā būs izmaiņas, kā reaģēt šādās situācijās, Latvijas vēstnieks NATO atbildēja, ka Latvijas gaisa telpa ir Latvijas suverēnās varas atbildībā, mēs neesam to nodevuši NATO spēku virspavēlniekam ģenerālim.
"Ja mēs to darītu, tad mums jāsaprot, ka mūsu civilā gaisa telpa būtu slēgta. Un tad viņi neprasītu mums par to, ko darīt un kā darīt," sacīja Riekstiņš. Tas arī atšķirot Latvijas situāciju no Ukrainas, kas ir reālā kara stāvoklī ar Krieviju un kur gaida dronus.
"Mēs neesam karastāvoklī ne ar vienu kā NATO. Šādi incidenti, kas ir nopietni incidenti, ir bijuši vairāki šajā gadā. Veiktā analīze parāda, ka lielākā daļa te ir tiešām tehniskas kļūdas. Tas nenozīmē, ka tie ir mazāk bīstami," skaidroja Riekstiņš. Tomēr rīcība, ko darīt šajās situācijās, varot atšķirties, atkarībā no tā, vai tā kāda ir apzināta drona sūtīšana uz mērķi valstī vai arī tā ir tehniska kļūme. "Tās kļūmes arī bijušas dažādas - dažās sekundēs un dažos kilometros un lielākos kilometros," viņš piebilda.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija svētdien, 8. septembrī, informēja, ka Rēzeknes novadā sestdien, 7. septembrī, ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts.
Sākotnējie dati liecināja, ka tas bijis militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts, kas Latvijas gaisa telpā ielidojis no Baltkrievijas. Vēlāk Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka drons bija "Šahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielu. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja, ka drons nav bijis speciāli mērķēts uz Latviju, bet gan uz Ukrainu.
Saistībā ar atrasto dronu Latvija izteikusi kategorisku protestu Krievijai.
