Robežsardzes šefs norādīja, ka Latvija jau ceturto gadu dzīvo hibrīdkara apstākļos, kad trešo valstu pilsoņi tiek sūtīti, it īpaši no Baltkrievijas puses, šķērsot Latvijas robežu. Kopumā šogad Latvija aizturējusi 4481 robežpārkāpēju.
Robežpārkāpēju intensitāte uz austrumu robežas ir viļņveidīga, vērtēja Pujāts. Pēdējās divas dienas uz robežas bijušas mierīgas – aizturēti divi cilvēki, bet iepriekš bijusi arī diena, kad konstatēti vairāk nekā 70 robežpārkāpēji diennaktī.
Vienlaikus Pujāts atklāja, ka nesen atkal bijis gadījums, kad robežpārkāpējs uzbrucis robežsargam, mēģinot atņemt ieroci, tomēr viņam tas nav izdevies.
Viņš norādīja, ka patlaban lielākās daļas robežpārkāpēju izcelsmes valsts ir Indija un Bangladeša, seko Sīrija, Irāka, Irāna, Afganistāna.
Tāpat robežsardzes priekšnieks stāstīja, ka novērojis – robežpārkāpēju intensitāte pieaug līdz ar Latvijas politiskiem lēmumiem, kas nepatīk Krievijai vai Baltkrievijai.
"Bieži novērojam to, ka pārkāpumu aktivitāte aktivizējas tieši saskaņā ar kādiem Latvijas pieņemtajiem lēmumiem. Aizpagājušā gada rudenī tā bija padomju pieminekļu demontāžas laikā, kad mēs rudenī saskārāmies ar lielu skaitu [robežpārkāpēju]. Pagājušā gada 1. septembris – stājās spēkā prasības Krievijas pilsoņiem pēc valsts valodas zināšanām, un augustā, septembrī, oktobrī bija lielākais pārkāpēju skaits. Tātad – tā ir bieži vien atbildes reakcija par kādu pieņemtu Krievijas, Baltkrievijas pusei nepatīkamu politisku lēmumu," sacīja Pujāts.
Robežsardzei ir bažas, ka, tuvojoties ziemai, robežpārkāpēju skaits vienas dienas laikā pieaugs, pauda Pujāts, tomēr saistībā ar Latvijas pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem patlaban neesot indikāciju, ka austrumu robežu gaida jauns robežpārkāpēju vilnis.
Pujāts atzīmēja, ka sarežģītākā situācija šogad ar robežpārkāpējiem bijusi uz Polijas–Baltkrievijas robežas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Ilgāku laiku vairākās pierobežas pašvaldībās bija noteikta ārkārtējā situācija, bet 2023. gada vidū, mainot regulējumu, uz pusgadu izsludināja pastiprinātu robežapsardzības režīmu. Tāpat papildus mobilizēja robežsargus, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Cīņā pret nelegālo migrāciju atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
2024. gada februārī noslēdzoties pastiprināta robežapsardzības režīma termiņam, robežsardze tomēr turpināja darbu pastiprinātā režīmā. Šā gada marta vidū, ņemot vērā lielo Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas mēģinājumu gadījumu skaitu, atsevišķās pašvaldībās izsludināts pastiprināts robežapsardzības režīms no 13. marta līdz 12. septembrim, vēlāk tas pagarināts līdz gada beigām.
