Taču drošas peldēšanas eksperti aicina sakārtot mācību programmu tur, kur jau šobrīd māca peldēšanu, jo patlaban sistēma ir neefektīva un, to pārskatot, varētu aptvert lielāku skolēnu skaitu. Kāda situācija ar pelddētapmācību ir tieši Rīgas skolās, skaidroja Latvijas Radio.
Peldētapmācība tikai pusē skolu
Latvijas Peldēšanas federācija un biedrības "Peldēt droši" eksperti norāda, ka bērniem jāmācās vismaz divus līdz trīs gadus, lai apgūtu peldētprasmi. Latvijā baseini šobrīd ir pieejami 37 no 43 pašvaldībām.
Taču šogad veiktajā skolu aptaujā secināts, ka no 580 skolām tikai 51% īsteno peldētapmācību. Pārsvarā obligātas mācības norit tikai vienu gadu tieši otrajā klasē, un peldēšanu papildus māca vien 24% skolu.
Turklāt ap 40% no tām skolām, kurās otrklasnieki mācās peldēt, to nenodrošina pietiekamā apjomā, lai būtu vismaz 36 peldēšanas stundas mācību gadā.
"Balstoties uz šiem datiem, redzam, ka ir pieejamība. Jautājums, kāpēc netiek nodrošināts pietiekamā apjomā? Tā pati Rīga – kāpēc ir tikai otrās klases? Vai nebūtu iespējams veidot to programmu tā, ka peldētapmācība tomēr tiek īstenota otrajās un trešajās klasēs? Un ideālais, protams, būtu trīs mācību gadi, 108 akadēmiskās stundas, ko mēs redzam, ka kaimiņvalstīs īsteno un Skandināvijā ir pieņemts tāds standarts," stāsta Peldēšanas federācijas vadītājs Aivars Platonovs un turpina:
"Rīgā mēs redzam, ka tajās skolās, kur peldēšana ir no 1. līdz 12. klasei, nu, tad, iespējams, tur nevajadzētu [vidusskolēniem] un uz tā rēķina tad varētu arī dot vairāk iespējas tiem, kuriem ir tikai otrajā klasē peldētapmācība.
Jautājums, vai mums patiešām vajag vidusskolā bērniem mācīt peldēšanu, kur jau principā viņi vairs nemācās peldēt, bet dara to kā sportu."
Tikpat svarīga kā matemātika
Rīgā ir septiņas pašvaldības izglītības iestādes, kurās ir peldbaseini, to vidū 72. vidusskola Ķengaragā. Peldēšanas trenere Anastasija Gavrilova rāda mazāko klašu skolēnu baseinu, kura dziļums ir ap metru un vienlaikus nelielajā telpā var apmācīt tikai ap 15 bērnu grupu.
Skolā ir arī lielais baseins, jo šeit bērni obligāti peld no 1.–9. klasei, un tam ik nedēļu atvēlēta viena sporta stunda, kā arī vidusskolā ir iespēja peldēšanu apmeklēt pēc izvēles. Skolotāja atzīst, ka peldētprasmes apguve prasa laiku.
"Viņi sākumā baidās no ūdens, kādam ir bijusi arī slikta pieredze, un pārsvarā 50% bērnu nav gatavi pat galvu likt ūdenī, un tas ir liels darbs. Pirmajā gadā mēs mēģinām vienkārši pierast, lai viņi turētos uz ūdens virsmas, tad ar otro klasi savā skolā mēs mēģinām jau pareizu tehniku peldēšanā ieviest, un tad trešajā klasē pamazām gatavojam lielajam baseinam," saka trenere Gavrilova.
Rīgas 72. vidusskola baseina laiku un četrus trenerus atvēl arī citu skolu obligātajai peldētapmācībai. Uz šo baseinu bērni brauc peldēt no 11 tuvējām skolām.
Peldēšanas trenere gan norāda, ka ir arī problēmas ar apmeklējumu, un mudina ģimenes tomēr izmantot arī iespēju kaut vai gadu šīs prasmes apgūt.
"Sākumā mēs nosakām, ka 15 ir maksimālais cilvēku skaits grupā, jo baseins ir tiešām mazs. Un pēc tam ir situācijas, kad atbrauc uz nodarbību tikai trīs vai četri bērni un, protams, tas ir katastrofāls kritums. Vecāki baidās, ka ziemā pēc baseina bērni saslims, tā matu žāvēšana un viss pārējais," norāda trenere. Līdz ar to labi, ja 60% bērnu apmeklē obligāto peldētapmācību.
"Vajag arī skolai iestāstīt vecākiem, ka obligāti ir jābrauc, jo ir problēma, ka tā obligātā peldētapmācība ir pēc stundām, un ir situācijas, ka viņi negrib pēc tam braukt tāpēc, ka tur jau citas ģimenes lietas. Mēs cīnāmies ar to arī mūsu skolā. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs bērnam mēģinām pierādīt, ka peldēšana ir tikpat svarīgs priekšmets kā matemātika, latviešu valoda un pārējie priekšmeti, jo tā ir drošība. Un ļoti bieži mēs tagad sastopamies ar problēmu, ka mēs atveram no rīta savu e-klasi un tur vesela paka ar vēstulēm no vecākiem – "lūdzu atbrīvot manu bērnu no peldēšanas"".
Problēma esot infrastruktūras trūkums
Minētie atbrīvojumi lielākoties tiek lūgti jau vecākajās klasēs, bet pirmajos mācību gados bērni peldēšanu apmeklē labprāt, tāpēc arī trenere norāda, ka tas ir svarīgākais posms, lai prasmes veiksmīgi apgūtu.
Skolas direktors Pāvels Pestovs piekrīt, ka izglītības sistēmai pēldētapmācība bērniem būtu jānodrošina vairāk nekā vienu gadu, taču, viņaprāt, tā tomēr ir infrastruktūras trūkuma problēma, nevis neefektīva esošo baseinu izmantošana.
"Esmu pārliecināts, ka ar esošo infrastruktūru, lai kā mēs tur pārdalītu un ko mēs pārdalītu, tas vienkārši objektīvi nav pietiekams. Piemēram, obligāto peldētapmācību mēs nodrošinām mazajā baseinā un tā kapacitāte ir izsmelta.
Interešu izglītība mums ir lielajā baseinā, un mēs taču visi saprotam, ka pirmās vai otrās klases bērns, viņš nevar mācīties lielajā baseinā, kur dziļums ir, nezinu, divi metri," saka Pestovs. "Otra lieta, ja, piemēram, mēs varētu tā iedomāties un diskutēt, nu, pēc stundām, bet atkal ir jautājums, kurš, piemēram, nodrošinās arī loģistiku ārpus mācību procesa, jo tīri teorētiski mēs varam pateikt – svētdien nodrošināsim tādu obligātu peldētapmācību –, bet vai vecāki būs apmierināti ar šādu lēmumu un nodrošinās, ka bērni būs uz vietas un brauks no kaut kurienes!?"
Rīgā peldētapmācība ir brīvprātīga, proti, skolas pašas piesakās šo mācību īstenošanai vienu gadu otrajā klasē. Rīgas pašvaldībā gan norāda, ka patlaban nav analizēts, vai esošo peldēšanas infrastruktūru būtu iespējams starp visām skolām pārdalīt tā, lai nodrošinātu mācības mazajās klasēs vairāk nekā vienu gadu.
Aukstajos mēnešos nodarbību apmeklējums sarūk
Šādu baseinu noslodzes grafiku analīzi pašvaldība tagad plāno veikt. Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Aiva Dasmane skaidro, ka iepriekšējā mācību gadā piecās skolās peldēšanu nemācīja vispār, bet šogad šajās mācībās iesaistīti ap 90% otro klašu skolēnu.
Tiesa, pašvaldībā arī secina, ka pat viena gada apmācības bieži bērni apmeklē fragmentēti.
"Gadā kopumā sanāk apmēram 31–32 nodarbības reizi nedēļā, un tad ir bērni, kuri izpeld visas šīs nodarbības, bet ir daļa, kura, piemēram, kad ir liels bērnu skaits klasē, tad tiek dalīta uz pusēm, un tad vienu nedēļu, pieņemsim, brauc viena puse klases, otru nedēļu otra, līdz ar to viņiem jau ir uz pusi mazāk, viņiem ir 15 nodarbības gadā. Un parasti vēl ir kādi 10% bērnu, kas atkrīt no šī kopējā Rīgā pieteiktā bērnu skaita.
Jo ar to peldētapmācību ir tā, ka ir ļoti liela interese, visi prasa, bet, tiklīdz sākās aukstie mēneši, es esmu braukusi pati skatīt nodarbības, tā apmeklējums ļoti sarūk, un tas ir ļoti žēl, jo pašvaldība nodrošina arī autobusus," stāsta Dasmane.
Lai peldētapmācību nodrošinātu tikai otrajām klasēm, Rīgas pašvaldība patlaban kopumā tērē ap 700 tūkstošus eiro gadā transporta un komercbaseinu izmaksām. Lai apmācības varētu īstenot ilgāk nekā vienu gadu, nepieciešams lielāks finansējums arī no valsts.
Tiesa, Rīgā arī joprojām ir skolas, kur arī 2. klasē peldēšanu apgūst neliels bērnu skaits vai neapgūst vispār, kā Rīgas Valda Zālīša sākumskolā. Iemeslus skaidro pašvaldības pārstāve.
"Šajā situācijā ir tā: departaments izsludina pieteikšanos maija beigās, tad skolas pašas piesakās un skolām ir jānodrošina pedagoģiskais personāls, kas pavada bērnus uz šīm peldētapmācības nodarbībām, un diemžēl Zālīša skolā viņi nevar šo procesu organizēt. Kādreiz – pirms kovida laika – viņi piedalījās, šis apmeklējums esot bijis ļoti slikts no bērnu puses, tāpēc viņi ir atteikušies, un jau tagad, pēc kovida, kad visi procesi atkal atsākās, viņi vairs nepiedalās programmā," stāsta Dasmane.
Tāpat esot arī tādas skolas kā Rīgas Juglas vidusskola, kur peld tikai viena grupa. Tā brauc peldēt uz Daugavas sporta namu. "Viņiem it kā liels bērnu skaits un klašu grupas daudz, bet viņi saka, ka viņi prasa bērniem, un brauc tieši tie, kas vēlas," piebilst Dasmane.
Vainojams skolas transporta trūkums
Rīgas skolēni ārpakalpojumā peld Olimpiskajā sporta centrā, kas bijis arī vienīgais pretendents pašvaldības iepirkuma konkursā. Turp šajā mācību gadā pēc ilgāka pārtraukuma dodas mācīties arī ap 30 Rīgas Teikas vidusskolas otrklasnieki.
Bez pandēmijas vēl viens pārtraukuma iemesls bija skolas transporta trūkums. Pašvaldība tam piešķir finansējumu, bet skolai pašai jāsludina iepirkums uz autobusu pakalpojumu, kas ir arī papildu birokrātisks slogs, secina direktore Guna Pudule.
Vienlaikus skolas vadītāja atzīst, ka Teikas skolā peldēšana ir ļoti pieprasīta no audzēkņu vecāku puses, bet viņas ieskatā – risinājums ir vairāk baseinu Rīgā, lai bērnus var ērtāk izvadāt mācību procesa laikā.
"Būtu ļoti labi, ja kaut kas tāds būtu programmā un regulāri. Brīnišķīgi! Mēs esam par. Tikai stāsts ir atkal par to, kas ir tie papildu darbiņi, ka skolām ir jāliek iekšā savi resursi, un tad tas ir grūti," stāsta Pudule.
Uz jautājumu, kas ir tas grūtākais, viņa atbild, ka plānošana un menedžments. "Jo mums ir vajadzīgs viens skolotājs klāt pie skolotāju trūkuma. Taču viens skolotājs ar bērniem braukt nedrīkst, tur ir jābūt vēl kādam. Mēs izlīdzamies ar vecākiem, bet tas nav pareizi, jo es nevaru rīkojumā ierakstīt, ka vecāks ir atbildīgs par skolēnu drošību," paskaidro Pudule un piebilst: "Līdz ar to tas ir tāds... ar baltiem diegiem salāpīts. Tas ir arī tad jautājums, vai tajā klasē vecāki var tajā periodā dienas vidū no darbiņa izrauties vai nevar izrauties. Nu, dažādi, jā, bet pielikt vēl vienu skolotāju klāt, – tādu resursu nav. Tā ir cilvēkresursu problēma šobrīd, un tikai finansējums to nerisina."
Pašvaldības bez baseina
Platonovs norāda, ka tāpat ir vēl pašvaldības, kā Madonas un Tukuma novadi, kur baseins nav pieejams vispār, tomēr ar esošo infrastruktūru iespējams aptvert ap 75% skolēnu Latvijā kopumā. Tādēļ Peldēšanas federācijas ieskatā ir nepieciešams ieviest vienotu peldētapmacības standartu un paredzēt tam finansējumu, par ko tiek diskutēts jau ilgus gadus. Aprēķināts, ka tam nepieciešami 1,6 miljoni eiro pirmajam gadam un turpmāk 3,2 miljoni eiro ik gadu.
"Te būtu jāskatās konkrētā situācija pašvaldībām pa baseiniem un tamlīdzīgi, bet pilnīgi noteikti mēs redzam, ka šīs iespējas ir daudz lielākas nekā praktiskais izpildījums. Jautājums jau tikai ir šajā politiskajā uzstādījumā un kopējā sistēmā, kuras mums Latvijā diemžēl nav, un līdz ar to katra pašvaldība arī to visu dara pēc saviem ieskatiem, pēc savām iespējām. Un te ir arī lielākā problēma, jo mēs redzam – gan Lietuvā, gan Igaunijā tomēr ir vienota, valstiski izstrādāta un apstiprināta peldētapmācības programma un vienots standarts ar sasniedzamajiem rezultātiem, kuru Latvijā patiesībā nav, un tie, kas atsaucas uz vispārējās izglītības standartu sportā, kur peldētapmācībai ir sasniedzamie rezultāti pēc 6., 9. un 12. klases, tas ir pilnīgi absurdi, jo, kā mēs redzam, tad pēc otrās klases bērni faktiski vispār vairs nemācās peldēt.
Ar relatīvi nelieliem ieguldījumiem mēs šo sistēmu varam pilnveidot un pat nav nekādas vēlmes šo naudu meklēt. Šis finansējums jau patiesībā aiziet uz pašvaldībām. Tās ir izglītības iestādes, kas viņu saņemtu un kas arī būtu pēc tam praktiskās īstenotājas. Mēs kā organizācija tajā vispār neiesaistīsimies, un mēs šo finansējumu neprasām sev."
Peldēšanas federācija aicina piešķirt kaut mazāku summu un atlasīt pašvalības, kur vienotu peldēšanas mācību programmu sāktu vismaz pilotprojekta veidā.
Lūgs FM atbalstīt šo projektu
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka šī nauda arī nākamajam gadam vienotai peldētapmācībai nav piešķirta, bet Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs saka, ka sarunas turpinās darba grupās. Savukārt papildu peldbaseinu izveide, uz ko norādīja skolas, šobrīd nav dienas kārtībā.
"Bet būsim godīgi, ka tie attālumi Latvijā nav tik lieli, un līdz ar to noteikti nogādāt bērnus uz tuvāko peldbaseinu būs ekonomiski izdevīgāk, nekā būvēt jaunu infrastruktūru. Šis būtu komplekss risinājums, kas jāskatās kopā arī ar izglītības iestādēm, ar pašvaldībām, kā labāk realizēt, lai tā situācija valstī uzlabojas. Diemžēl arī esošajā ģeopolitiskā situācijā un fiskālajā telpā šis projekts, kas mums bija prioritārajās pasākumos ielikts, netika atbalstīts," saka Samoilovs.
Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē ieteikts projektu neveikt pilnā apmērā, bet uzsākt "ar pusmiljonu, bet arī pusmiljons esošā pamatbudžeta ietvaros mums nav," saka IZM pārstāvis Taču būšot sarunas ar Finanšu ministriju un IZM lūgšot atbalstīt šo projektu.
Ministrija vispirms plānojot pilnveidot peldēšanas moduli, lai vairotu arī teorētiskās zināšanas par drošību pie ūdens, kā arī darba grupā tiek spriests par to, kādi normatīvi jāuzlabo, lai būtu stingrāki nosacījumi uzvedībai pie ūdens.
Tikmēr šogad atkal pieaudzis noslīkušo bērnu skaits. SPKC dati liecina, ka pērn no kopumā 112 noslīkušajiem divi bija vecumā līdz 17 gadiem, bet šogad tikai līdz augustam noslīkuši jau pieci bērni un kopumā 70 cilvēki.
